Nelaimīgās Pierīgas biznesa lēdijas, dezinfekcijas vārti un gurķu griešanas recepte - miljonus vērtie Latvijas zinātnieku kovidlaika atklājumi

Lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju drošību, jāorganizē digitālo dvīņu izveide. Veselības labad mums savi dati būtu jāatvēl biobankai. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte atgādina, ka pirms salātu pagatavošanas gurķi un paprika jāsagriež. Šīs un vēl citas gudrības un atklājumi iepazīstami valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” sasniegumu prezentācijās. Jauns.lv turpina iepazīstināt ar Latvijas vadošo universitāšu un pētniecības centru vadošo zinātnieku paveikto desmit dažādos pētījumu virzienos, katram no kuriem tika atvēlēts teju pusmiljons eiro.

1. Unikāla sejas maska, dezinfekcijas vārti un robots sienu tīrīšanai

Pirmais noslēgtais pētījums no “zinātniskā desmitnieka” ir projekts “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”, kas tika īstenots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektora Tāļa Juhnas vadībā.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja jau gada beigās visus informēja, ka zinātnieki izstrādājuši inženiertehniskus risinājumus Covid-19 ierobežošanai: “Pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību”. Zinātnieki risināja gan tehnoloģiskas problēmas, piemēram, pielāgojot robotus dezinfekcijas šķīduma izsmidzināšanai uz durvju rokturiem, gan veica “lauka novērojumus”, vērojot kā ārsti mazgā rokas, lai nonāktu pie secinājuma: jo ilgāk un rūpīgāk mazgā rokas, jo lielākas iespējas nesaķert kādu infekciju.

Pētniecības programmas galvenie trīs sasniegumi ir: * jauna sejas maska, * mobilais robots sienu un durvju dezinfekcijai un * dezinfekcijas vārti. Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīta jauna veida sejas maska, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu. Izstrādāta arī roku mazgāšanas monitoringa sistēma.

Šos jaunos risinājumus pētījuma projekta ietvaros veica zinātnieki un inženieri no deviņām vadošajām Latvijas universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Projekta noslēguma prezentācijā teikts, ka tā “rezultāti atvieglos veselības aprūpes speciālistu, sabiedrisko pakalpojumu un visas sabiedrības labklājību, samazinot darba slodzi, veselības riskus, ar darbu saistīto stresu un pakalpojuma sniegšanas laiku”.

Pētījumu projekta vadītājs Tālis Juhna ir gandarīts, ka šis “ir unikāls projekts, kura mērķis bija radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kurus varētu ātri nodot tirgum vai ātrā veidā ieviest darbībā”: “Pieci mēneši, deviņas zinātniskās institūcijas, ap 80 cilvēku, kuri iesaistīti projektā, kas tika realizēts ciešā sadarbībā un ļoti saspringtā režīmā. Projekts pierāda - ja ir vajadzība un reāls pieprasījums, Latvijas zinātnieki spēj mobilizēties un ļoti īsā laikā radīt konkrētu rezultātu. Paralēli zinātniskajai un inženiertehniskajai darbībai projekta laikā tika veikta tirgus analīze, iesaistīti biznesa inkubatori un dažādi eksperti”.

Zinātnieki plāno sadarboties ar uzņēmumiem un jauno izstrādājumu potenciālajiem lietotājiem, lai turpinātu pilnveidot un attīstīt risinājumus. RTU ir izveidojusi laboratoriju, kurā nu var veikt individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanu.

2. Uzzīmēts kovidkrīzes upures portrets: Rīgas un Pierīgas biznesa lēdija

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieces, mākslas zinātnieces Alises Tīfentāles vadībā notikušajam pētījumam “Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” oficiāli jānoslēdzas šī mēneša beigās, bet pirmie rezultāti jau zināmi. Ko tad secinājuši Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Elektronikas un datorzinātņu institūta un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieki? Atšķirībā no pārējiem pētniecības projektiem šis projekts stāv vistālāk no medicīnas, dabaszinību vai inženierijas jomām, tas vairāk ir humanitārs.

Piemēram, projekta sākuma ietvaros – pagājušā gada rudenī tika aptaujāti 1006 nodarbinātie iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kā viņu ietekmējusi kovidkrīze. Noskaidrojās, ka katru trešo strādājošo Covid-19 situācija ir negatīvi ietekmējusi viņa privātās un darba dzīves līdzsvaru, turklāt biežāk uz to norādīja sievietes. 33% sieviešu un 23% vīriešu atzina, ka attālināts darbs Covid-19 apstākļos ir negatīvi ietekmējis viņu dzīves līdzsvaru.

RSU Darba drošības un vides veselības institūts norādīja: “Sievietes uz šīm izmaiņām norāda biežāk, jo attālināta darba apstākļos viņas stresu izjūt divas reizes biežāk nekā vīrieši. Ievērojamais stresa līmeņa palielinājums pētnieku ieskatā sievietēm skaidrojams ar jaunajiem darba un dzīves apstākļiem. Tā, ja līdz globālajai pandēmijai attālināti strādāja galvenokārt vīrieši, ārkārtējā situācijā to biežāk sāka darīt sievietes. Daudzām tā bija pirmā šāda veida pieredze. Tomēr atbalstu no darba devēja saņēma tikai retā.

Tāpat sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši norāda, ka globālās pandēmijas ietekmē viņām ir samazinājušies ikmēneša ienākumi, palielinājies darba apjoms, kļuvis mazāk laika ģimenei, atpūtai un hobijiem. Bet 30% aptaujāto atklāj, ka viņām mājās ir radušies arī papildu pienākumi. Piemēram, liela daļa sieviešu norāda, ka viņu pārziņā līdztekus ikdienas mājas darbiem, kuru apjoms, strādājot attālināti, ir palielinājies, ir arī ar bērnu mājmācību saistītie jautājumi”.

Tādējādi tika atklāts, ka Covid-19 visnegatīvāk ietekmē sievieti vecumā no 24 līdz 44 gadiem - vidējā līmeņa vadītāja vai augstākā līmeņa speciāliste no Rīgas vai Pierīgas, kura strādā izglītības jomā, veselības aprūpē vai mazumtirdzniecībā. Viņa strādā vairāk nekā desmit stundu dienā. Un viņai ir bērni vecumā līdz 18 gadiem.

“Tas nozīmē, ka darba devējiem, vērtējot darba vidi un domājot par atbalsta pasākumiem, ir jāievērš uzmanība ne tikai darbinieku tiešajiem pienākumiem un darba rezultātiem, bet viņu labsajūtai un darba apstākļiem ārpus darbavietas,” skaidroja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane

Savukārt projekta līdzdalībniece Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un pētniece Agnese Dāvidsone Lvportals.lv skaidroja, kas valdībai jādara, lai popularizētu vakcinēšanos: “Nederēs viens vēstījums visiem. Cilvēku motivācija kaut ko darīt vai nedarīt ļoti atšķiras. Šajā informatīvajā vidē esam ārkārtīgi fragmentēti, ir ļoti dažāds informācijas un izpratnes līmenis. Daudz ko nosaka cilvēka personīgā saskarsme, pieredze saistībā ar pandēmiju, kas var būt ļoti atšķirīga. Nepieciešama ļoti daudzveidīga pieeja un vēstījumi, lai sasniegtu cilvēkus, katru viņa personīgajā izpratnes un zināšanu līmenī”.

Pētījumu programmas rezultātus tās autori publicējuši esejā “Krīzes laika komunikācija: sabiedrība un pārvaldība”, kur noslēgumā rezumēts: “Mūsu vēsturiskā pieredze ļauj nākotnē raudzīties optimistiski. Esam ilgstoši dzīvojuši turbulentā vidē un kā sabiedrība esam iemācījušies pārvarēt dažādas krīzes un izaicinājumus. Tā varētu būt mūsu priekšrocība, ja spēsim turpmāk būt labāk organizēti, domāsim ilgtermiņā un rīkosimies stratēģiski. Tad spēsim būt gan droši, gan dzīvot pārticībā”.

3. Jāorganizē digitālo dvīņu veidošana

Rīgas Tehniskās universitātes Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Grabis vada pētījumu programmu “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”, kuras mērķis ir “izstrādāt metodi un tehnoloģisko risinājumu digitālo pakalpojumu dinamiskai pielāgošanai krīzes situācijām”.

Pētījumā noskaidrots, ka digitālo drošības draudu identificēšanai un pretpasākumu veikšanai ir jānovērtē iekārtu apdraudējums, lietotāju uzvedība un datortīkla pakalpojumu pieprasījums. CAN tīklos (datortīkli ar jaukta režīma drošības pārvaldību jeb skolas/universitātes teritorijas tīkli – “campus area network”) ir raksturīga pakalpojumu sniegšanas traucēšana (piemēram, nevēlamu aktivitāšu veikšana telekonferences laikā), tīkla skanēšana, ierīču kontroles pārņemšana un iekļaušana robotu tīklos (piemēram, kriptovalūtas rakšanai), kā arī izspiedējprogrammatūras uzbrukumi.

Ļaundari savus uzbrukumus bieži organizē kritiskos brīžos, piemēram, sastrēgumstundās un nedēļas nogalēs. Drošības apdraudējumu identificēšanai tiek izmantotas automātiskas procedūras un rīki, kas analīzē datu plūsmu, salīdzina aktivitātes ar zināmo ļaunatūru uzvedības modeļiem un izmanto mašīnmācīšanos iepriekš nezināmu apdraudējumu atklāšanai. Atbilstoši apdraudējuma nopietnībai tiek izmantoti dažādi pretpasākumi. Eksperimentāli noskaidrots, ka lietotāju informēšana un rekomendāciju sniegšana par apdraudējumu novēršanu ir efektīvs līdzeklis drošības incidentu risināšanai. Ļoti būtiska ir piemērota informēšanas kanāla izvēle. Sevišķi nozīmīgu incidentu vai lietotāju nesadarbošanās gadījumā iekārtas, kas iesaistītas drošības incidentā, tiek atslēgtas no datortīkla, kas gan var ietekmēt datortīkla pieejamību citiem lietotājiem.

Turpinot pētījumus, ir paredzēta organizācijas datortīkla digitālā dvīņa veidošana. Digitālais dvīnis ļautu izvērtēt datortīkla drošības nodrošināšanas tehniskos pasākumus. (..)

Noturīgu servisu veidošana ir organizāciju spēja, kas var tikt sasniegta savstarpēji sadarbojoties un apmainoties ar zināšanām organizāciju un ieinteresēto pušu ekosistēmā. Noturīgu un drošu servisu pamatā ir:

* digitālā dvīņa izmantošana, kas ļauj simulēt un kontrolēt servisa darbību krīzes situācijās;

* inovatīvi e-apmācības risinājumi, kas servisu lietotājiem sniedz servisu izmantošanas prasmes;

* zināšanu apmaiņa šablonu veidā ātrai zināšanu uzkrāšanai par krīzes seku pārvarēšanas risinājumiem”.

4. Māca griezt gurķi un lepoties ar ierēdņiem

Pētījums “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” laikam visvairāk uzjautrinājis Latvijas iedzīvotājus, jo tā ietvaros Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki un pētnieki bija izstrādājuši “pārtikas paku sastāvu skolēniem un to izmantošanas modeli ārkārtējās situācijas apstākļiem”. Šī sastāva aprakstā sīki shematiski tika attēlots, kā pareizi pagatavojami gurķu/paprikas salāti, uzsverot, ka dārzeņi pirms likšanas salātu traukā obligāti jāsagriež. Pēcāk LLU gan taisnojās, ka publicitātei žurnālisti nočiepuši tikai pētījuma neizstrādātu “darba variantu”. Bet tas netraucēja visai latvju tautai teju nedēļu iesmiet par pētījuma, ko vada Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, kvalitāti un pienesumu valsts tautsaimniecībai.

Skolēnu pārtikas pakas saturs, protams, nav vienīgais, ko šī pētījuma ietvaros izstrādājuši profesori. Tomēr būtisks gan, jo LLU informē: “Lai nodrošinātu skolēniem pilnvērtīgu uzturu attālināto mācību laikā, kad nav iespējams apmeklēt izglītības iestādi un saņemt siltās pusdienas skolā, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieki ir izstrādājuši četru nedēļu pārtikas paku modeli siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos un ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes laikā. (..)

Tika veikta potenciālo ražotāju aptauja, kas var piedāvāt maza apjoma Latvijā ražotu/importētu pārtikas produktu iepakošanu, kā arī apzināti iepakojuma materiāla ražotāji un/vai importētāji. Savukārt mājsaimniecībām sniegtas praktiskas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Recepšu izstrādē izmantots pārtikas pakā iekļauto produktu sastāvs un tās būs izmantojamas arī gadījumos, ja siltā ēdiena pagatavošana jāuzņemas cilvēkam bez prasmēm ēdienu gatavošanā”.

Iespējams, nevar noliegt, ka šāds skolēnu pārtikas pakas universāls modelis varētu būt veselīgs un sātīgs, bet Jauns.lv, aptaujājot skolasbērnu vecākus noskaidroja, ka līdz vienotai izpratnei par šāda pusdienu komplekta ieviešanu visā valstī vēl tāls ceļš ejams, jo vienā pašvaldībā vecākiem izsniedz naudas kartes, lai viņi pārtiku bērniem pērk paši vietējā veikalā (jāuzsver, ka par šo karti nevar nopirkt ne alkoholu, ne cigaretes), bet citās pārtikas maisiņos lielāko svaru sastāda āboli, no kuriem gan nekādu dižo silto maltīti nevar pagatavot, ja nu vienīgi ābolu pīrāgu vai ķīseli.

Otrs visai apšaubāms pētījumu projekta secinājums varētu būt tā ietvaros pagājušā gada oktobrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati. Ko darīt un kā atspoguļot secināto, ka “puse jeb 50% aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj veikt tikpat labi vai pat labāk, bet 35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu”. Vai šis vairāk nekā trešdaļas iedzīvotāju lepnums par savu ierēdniecību joprojām saglabājies arī pēc ministru Jura Pūces un Ilzes Viņķeles demisijas un pēc skandalozās Vakcinācijas biroja epopejas?

5. Veido biobanku

Savukārt projekta “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” mērķis gan ir tīri zinātnisks - izveidot centralizētu biobanku un datu apmaiņas platformu, veicinot vīrusa izplatības ierobežošanas aktivitātes. Tā ietvaros šajā biobankā iekļaujot arī lielākās daļas Covid-19 pacientu Latvijā datus. Tomēr, kā atklājuši mediķi, daudzi cilvēki nevēlas, lai viņu datus izmantotu šim nolūkam. Ievāktos bioloģiskos paraugus turpmāk paredzēts izmantot vīrusa un slimības izpētei.

* * *

Turpmāk Jauns.lv lasiet par nākamajiem pieciem pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai projektu rezultātiem.