Olaines blokmājas, muzikālā kultūras gaidīšana kubā un porcelāns skatlogos: izstāžu ceļvedis

Savukārt muzeji gan ir slēgti un tādēļ tie piedāvā inovatīvas iespējas iepazīties ar savos krājumos esošajām vērtībām. Rīgas Porcelāna muzejs nu jau par modes ikonām kļuvušās padomjlaika Rīgas Porcelāna rūpnīcas kafijas un tējas servīzes izlicis Konventa sētas skatlogos. Savukārt Olaines muzejs aicina pastaigāties pa padomju arhitektūras blokmāju pagalmiem un ielūkoties šo ēku logos un iedzīvotāju stāstos. Toties Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atklājis valstī lielāko vēsturisko digitālo kolekciju “eMuzejs”, kurā var iepazīties ne tikai ar padomju Latvijas vēsturi, bet arī daudz senākām liecībām. Iespējams, aizraujoša būs atkalpaviesošanās lielajā Latvijas simtgades muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts”. 

* Laikā, kad pandēmijas ierobežojumu dēl slēgti muzeji un izstāžu zāles, jaunas publiski pieejamas ekspozīcijas atklāšana iekštelpās ir rets “brīmums”. Un tāds ir noticis pašā Rīgas centrā – grāmatu namā “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24), kur skatāma mākslinieka Aivja Pīzeļa jaunāko gleznu izstāde. Kā zināms, grāmatnīcas šajā ārkārtējās situācijas laikā nu ir atvērtas, tai skaitā arī “Valetrs un Rapa” ar tajā ierīkoto galeriju, kurā Aivis Pīzelis izstādās ne pirmo reizi. Izstāžu apvienības “Arkādija” vadītājs Mārtiņš Eglītis Jauns.lv pastāstīja:

“Mākslinieks Aivis Pīzelis izstādēs piedalās jau vairāk kā divpadsmit gadus, kas ir ievērojami ņemot vērā gleznotāja jaunos gadus. Arī grāmatu namā “Valters un Rapa” šī nebūt nav pirmā reize. Šajā izstādē kā ierasts mākslinieka darbos jaušams meklētāja un improvizatora gars. Gleznas tapušas dažādos glezniecības paņēmienos, gan ekspresionistiski švuncīgiem, gan tonāli izsmalcinātiem sīkiem triepieniem. Tomēr visiem darbiem jaušams tieši Aivja Pīzeļa otai raksturīgais, kas neļauj šos darbus sajaukt ar kādu citu gleznotāju”.

Mākslinieks dzimis 1988. gadā Preiļos. 2009. gadā pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas programmu. 2013. gadā Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiālē iegūts mākslas bakalaura grāds., bet 2015. gadā humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Pie VEF Kultūras pils (Ropažu ielā 2, Rīgā) līdz 6. aprīlim ikviens aicināts sajust kultūras klātbūtni uz pils kāpņu platformas izveidotā scenogrāfiskā objektu, kam dots simbolisks nosaukums – “Kultūras gaidīšanas pietura”. Tas ir 2,2x2,2 metrus liels metāla kubs, ko veidojusi scenogrāfe Kristīne Jurjāne un kas skatītājiem jau pazīstams no 2020. gada Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” notikuma VEF Kultūras pilī. Tagad kubs pārtapis simboliskā pieturvietā, kur ikvienam dota iespēja uz brīdi apstāties ikdienas skrējienā, ieklausīties mūzikas skaņās un iemīļoto mūziķu balsīs no laika, kad koncertdzīve pilī sita augstu vilni, lai ar pieturā radītajām domformām un sajūtām pietuvinātu iespēju jau drīz atkal tikties ar mūziķiem un baudīt dzīvu mūziku. Pieturā skanēs mūzika no pilī rīkoto koncertciklu “Come prima” un “VEF Jazz club” iepriekš notikušajiem un ieskaņotajiem koncertiem. Sīkāk internetā: www.vefkp.lv.

* Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos (Kalēju iela 9/11, Konventa sētā, Vecrīgā) visu martu skatāmas populāras Rīgas Porcelāna rūpnīcas servīzes. Atsaucoties uz sabiedrības pieaugošo interesi par Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražoto porcelānu, īpaši servīzēm, Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā jaunu ekspozīciju muzeja skatlogos. Tajā ir izvietoti daži no populārākajiem 20. gadsimta 70-tajos un 80-tajos, kā deviņdesmito  gadu sākumā ražoto servīžu tipiem. Servīzes “Vasara”, “Aija-I” un “Aija-II”, “Māra”, “Anita”, “Karīna”, “Viktorija”, “Diāna”, “Ārija”, “Ija”, “Vakars” un “Rīga” gan tējas, gan kafijas komplektācijās, kā arī lielos tilpumos vai arī divām personām paredzētās miniatūrās versijās ļaus ikvienam interesentam uzzināt, kā tieši izskatījās šīs, sieviešu vārdos nosauktās Rīgas Porcelāna rūpnīcas ražotās servīzes. Tās pēdējos gados izpelnās aizvien lielāku dizaina entuziastu uzmanību. Tāpat ekspozīcija mudinās izpētīt, kā forma saspēlējas ar dekoru un cik ļoti konkrēts rotājums ietekmē to, kā var izskatīties viena un tā pati forma. Romantiska un gaisīga, grafiska un dramatiska, krāšņa un mirdzoša, delikāta un vienkārša.

Formu dizaina autori ekspozīcijā redzamajiem traukiem ir Taisija Poluikēviča, Zina Ulste un Levons Agadžanjans, kuri pagājušā gadsimta izskaņā bija nopelniem bagāti rūpnīcas mākslinieki ar ilgu darba stāžu ražotnē, piedzīvojuši dažādus laikus un rūpnīcas transformācijas, modi un stilus, un arī galvenie formu radītāji ražotnes sortimentam visjaunākajos laikos, īsi pirms tās izskaņas. No tobrīd jaunākās paaudzes rūpnīcas mākslinieciskajā štatā strādājošajiem autoriem ir redzams Daces Blūmas radītais formu dizains. Sīkāk internetā: porcelanamuzejs.riga.lv.

* Atzīmējot Olaines 54.dzimšanas dienu, pilsētā radīts interaktīvs kultūras maršruts ar papildinātās realitātes elementiem “Blokmāju stāsti”. Tas, izstaigājot padomju laikā celtās pilsētas ielas un pagalmus, ļauj uzzināt vairāk par pilsētas vēsturi, blokmāju apbūvi un tās ietekmi uz sabiedrību un indivīdu. Šāda maršruta ideja radās kā reakcija uz Covid-19 pandēmijas pirmo vilni, lai dotu Olaines Vēstures un mākslas muzeja apmeklētājiem piekļuvi ārpus muzeja telpām saistošam saturam/ “Blokmāju stāsti” sastāv no desmit pieturas punktiem par dažādām tēmām, ko katrā vietā apzīmē grafiski apdrukāta plāksne uz mājas sienas un, kas skenējama, izmantojot viedtālruni un aplikāciju “Overly”. Dodoties pastaigā, var uzzināt, kā tika projektēta un celta Olaine, kāda vērība piemīt padomju laika arhitektūrai mūsdienās un kādu iespaidu uz cilvēkiem atstāj dzīvošana blokmāju rajonos. Pastaigas laikā var arī “satikt” Latvijā zināmus cilvēkus, piemēram, žurnālisti Evu Johansoni, multimākslinieku Renāru Mastiņu, pasaules čempionu skeitbordā Jāni Kuzminu un citus olainiešus, kas dalīsies ar saviem stāstiem un atmiņām par Olaini. Satura veidošanai intervēti arī speciālisti - ainavu arhitekte Una Īle, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, pilsētattīstības ekonomiste Lāsma Ivaska, arhitekts un arhitektūras kritiķis Artis Zvirgzdiņš, kā arī arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts. Sīkāk internetā: www.olaine.lv.

* Darbu sākusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) digitālo resursu krātuve “eMuzejs”: https://emuzejs.lnvm.lv, kas piedāvā vienreizēju iespēju ielūkoties muzeja bagātīgajā krājumā. Tā ir līdz šim Latvijā daudzveidīgākā digitālo materiālu krātuve par vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Digitālajā vietnē  pieejamas LNVM veidotās virtuālās izstādes, tematiskās galerijas, izstādēm gatavotie interaktīvie resursi, muzeja izdevumi, video un audio ieraksti, izglītojošie materiāli skolām, ģimenēm un citi materiāli, no kuriem daudzus iespējams pārlapot, lejuplādēt, dalīties ar tiem sociālajos medijos. Resursus iespējams meklēt un atlasīt pēc vēstures periodiem laika līnijā, kā arī izzināt pa tēmām, izmantojot atslēgvārdus jeb birkas. Patlaban “eMuzejā” pieejami 12 interaktīvie resursi, 45 galerijas, 30 virtuālās izstādes, 16 audiostāsti, sešas intervijas un sarunas, 16 videostāsti, 17 izdevumi, 100 LNVM ziņneša numuri un 39 resursi ģimenēm.

“eMuzejā” pastāvīgu vietu radusi arī 2017. gadā izveidotā platforma “Gadsimta albums”, kas tapa 68 muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” ietvaros, aicinot ikvienu pievienot savu ģimenes fotogrāfiju un stāstu par to. Platforma ar vairāk nekā 1100 pievienotajiem attēliem arī pēc izstādes noslēguma saglabāta “eMuzejā”, kur tai varēs pievienot jaunas vēsturiskas liecības. “eMuzeja” saturs tiks pastāvīgi papildināts pēc aktuālo izstāžu noslēguma, jaunām publikācijām muzeja sociālo tīklu kontos, jaunu pētījumu sagatavošanas, pasākumu norises.