Kloviņš: "Ir cerība, ka Covid-19 izraisošā vīrusa Ugandas celms Latvijā neizplatīsies"
Ir cerība, ka Covid-19 izraisošā vīrusa Ugandas celms Latvijā neizplatīsies, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Viņš atzina, ka no pēdējās nedēļas sekvenēšanas tika atrasts tikai viens Ugandas celms no 100 gadījumiem, kas liek cerēt, ka šis vīrusa celms nebūs no tiem, kurš strauji izplatīsies.
Jau ziņots, ka Latvijā janvāra beigās tika atrasti Covid-19 jaunā Lielbritānijas celma gadījumi, bet 15.martā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijā atklāts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Ugandas jeb A.23.1 celms, kas lokāli izplatījies Liepājā. Savukārt 22.martā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) paziņoja, ka Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu.
Līdz šim Latvijā Dienvidāfrikas celms nebija atklāts, lai gan tas bija izplatījies citās pasaules valstīs.
Tikmēr Kloviņš šorīt intervijā "Rīta panorāmai" norādīja, ka Latvijā arvien vairāk pieaug Covid-19 izraisošā vīrusa Lielbritānijas celms, kas liek vairāk uzmanības pievērst jautājumiem par ceļošanas ierobežošanu.
Kloviņš stāstīja, ja vēl pagājušajā nedēļā Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Lielbritānijas celms Latvijā bija izplatīts 20-25% gadījumu, tad pēc pēdējiem sekvenēšanas datiem tas tiem atrasts jau gandrīz pusē no paraugiem. "Līdzīgi dati ir arī no ātrās testēšanas un es aplēšu, ka tas jau sasniedzis 40-45% gadījumu," sacīja Kloviņš.
Viņš stāstīja, ka cilvēki ar Lielbritānijas celmu slimo smagāk, bet ir sākta straujāka vakcinācija, kas neļauj lipīgākajam vīrusa paveidam pieaugt. "Tā cilvēku grupa, kurai ir lielāks risks saslimt smagāk pēc vakcīnas saņemšanas pakāpeniski iziet no riska zonas un, iespējams, tādēļ mēs nenovērojam, ka būtu pieaugusi mirstība pēc saslimšanas ar Covid-19," sacīja Kloviņš.
Tāpat apkopotie dati apliecina, ka vīruss pārāk tālu neizplešas, lai gan nepārtraukti nāk iekšā jauni infekcijas gadījumi, kas liecina, ka viena no lielākajām problēmām ir vīrusa ievešana no ārzemēm. "Domāju, ka būtu vairāk uzmanības jāpievērš jautājumiem par ceļošanas ierobežošanu un stingrāku robežkontroli," pieļāva Kloviņš.