Ne gramu pie stūres vai vienu jau var... Kāds alkohola daudzums būtu pieļaujams šofera asinīs?

Šobrīd atļautā alkohola norma asinīs, vadot auto vai citu transportlīdzekli, ieskaitot divriteni, ir līdz 0,5 promilēm, kas aptuveni atbilst (atkarībā no cilvēka organisma) vienai alus pudelei vai glāzei vīna. Šāda norma ar nelielām nobīdēm promiļu daudzumā pastāv lielākajā daļā Eiropas, taču dažās valstīs situācija ir atšķirīga. Piemēram, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Bulgārijā atļauts sēsties pie stūres, ja promiļu daudzums ir nulle.

Vairāk nekā puse pārsniedz 1,5 promiles

Kaspars Ģirģens uzskata, ka tautā iegājies uzskats, ka “vienu jau var” un dzērājšoferu skaits joprojām ir bīstami liels.

Valsts policijas statistika liecina, ka vidēji ik dienu tiek pieķerti vidēji 5–10 autovadītāji, kuri pie stūres sēdušies alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, un svētkos šim rādītājam ir tendence pieaugt pat pieckārt. Šī pati statistika gan arī rāda, ka lielākais skaits nav aprobežojies ar nelieliem normas pārkāpumiem.

Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe stāsta: “Šobrīd lielākā problēma ir tie autovadītāji, kuri vada automašīnu lielā alkohola reibumā – virs 1,5 promilēm. 2020. gadā šādu autovadītāju bija vairāk nekā puse jeb 1854 no fiksētajiem 2789 dzērājšoferiem. Tieši šie dzērājšoferi rada visbīstamākās avārijas situācijas uz ceļiem. Tik skaudra statistika diemžēl ir vērojama gadiem. Tāpēc šobrīd aktuālāk būtu domāt tieši par tiem autovadītājiem, kas būtiski apdraud satiksmes drošību un brauc lielā reibuma virs vienas vai 1,5 promilēm.”

Var rasties strīda situācijas

Līdzīga tendence vērojama arī iepriekšējos gados – 2019. gadā no 3628 pieķertajiem šoferiem virs 1,5 promilēm konstatēts 2310 braucējiem, 2018. gadā no 3396 pārkāpējiem pamatīgā reibumā bija 2198 vadītāji. Pērn gan bija vērojama strauja šīs statistikas samazināšanās, taču tas, visticamāk, noticis uz pandēmijas rēķina.

Par deputāta Ģirģena piedāvājumu policijā izsakās skeptiski. “Ja atļauto promiļu skaitu samazinātu līdz nullei, tas varētu apgrūtināt ikdienas darbu un raisīt strīda situācijas, jo ir gadījumi, kad medikamentu vai pārtikas produktu lietošanas dēļ izelpā var parādīties neliela alkohola koncentrācija. Tāpat nav veikta sīkāka analīze vai pētījums, kā autovadītāju rīcību ietekmē tas, ja viņi ir sēdušies pie stūres alkohola reibumā, kas ir zem 0,5 promilēm,” saka Kaļķe.

Narkologs atbalsta nulles variantu

Narkologs Jānis Strazdiņš gan ir pārliecināts nulles varianta piekritējs: “Pozitīvais moments būtu, ka beigtos tā amatieriskā rēķināšana – cik es varu iedzert, lai nepārsniegtu 0,5 promiles. Cilvēki ir dažādi, un vienam otram arī puse promiles var atstāt iespaidu uz auto vadīšanu, un arī interneta veikalos nopērkamo alkometru precizitāte ir visai apšaubāma.”

Strazdiņš uzskata, ka visbīstamākie ir divu kategoriju šoferi. Vieni ir tie, kuri kārtīgi sadzeras vakarā, domādami, ka no rīta viss būs izgulēts, taču nesaprot, ka miegā alkohols sadalās daudz lēnāk. Otrajiem dzeršana pie stūres ir dzīvesveids un līdzeklis, kā parādīt savu varēšanu.

“Pirms pieciem gadiem Latvijā tika veikts starptautisks pētījums, kurā konstatēts, ka mums ir aptuveni 180 000 alkohola atkarīgu cilvēku – tas nozīmē, ka līdz Eiropas iedzeršanas kultūrai mums ir vēl tāls ceļš ejams, un bieži tam “vienu jau var” seko arī otra un trešā,” piebilst Strazdiņš.

Nesteidzas ieviest kriminālsodus

Kaut arī notverto dzērājšoferu skaits ir gājis mazumā, viņu izraisīto satiksmes negadījumu skaits ir palielinājies, pagājušajā gadā sasniedzot 733, gadu iepriekš bija 663 gadījumi. Kopš 2020. gada 1. jūlija vairs netiek piemērots administratīvais arests, taču ir palielināti naudassodi un tiesību atņemšanas laiks.

Iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens ir pārliecināts, ka administratīvā aresta atjaunošana būtu lietderīga, un ar šādu priekšlikumu nācis klajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Agrāk aresta piemērošana tika pielietota plaši, un, kaut arī šie sodi bija simboliski, reti pārsniedzot desmit diennaktis, vismaz sākotnēji efekts bija. Pārkāpējam šāds sods varēja beigties ar darba pazaudēšanu, sabiedrībā pazīstamām personām tā atspoguļošana presē pabojāja reputāciju.

Kaļķe komentē: “Valsts policija apzinās, ka administratīvais arests par braukšanu alkohola reibumā netiks atjaunots, ņemot vērā pieeju, ka par administratīvajiem pārkāpumiem pēc būtības nav paredzēta cilvēka brīvības ierobežošana. Taču, lai esošā situācija nepasliktinātos un autovadītāji turpinātu respektēt likuma noteiktās normas, ir jābūt atbilstošam soda mēram. Nepietiek, ja administratīvo arestu aizstāj ar lielāku naudassodu un tiesību atņemšanu uz noteiktu termiņu, jo tas kopumā situāciju neuzlabo.”

Lietuvas un Igaunijas likumdošanā jau labu laiku ir noteikta kriminālatbildību par braukšanu pie stūres reibumā no noteikta promiļu skaita. Valsts policija jau vairākkārt vērsusies pie likumdevēja ar ierosinājumu arī Latvijā ieviest kriminālatbildību par braukšanu pie stūres reibumā virs 1,5 promilēm, bet šis ierosinājums atbalstu tā arī nav guvis.

Kādi sodi ir spēkā kopš 2020. gada 1. jūlija:

• par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles – no 850 līdz 1400 eiro, vadīšanas tiesību atņemšana uz trim gadiem;
• par transportlīdzekļa vadīšanu, ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 promiles, kā arī atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – no 1200 līdz 2000 eiro, vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem;
• par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma – no 1200 līdz 2000 eiro, vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem;
• par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes – no 1200 līdz 2000 eiro, vadītāja tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.