Deputāti diskutē, ka vajadzētu virzīties uz 1200 eiro atbalstu skaistumkopšanas darbiniekiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro lielu atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.
Sanāksmē cita starpā izskanēja arī uzsvars, ka nepieciešams aizsargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19 risku.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente komisijas sēdē Renāte Reinsone norādīja, ka tiek pieļauta varbūt pat liela netaisnība, ka jau piekto mēnesi kosmetologiem ir liegta profesionālā darbība. Reinsone aicināja atļaut skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem ir ārstniecības personas statuss, veikt tās pašas darbības, kuras pašlaik tiek atļauts veikts ārstniecības iestādēs.
Ja patiešām nav iespējams noteikt ierobežojumu atvieglojumus, tad nepieciešams maksāt atbalstu līdz 1200 eiro mēnesī, izrietēja no Reinsones paustā. Viņa norādīja, ka kosmetologiem, kuriem ir ārstniecības personas statuss, arī pašlaik jāturpina apmeklēt semināri, lai saglabātu ārstniecības personas statusu, lai gan strādāt ārpus ārstniecības iestādes nav iespējams.
Deputāti ļoti pozitīvi novērtēja arī pārējos, plašākos LKKA prezidentes skaidrojumus, paužot, ka Reinsone ļoti labi argumentēja kosmetologu pozīciju.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) pauda, ka varētu būt jāvirzās uz atbalsta palielināšanu līdz 1200 eiro, ņemot vērā ierobežojumus daļai no konkrētās nozares pārstāvjiem. Arī deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka vēstulē atbildīgajām amatpersonām jānorāda arī uz kompensācijas maksāšanu pienācīgā apjomā par dīkstāvi.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane cita starpā norādīja, ka situācija ir gana sarežģīta, jo runa ir par pakalpojumiem un speciālistiem, kas "savijušies un pārklājas". Šādā situācijā ļoti grūti pieņemt tādu lēmumu, kas visiem būtu pieņemams un kuru visi atbalstītu, pauda VM pārstāve.
Problēma ar skaistumkopšanas jomu ir sena, un daļa skaistumkopšanas speciālistu ir ar ārstniecības personu statusu, reizē pakalpojumus sniedz ārpus ārstniecības iestādēm, skaidroja Feldmane. Viņa norādīja, ka tika pieņemts lēmums apturēt pakalpojumus, kuri nav tik būtiski, bet saglabāt tos, kur risks ir attaisnojams, un viens no tiem ir ārstniecības pakalpojumi ārstniecības iestādē, skaidroja ministrijas pārstāve.
Arī ārstniecības iestādēm ir aizliegts veikt skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, un uzraudzību šajā jomā veic Veselības inspekcija (VI), izriet no VM darbinieces paustā.
Pēc sīkākas Feldmanes izvaicāšanas deputāte Anda Čaksa (JV) norādīja, ka varētu lūgt VM sniegt skaidrus, saprotamus kritērijus ierobežojumiem, lai skaidrojums nebūtu tikai tikai viena ierēdņa viedoklis.
Reinsone pēc komisijas sēdes pauda neizpratni par atsevišķiem VM pārstāves izteikumiem, kas radot iespaidu par "pilnīgu nekometenci" un to, ka netiekot izprasts izglītības jautājums attiecībā uz kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem, un ka tādā veidā ministrija neatzīstot profesiju un tās pašreizējo kvalifikāciju.
Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu tad gan, visticamāk, būtu jālemj valdībai.
