Stukāns uzskata, ka lieta pret Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem tika uzsākta pamatoti, bet citi tam nepiekrīt

Viedokļi par notikušo gan atšķiras. Advokāts Edgars Pastars raidījumam norāda, ka jāskatās uz būtību, ne likuma burtu. "Ja paskatāmies uz būtību – šis ir gadījums, kādu neatceros sen. Ir daudz visādu jokainu lietu redzēts, bet kaut kas tāds nav bijis," teic Pastars.

Arī Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins norāda, ka likums nav instrukcija. "Likums ir domāts cilvēkiem, kas strādā ar galvu. Kas tieši analizē un mēģina saprast saturu. Ja mums būtu vajadzīga mehāniska pieeja, mums tad prokuroru un tiesnešu vietā būtu datori, kas visu precīzi aprēķinātu. Un šeit nebija gadījums, kad bija jāizmanto krimināltiesiska norma. Nevis tāpēc, ka tas nebija ļoti labi, jo tam nebija arī juridiska pamata, jo visa tā situācija sākas ar ļoti lielu nelaimi," skaidro Judins. 

Tāpat arī Saeimas deputāts,  bijušais vecākais izmeklētājs Valsts ieņēmumu dienestā Juris Rancāns skaidro, ka šī ir absolūti atšķirīga lieta. "Ir atšķirība, vai korumpēta amatpersona ar advokātu palīdzību mēģina zīmēt shēmas, lai noslēptu to, ko korupcijas rezultātā sagrābies, vai tas ir parasts cilvēks, kurš nekad nav saskāries ne ar kādu nodokļu likumdošanu, kuram dzīvē varbūt nekad nav bijušas tādas summas, kuras būtu pakļaujamas šādai deklarācijai," teic Rancāns.

Lietas būtība saistīta ar Krimināllikuma 219.pantu, kas nosaka, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā lielā apmērā var draudēt pat ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

2020.gada 20.novembrī pret abiem vecākiem VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti divi kriminālprocesi.

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors apgalvo, ka vecākiem izmeklētāji esot prasījuši viedokli par kompensācijas saņemšanu, bet viņi atteikušies sniegt liecības. Bet vecāku advokāts Didzis Vilemsons apgalvo, ka izmeklētājiem uz galda jau bijis sagatavots dokuments, kurā abi vecāki atzīti par aizdomās turamajiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, ģenerālis Kaspars Podiņš norāda, ka materiāli tika izdalīti, saskaņojot ar uzraugošo prokuroru. "Līdz ar to mums citas iespējas nemaz nebija," skaidro Podiņš.

"Iepazīstoties ar šo lēmumu, kā arī pārrunājot šo jautājumu ar izmeklētāju, mēs pieteicām lūgumu izbeigt šo kriminālprocesu. Izmeklētājs mums piekrita. Mēs saņēmām paziņojumu, ka tas ir noraidīts. Saņēmām ziņu, ka lieta ir nosūtīta uz prokuratūru," skaidro vecāku advokāts Vilemsons. 

"No likuma viedokļa pazīmes ir, uzsākt varēja, varēja lemt arī neuzsākt, bet, ja izmeklēšanas iestāde to ir lēmusi un virzījusi uz prokuratūru, tad prokuratūrai bija vissaudzīgākais un atbilstošākais risinājums – izbeigt, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības," norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns. 

5.martā prokurore Rūta Leišavniece pieņem lēmumu saukt abas personas pie kriminālatbildības. 10.martā noslīkušā bērna vecāki un advokāts ierodas pie prokurores. Viņa piedāvā lietu izbeigt, bet tad paliek spēkā nosacīts sods abiem vecākiem – pārbaudes laiks pusgads. Viņu aizstāvis skaidro – šajā situācijā rīcības iespējas bijušas tikai divas. 

Vecāku advokāts uzskata – šis pats likums un likums par nodokļiem un nodevām deklarāciju ļauj labot turpmākos 3 gadus. Vecāki to izdarījuši. Kaitējums tautsaimniecībai nav izdarīts. Tāpēc principiāli viņi arī nepiekrīt kriminālprocesa izbeigšanai tā kā to piedāvājusi prokurore. Jo šādā scenārijā vecāki netiek reabilitēti. Vienkāršoti sakot – tiek pateikts, ka viņi bija vainīgi, bet sodu nesaņems.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns komentējot to, kāds ir noziedzīgais nodarījums un kāds ir kaitējums, skaidro, ka saskaņā ar Krimināllikumu kaitājums šajā gadījumā netiek prasīts. "Tas ir formāls sastāvs, kur darbības izdarīšana vai neizdarīšana izraisa kriminālatbildību. Ja šī sieviete un šis vīrietis atnāktu uz VID un pajautātu, kādā veidā viņiem jāaizpilda un vai viņiem ir jānorāda šis darījums, tad viņiem tas tiktu izskaidrots un nekāda pārkāpuma nebūtu. Tur tā lieta. Kāpēc viņi neatnāca un nepaskaidroja. Bet viņi ir rīkojušies. Un, ja cilvēks ir rīkojies, vēlreiz – ne mēs izdomājam Krimināllikuma pantus. To pieņem parlaments."

Saeimas deputāta Andreja Judina Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē šo otrdien parlametārieši izvaicāja ģenerālprokuroru par to, kāpēc rīcība pret vecākiem bijusi tik barga. Secināts, ka Krimināllikuma pants ir neskaidrs, tāpēc tuvākajā laikā varētu lemt par to mainīšanu.

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.