Kā varētu notikt mācības, ja beigsies ārkārtējā situācija? Atbild Šuplinska
Gadījumā, ja pēc 6.aprīļa ārkārtējās situācijas beigām epidemioloģiskā situācija ļaus pārskatīt zināmus ierobežojumus, tad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās mācību procesu organizēt pēc trīs scenārijiem, kas tika izmantoti jau pagājušajā gadā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
"Joprojām uzstājam, ka epidemioloģiskai situācijai ir jāvērtē līdzvērtīgi arī psihoemocionālais, skolas pieejamības un izglītības kvalitātes jautājums. Tāpēc esam ieteikuši savu rīcības plānu, proti, ja tiek atcelta ārkārtas situācija, tad mācību procesa organizēšanā aicināsim atgriezties pie pagājušajā gadā augustā iedibinātā "A, B un C" modeļa, kas paredz lielu atbildību pašvaldībām un katrai mācību iestādei," sacīja ministre.
Viņasprāt, skolas ir pietiekami strādājušas pie epidemioloģiskās drošības pasākumiem, nodrošinot visas prasības, kas paredz distancēšanās ievērošanu, gan masku nēsāšanu, gan telpu dezinfekciju un vedināšanu. Līdz ar to pirmais ir attīstīt reģionu principu un drošajās pašvaldībās, izvērtējot situāciju, ļaut klātienē mācīties 1.-6.klasei, 12.klasei un pēc rotācijas principa arī citām klašu grupām.
Ministre uzsvēra, ka nepārtraukti tiek diskutēts par klātienes mācību atsākšanu 1.-4.klasēm visās Latvijas skolās, taču šādai iniciatīvai "dzirdīgas ausis" nevar atrast un netiek saņemts atbalsts. "Mēs esam gatavi piedāvāt alternatīvu variantu, proti, visās Latvijas skolās noteikt minētai klašu grupai āra nodarbības klātienē," piebilda Šuplinska.
Tāpat tiek spriests par klātienes nodarbību iespējām piecu līdz 10 cilvēku grupās profesionālajā un augstākajā izglītībā.
Nodarbības ārā
Šonedēļ formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45 epidemioloģiski drošās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā aktuālākā informācija.
Mācības svaigā gaisā varēs rīkot Aglonas, Aizputes, Alojas, Alsungas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Krustpils, kā arī Ķeguma novados.
Epidemioloģiski drošam kritērijam par divu nedēļu Covid-19 saslimstības rādītājam līdz 250 atbilst arī Limbažu, Mazsalacas, Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīberu, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novads. Līdz ar to arī šajās pašvaldībās skolēni vienā grupā līdz 20 personām varēs mācīties svaigā gaisā.
Savukārt no pilsētām skolēni svaigā mācīties varēs Jēkabpilī un Valmierā.
No 45 pašvaldībām, kurās skolām ir iespēja rīkot nodarbības svaigā gaisā, ne visas ir izmantojušas piedāvājumu mācību procesu rīkot svaigā gaisā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Šuplinska.
Kā nosaka, kur drīkst mācīties ārā?
Formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.
Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu organizēts kontrolētā veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un neveicinātu epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas nodarbības norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir analoģisks ar vienas mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu - 40 minūtēm.
Tāpat ziņots, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.
Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.
Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.
