Pētniece: nākotnē cilvēkiem daudz biežāk nāksies mainīt profesiju

"Tā ir ilgtermiņa tendence darba tirgū - nākotnē cilvēkiem daudz biežāk nāksies mainīt darba vietu un profesiju, tāpat daudz ilgāki kļūs arī periodi bez darba. Arvien izplūdušāka kļūs arī robeža starp nodarbinātību un nenodarbinātību," stāstīja Zilvere.

Pētniece pauda, ka Covid-19 pandēmijā jau ir novērojams, ka cilvēki zaudē darbu vienās profesijās, bet citās profesijās savukārt parādās arvien vairāk brīvu vakanču.

"Izzudīs vieni nodarbošanās veidi, bet parādīsies citi. Tagad darbu zaudē viesmīļi, bārmeņi, citi apkalpojošā sfērā strādājošie, bet, piemēram, starp Nodarbinātības valsts aģentūras brīvajām vakancēm 41% ir būvniecības profesijas. Protams, paiet ilgs laiks, kamēr cilvēks pāriet no vienas profesijas citā, jo tas nav ne viegli, ne ātri. Bieži vien šī pāreja nemaz nenotiek," sacīja Zilvere.

Ņemot vērā šīs darba tirgus tendences, Zilvere aicināja domāt par finansiālo atbalstu cilvēkiem, kuri atrodas profesijas maiņas posmā, kas var būt ilgstošs.

"Jāsniedz palīdzība, lai sāktu jaunu nodarbošanos. Jāskatās, vai tiek darīts viss nepieciešamais, lai cilvēks neizkristu no darba tirgus. Jo ilgāk cilvēks ir ārpus darba tirgus, jo mazākas ir iespējas, ka viņš tajā atgriezīsies, tāpēc jādomā par plašākām nodarbinātības formām, piemēram, nepilno darba laiku," stāstīja Zilvere.

Pētniece arī uzsvēra, ka jau tagad jāsāk domāt par nopietnu sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu, lai jau tagad arvien lielāku sociālā budžeta daļu pārnestu uz vispārējo budžetu.

"Jau tagad būtu jādomā par visu īstermiņa pabalstu pārnešanu uz pamatbudžetu. Tāpat jāizlemj arī izdienas pensiju jautājums, jo tās ir pilnīgā pretrunā ar darba tirgus tendencēm - izdienas pensija paredz visu dzīvi strādāt vienā profesijā, lai gan tendences liecina, ka dzīves laikā profesijas mainīsies," piebilda Zilvere.