Daugavpils Universitātes studenti un absolventi nosūtījuši atklātu vēstuli valsts amatpersonām
foto: LETA
Daugavpils Universitāte.
Sabiedrība

Daugavpils Universitātes studenti un absolventi nosūtījuši atklātu vēstuli valsts amatpersonām

Jauns.lv / LETA

Daugavpils Universitātes studenti un absolventi nosūtījuši atklātu vēstuli valsts amatpersonām ar lūgumu neatbalstīt grozījumus Augstskolu likumā par kvantitatīvo kritēriju universitātē nodrošināt ne mazāk kā 4000 studentus, liecina Daugavpils Universitātes studentu atklātā vēstule.

Daugavpils Universitātes studenti un absolventi no...

Vēstuli atbalstījuši vairāk nekā 600 Daugavpils Universitātes studentu un absolventu.

Studenti atklāto vēstuli adresējuši Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV).

Atklātā vēstulē sacīts, ka Daugavpils Universitātes bakalaura, maģistra un doktora programmās studējošie un absolventi lūdz izslēgt no Augstskolu likuma grozījumiem kvantitatīvo kritēriju - 4000 studentu zinātņu universitātei, kā arī neapstiprināt un neizsludināt grozījumus, kuru dēļ tiek atņemts to statuss reģionālajām universitātēm.

Vēstulē pausts, ka 2021.gads Daugavpils Universitātei ir jubilejas gads - 100 gadu garumā iestāde ir izgājusi ceļu no pedagoģiskās skolas līdz klasiskajai universitātei. Studenti norāda, ka universitāte ir daudznozaru izglītības un zinātnes iestāde, kurā sagatavo speciālistus fundamentālajās un lietišķajās nozarēs, veic starptautiski atzītu zinātniski pētniecisko darbību, tai ir plaša materiāli tehniskā bāze, ir izkoptas tradīcijas un nākotnes redzējums.

Studenti vēstulē uzsver, ka Daugavpilij un Latgales reģionam Daugavpils Universitāte ir sasniegums un vērtība, nozīmīgs zinātnes un izglītības centrs, lielākais darba devējs. Vēstulē pausts, ka universitāte ir arī neatkarīgās Latvijas simbols, jo Trešā atmoda sākās tajā skaitā ar studentu protestu pret iecerēto Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību, ar daugavpiliešu pausto atbalstu Latvijas neatkarībai pie Raiņa pieminekļa, ar Latvijas karogu virs universitātes galvenās ēkas.

Kā sacīts vēstulē, par savu devīzi Daugavpils Universitāte izvēlējusies latīņu teicienu "Scientia vinces" ("Ar zinātni uzvarēsi"). "Tieši zinātne palīdz attīstīt tehnoloģijas, uzlabot ražošanu, veicināt sabiedrības kapacitāti. Universitātei zaudējot statusu, zaudētājs būs viss reģions un Latvija kopumā. Tā tiks provocēta intensīvāka jauniešu aizplūšana no Latgales uz galvaspilsētu. Līdzvērtīga Latvijas reģionu attīstība, decentralizācija, reemigrācija, paliks tukši politiskie saukļi," norādīts atklātajā vēstulē. 

Daugavpils Universitātes studenti ir pārliecināti, ka universitātes statuss ir augstāks un prestižāks nekā augstskolas statuss.

Augstskola ir pierādījusi, ka ir universitātes vārda cienīga, tā pastāvīgi uzlabo intelektuālo, zinātnisko, sabiedrisko, kultūras potenciālu un attīstās, neskatoties uz bezgalīgajām reformām Latvijas izglītības sistēmā.

"Mēs - valsts jaunākā paaudze - izglītota un ambicioza, savas karjeras perspektīvas saistām ar Latgali un vēlamies saņemt prestižas universitātes diplomus, tāpēc gaidām no Saeimas un Valsts prezidenta līdzsvarotu, pārdomātu un tālredzīgu lēmumu - saglabāt Daugavpils Universitātes statusu," sacīts vēstulē.

Saeima atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pauda gandarījumu par paveikto darbu, uzsverot, ka komisija ir paveikusi milzīgu darbu, un, viņaprāt, tas ir paraugs, kā komisijai jāstrādā. Politiķa skatījumā, sēdēs tika uzklausītas visas puses - opozīcija, koalīcija, sociālie partneri un nozare, lai kopīgi atrastu labāko risinājumu.

Kopumā parlamentārieši divās dienās izskatīja 374 priekšlikumus. Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm.

Šajā lasījumā deputāti vēl nelēma par Augstākās izglītības padomi (AIP) un koledžām, jo AIP likvidāciju komisija pašlaik nav atbalstījusi, uzdodot IZM līdz augusta beigām sagatavot jaunu regulējumu. Savukārt koledžu regulējuma pārcelšanu uz Profesionālās izglītības likumu, komisija konceptuāli atbalstīja, uzdodot IZM līdz augusta beigām iesniegt attiecīgos grozījumus Augstskolu likumā, kā arī pārejas noteikumos ar koledžu darbību saistītos likumprojektos.