Saeima apstiprina Rodiņu Satversmes tiesas tiesneses amatā

Par Rodiņas apstiprināšanu tiesneses amatā balsoja 56 deputāti.

Rodiņu amatam izvirzīja "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunās Vienotības" (JV) parlamenta frakcijas un viņa bija vienīgā kandidāte, taču koalīcijas atbalsts viņai nebija vienots.

Debatēs deputāts Aldis Gobzems norādīja, ka Rodiņa ir noskaņota pozitīvi par ST spriedumu, kas uzsāka diskusijas par ģimenes jēdzienu, nekritizējot to. "Kaut Latvijā Satversmē nevienu dienu nav rakstīts, ka ģimenes jēdziens ir jebkādā veidā domāts paplašināt," pauda deputāts.

Viņaprāt, tas nozīmē, ka minētā kandidāte nevar būt ST tiesnese, jo tiesa šajā gadījumā izgāja ārpus savas kompetences un sprieda politiski ne juridiski. "Rodiņai uz to bija jānorāda, piedaloties Saeimas Juridiskajā komisijā, bet tas netika izdarīts," teica Gobzems.

Viņš aicināja īpaši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pārstāvjus, Jaunās konservatīvās partijas frakcijas pārstāvjus, kas iestājas par baznīcu un tradicionālām vērtībām balsot pret. Arī Nacionālo apvienību (NA) politiķis aicināja balsot pret, piebilstot, ka pats neatbalstīs Rodiņas kandidatūru.

Pēc viņa domām, tie, kas balsos par Rodiņu "faktiski piesliesies ģimenes jēdziena paplašināšanai Satversmē". Gobzems minēja, ka šis būs zīmīgs balsojums, un tas esot nevis par profesionāli, bet par to, ka "profesionālis, neskatoties uz savām konstitucionālajām zināšanām, baidās pateikt to, kas patiesi ir Satversmē pateikts jau to uzrakstot".

Arī NA deputāts Aleksandrs Kiršteins runāja par to pašu ST spriedumu, uzskaitot dažādu valstu piemērus šai sakarā, un aicināja deputātus noraidīt Rodiņas kandidatūru, kā arī pašu Rodiņu atteikties no "lekšanas vilku bedrē".

Turpretī deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka Rodiņa ir viena no līderēm starp konstitucionālo tiesību ekspertiem. ZZS pārstāvji kandidātei vaicājuši arī par ideoloģiskajiem jautājumiem un no Rodiņas tika saņemtas izteikti profesionālas, apolitiskas atbildes. Pretendentes redzējums neiezīmējās kā tāds, kas piederētu pie liberālā vai konservatīvā virziena, pauda Valainis. Kā uzsvēra opozīcijas deputāts, neviens nevar noliegt, ka Rodiņa ir savas jomas profesionālis.

Valainis arī norādīja, ka rīt, 12.martā gaidāmi pirmie Satversmes tiesas spriedumi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Politiķis norādīja, ka daļa sabiedrības būs neapmierināta jebkura iznākuma gadījumā. ZZS deputāts akcentēja, ka viņam būs nepieņemami, ja ST pateiktu, ka starptautisko normu neievērošana ir normāla prakse.

Vienlaikus opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) teica, ka, viņaprāt, ar ST kā institūciju ir problēmas pēc būtūbas. "Varbūt jāiet kaimiņu piemērs un jāpārveido to par kaut ko citu, iespējams, konstitūcijas departamentu, kas pieder pie Augstākās tiesas," piedāvāja politiķis. Pēc viņa domām, šī tiesa nespriež pēc tiesas un taisnības.

Savukārt Zariņa partijas biedrs Boriss Cilevičs (S) pauda, ka Rodiņas kandidatūra ir labākā piedāvātā kandidatūra. "Nav citas izejas, kā tikai patiešām paļauties uz profesionāli," teica deputāts, minot, ka atsevišķu deputātu vēlme ir Polijas piemērs, kur politika regulē tiesu varu, un to kritizē Eiropas Savienība.

Tikmēr deputāts Juris Rancāns (JKP) akcentēja, ka "bēdīgi slavenajā spriedumā" tiesneši iejaucās politikas lauciņā. Tāpat viņš atbalstīja Aivara Geidāna (PCL; KPV LV) teikto, ka par kandidātu jādomā no citas juridiskās vides, kas nenāktu no Latvijas Universitātes. Rancāns to nosauca par klases salidojumu.

Savukārt deputātu Andri Kazinovski nav apmierinājusi Rodiņas pozīcija jautājumā par ST lēmumu Abrenes gadījumā, un viņš novēlēja ST tiesnesei šo jautājumu rūpīgi izanalizēt.

Vienlaikus deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja parlamentāriešus šodien neizdarīt savu izvēli un sagaidīt trešo kārtu, "kad nākšot attiecīgais kandidāts". Pretējs viedoklis bija Vjačeslavam Dombrovskim, kurš aicināja balsot par Rodiņas kandidatūru, jo neesot šaubu, ka viņa ir profesionāli piemērota šim amatam.

Arī parlamentāriete Inese Lībiņa-Egnere (JV) atzina, ka šīs ir ļoti smagas debates, kā arī uzsvēra, ka kandidātu izvirzīšanai bijis gana ilgs termiņš, taču tika iesniegts tikai viens kandidāts. Lībiņa-Egnere aicināja atbalstīt Rodiņu, lai nodrošinātu profesionālu ne politisku ST.

Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.

Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015.gadā, savukārt 2019.gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.

Jaunā tiesnese amatā stāsies likumā noteiktajā kārtībā. Likumā paredzēta tiesneša zvēresta došana, ko pieņem Valsts prezidents. ST tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas.

Juriste iepriekš stāstīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, jo konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzinot Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.

Tāpat Rodiņa uzskata, ka viņai ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. "Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu" viņa esot guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm.

Rodiņa arī norādīja, ka, vadot Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums ST, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada izskaņā parlamentam neizdevās vienoties par ST tiesneša ievēlēšanu, jo amatam tika piedāvāti pieci pretendenti, tostarp četrus virzīja koalīcijas partijas. Šis balsojums notika neilgi pēc ST sprieduma par lielāku viendzimumu pāru aizsardzību, un deputātiem radās domstarpības par piedāvāto kandidātu ideoloģiskajām nostādnēm.