Deputāta Adamoviča kriminālprocess Saeimā raisa diskusiju, cik pamatoti bija pusgada garumā izsekot politiķi
Aizvadītā gada oktobrī Saeima izdeva kriminālvajāšanai deputātu Aldi Adamoviču, kuram tiek inkriminēta krāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un dienesta viltojums. Lieta uzmanību pievērsusi Tiesību zinātņu pētniecības institūtam (TZPI), kura vadītājs Ringolds Balodis uzskata, ka būtu lietderīgi diskutēt par jautājumu, cik attaisnota šādos gadījumos ir ilgstoša Saeimas deputāta izsekošana.
Piektdien šajā diskusijā attālināti tiksies divu komisiju deputāti, kā arī KNAB pārstāvji un augsti kvalificēti juristi.
Noklausīšanās pusgada garumā
Lai raisītu diskusiju par tiesībsargājošo iestāžu darbību konkrētajā un, iespējams, arī līdzīgos gadījumos, Ringolds Balodis ar vēstuli ir vērsies pie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājas Janīnas Kursītes-Pakules, kā arī pie Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Jura Juraša. Vēstulē teikts: “Saeimas deputāta Alda Adamoviča lieta (ierosināts kriminālprocess atbilstoši Krimināllikuma 327. panta 2. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm) ir saistīta ne tikai no Saeimas budžeta iespējami prettiesiski iegūtiem 59.88 eiro, bet ar tādiem fundamentāliem tiesībpolitiskiem jautājumiem kā privātās dzīves, korespondences, Saeimas locekļu imunitāte, samērīgums, netraucēta parlamenta locekļa darbība u.c. Ņemot vērā minēto, visas sabiedrības interesēs ir izprast kriminālprocesuālās imunitātes saturu un robežas. Kā TZPI vadītājs esmu pārrunājis iespējamību publiskā diskusijā pārrunāt minēto problemātiku ar tādiem tiesību ekspertiem, kā Jāni Plepu, Kristīni Stradu-Rozenbergu, Edgaru Pastaru un Violetu Zeppu-Priedīti, kā arī būtu lietderīgi uzklausīt KNAB pārstāvju un tiesu varas pārstāvju viedokļus šajā sakarā.
Balodi visā šajā pārsteidzis fakts, ka, viņaprāt, Adamovičs lietas izmeklēšanas laikā ir ļoti ilgi noklausīts un novērots. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, jau 2019. gada septembrī Rīgas Vidzemes tiesas izmeklēšanas tiesnesis apmierinājis izmeklētāja ierosinājumu veikt Saeimas deputāta izsekošanu un novērošanu uz 30 dienām ar pamatojumu: “Ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un bez šīs darbības izdarīšanas nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama. Ir pamats uzskatīt, ka deputāts, izmantojot sava mobilā telefona numuru, iespējams, pārrunā ar citām personām neatbilstošu degvielas čeku izsniegšanas apstākļus, lai iegūtu transporta izdevumu kompensāciju no Saeimas.” Tomēr ar to vien nebeidzas, un deputāta sakaru kontrole tiek šādā pat veidā pagarināta vēl astoņas reizes – pēdējo reizi 2020. gada 5. maijā. Respektīvi, Adamoviča telefons tiek noklausīts turpat vai deviņus mēnešus, un vairākus mēnešus fiziski tiek novēroti arī divi dzīvokļi.
Intervijā “Kas Jauns Avīzei” Balodis uzsvēra: “Nekādā gadījumā nav runa par jebkādas imunitātes atcelšanu deputātiem, bet svarīgi būtu saprast, vai šāda tik ilga, totāla izsekošana ir adekvāta, jo tiek ierobežotas arī Saeimas kārtības rullī noteiktās deputāta tiesības, piemēram, neatklāt ziņu avotus, no kuriem ir iegūta kāda valstiski svarīga informācija. Vai rezultāts ar 59 eiro vērtiem degvielas čekiem ir atbilstošs tik ilgai telefonu sakaru noklausīšanai?”
Deputāti gatavi uzklausīt viedokļus
Diskusiju uzņēmies vadīt deputāts Krimināltiesiskās apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins, kurš vienmēr bijis viens no aktīvākajiem cīnītājiem par deputātu imunitātes ierobežošanu. Viņš gan intervijā atzina, ka konkrētā lieta arī viņu pārsteigusi: “Visvairāk šajā lietā pārsteidza tiesnesis, kurš ir ļāvies pierunāšanai tik daudzas reizes pagarināt šos noklausīšanas termiņus, jo ir skaidrs, ka ilgu laiku nekādu rezultātu nav bijis, un mēs arī nezinām, vai tie rezultāti beigu beigās vispār ir. Es saprastu, ja tā būtu kāda nopietna lieta par kukuļņemšanu vai budžeta “sazāģēšanu”, bet te nekā tāda nav. Drīzāk es tad būtu par imunitātes noņemšanu, par kratīšanas veikšanu pie deputāta bez Saeimas atļaujas, jo nekādas jēgas no kratīšanas ar atļauju reāli nav. ”
Savukārt Mandātu komisijas vadītāja Kursīte-Pakule saka: “Šo diskusiju nevajadzētu vērtēt, kā deputātu mēģinājumu sagādāt sev plašāku tiesisko imunitāti, taču mēs gribam saprast, vai šādas darbības tomēr zināmā veidā nepārkāpj deputāta tiesības, kas noteiktas Kārtības rullī. Izskatās visai dīvaini, ja deputāts par dažiem kļūdainiem degvielas čekiem tiek noklausīts vairāk nekā pusgadu. Arī tas, vai un kurā dzīvoklī covid-19 epidēmijas laikā viņam būtu jāuzturas ir stipri diskutabls jautājums.
Atgādināsim, ka KNAB deputātu tur aizdomās par vairāku tūkstošu eiro lielas dzīvojamo telpu īres, kā arī 59 eiro lielas degvielas kompensācijas izkrāpšanu un uzskata, ka Saeimai nodarīto zaudējumu apjoms varētu sasniegt 3000 eiro. Savukārt pats Adamovičs jebkādus apvainojumus ļaunprātīgā rīcībā noliedz un apgalvo, ka nepareizie degvielas čeki ir kļūdas rezultāts. Interesanti, ka savulaik KNAB informēja, ka par iespējamiem pārkāpumiem ar degvielas čekiem tiekot pārbaudīti aptuveni desmit Saeimas deputāti, taču nav zināms, vai arī attiecībā uz viņiem ir pielietotas operatīvās darbības metodes.
