Pandēmija bēru nozarei par labu nenāk
Daudzām nozarēm šis ir dīkstāves laiks, bet ir kāds bizness, kuram, latviešu estrādes klasiķa Edgara Liepiņa vārdiem runājot, vajag tik rakt. Kā tad patiesībā klājas apbedītāju uzņēmumiem pandēmijas laikā?
Gada laikā Latvijā ar Covid-19 diagnozi no dzīves šķīrušies vairāk nekā 1700 cilvēku. Tikai daļai no viņiem tiešais nāves iemesls bija koronavīruss, pārējiem tas tikai paātrināja aiziešanu mūžībā.
Bēru mielastu izsniedz paciņās
Balvu novadā ir viens no augstākajiem Covid-19 saslimstības līmeņiem Latvijā, un vietējā pensionāre Ludmila portālam Jauns.lv paudusi: "Es jums atklāti pateikšu, kur tagad var satikties – bērēs! Cilvēki mirst šausmīgi. Februārī es biju divās bērēs." Iepriekš būts vēl vairākās izvadīšanās, aizgāji gan bijuši cienījamā vecumā – ap 70 līdz 80 gadiem.
Vietējais ēdināšanas uzņēmums, pēc balvēnietes vārdiem, ļoti labi organizējis bērinieku pabarošanu: pandēmijas laikā pavadītāji nesēžas pie viena kopēja galda, bet katrs saņem savu paciņu. Parasti to turpat kapos apēd, atceroties aizgājēju, var ņemt arī uz mājām.
Individuāli sapakoti gan salāti un bulciņa, gan cepumi un gaļa. Arī buljona kausiņš ir katram savs, un cilvēkiem nav lieki jāsaskaras, pavadot aizgājēju mūžībā.
Priekulē darba pilnas rokas...
Izziņu birojos, taujājot pēc apbedīšanas biroju, izvadītāju un morgu kontaktiem, piedāvā vairāk nekā 200 adrešu visā Latvijā. Tas nozīmē, ka vērā ņemams mirušo skaita pieplūdums var būt tikai īpaši Covid-19 skartajās teritorijās, sevišķi mazpilsētās, kur darbojas tikai viens apbedīšanas birojs.
Viena no šādām vissmagāk skartajām vietām ir Priekule, kur sociālās aprūpes centrā saslimuši gandrīz visi iemītnieki – 52 no 55 – un vairāk nekā puse darbinieku, astoņi klienti aizgājuši aizsaulē.
Priekules apbedīšanas biroja vadītājs, vietējais Vasarsvētku draudzes mācītājs Andrejs Kostaļeba marta sākumā Latvijas Radio atklāja: "Pēdējās trīs nedēļas strādājam nosvīduši. Pirms tam mēnesī mēs apglabājām līdz desmit cilvēkiem, tagad vienas nedēļas laikā tie ir seši septiņi cilvēki."
Kostaļeba apkalpo arī Vaiņodes un Aizputes novadus, priekulnieki miruši arī slimnīcā Liepājā. Raksturojot darba aizkulises, viņš atklājis, ka šos aizgājējus saņem, jau ievietotus plastmasas maisā: "Viss tiek kārtīgi nopakots, un mēs atbraucam uz morgu jau ar zārku, paši lietojam cimdus." Zārki parasti ir aizvērti, tomēr pēc piederīgo vēlēšanās var arī atvērt, tikai nedrīkst iet tuvu klāt.
Ienākumi krītas
Tomēr "Kas Jauns Avīzes" aptaujātie apbedīšanas biznesa pārstāvji teic, ka pandēmija viņu darbu apjomu nav ne palielinājusi, ne pazeminājusi. Bēru ceremoniju skaits palicis iepriekšējā līmenī, kaut arī statistikas dati rāda, ka decembrī un janvāri tas bija būtiski pieaudzis.
Nenosaucot konkrētus skaitļus, apbedītāji norāda, ka ienākumi kritušies – vairs neorganizē tik lielas ceremonijas kā iepriekš, tas pat ar valdības rīkojumu ir noliegts, un līdz ar to arī bēru izdevumi samazinājušies. Pagājušā gada vidū apbedīšanas kantori pat centās izvairīties no kovidniekiem, tagad gan šādas bailes izgaisušas.
Masku liek pat aizgājējam
Rīgas apbedīšanas biroja "Rantan" pārstāve Inese Kārkliņa "Kas Jauns Avīzei" stāsta: "Neesam piedzīvojuši, ka līdz ar kovidu būtu palielinājies bēru skaits, varbūt lielāks tas ir laukos, kur pansionātos ir liela mirstība. Pat jāteic, ka pēdējās pāris nedēļas bijušas diezgan patukšas. Pa visu šo laiku esmu organizējusi tikai divas apbedīšanas cilvēkiem, kas miruši no Covid-19."
Nekāda speciāla apglabāšana neesot, tikai izvadītāji pēdējā gaitā vairs aizgājējam tik tuvu nedrīkst pieiet. "Zārku pie kapa tagad ver vaļā. Sākumā bija prasība zārkus vaļā nevērt, bet pēc tam vismaz Rīgā viss nomierinājās," saka Kārkliņa.
"Ir sanitāri, kas atsakās apģērbt aizgājēju pēdējā kārtā. Tā tas, piemēram, ir Gaiļezerā. Tad viņus plikus pārved uz citiem morgiem. Puiši sanitāri, kas aizgājējus saģērbj, tērpjas speciālos tērpos, uzmanās, liek maskas. Kad notiek mirušā apkopšana, paspiežot no viņa caur elpceļiem izdalās gaiss, un tikai tādā veidā mirušais it kā varot nodot infekciju dzīvajiem. Tādēļ, kamēr mirušo apkopj, arī viņam virsū liek sejas masku," atklāj Kārkliņa.
Atvadīšanās notiek tikai pie kapa, ne telpās, bet ārpusē. "Sākumā bija apbedīšanas kantori, kas baidījās braukt pakaļ kovidniekiem uz mājām, bet tagad jau vairs ne. Visi ir piešāvušies," piebilst "Rantan" darbiniece.
Covid-19 nav zelta bedre
Kādas mazpilsētas apbedīšanas biroja darbinieks, kurš vēlas palikt anonīms, "Kas Jauns Avīzei" atzīst: "Arī mūsu novada sociālās aprūpes namā iemītnieki ir miruši no kovida. Tā kā tur dzīvo cilvēki gados un ne pie tās labākās veselības, arī pirms pandēmijas bieži nācās braukt uz šo iestādi. Nebūt negribu teikt, ka tagad mums darba kļuvis vairāk. Piemēram, agrāk uz aprūpes centru bija jādodas reizi mēnesī, tagad sliktākajā gadījumā divas reizes. Apbedītājam vienas liekas bēres mēnesī, atvainojos, tāds nieks vien ir. Ja godīgi, tad, atkal atvainojiet, Covid-19 nekāda zelta bedre nav."
Patiesībā arī apbedīšanas nozarei pandēmija nāk tikai par sliktu, jo pulcēšanās ierobežojumi attiecas arī uz bērēm. Neskaitot pakalpojuma sniedzējus, drīkst piedalīties ne vairāk kā desmit cilvēku no divām mājsaimniecībām, visiem jāvalkā maskas un jāievēro divu metru distance.
Par smalkām bērēm vairs ne runas
Par mielastu telpās pie galda nav ne runas, kamēr agrāk izvadīšana pēdējā gaitā bija liels notikums ar daudziem bēriniekiem.
"Pasūtīja mūziku, runātājus, noformējumu, daudz ziedu, bēru mielastus, skatījās pēc kvalitatīvāka zārka. Tagad jau mirst, piedodiet, ne tie bagātākie, un cilvēkiem arī vairs nevajag izrādīties, cik smalkas bēres viņi var noorganizēt. Viss notiek pieticīgi, ar mazu bērinieku skaitu. Un runāt, ka tagad kādā kapsētā būtu kovidnieku uzkalniņi, arī būtu zinātniskā fantastika – Latvijā ir simtiem kapsētu, darbojas krematorijas. Tā ka nav nekādu sastrēgumu," nozares pārstāvis uzsver, ka grib, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos ierastā dzīve – lai var gan normāli dzīvot, gan ar godu beigt šīs zemes gaitas.
Vairāk aiziet aizsaulē kopš decembra
Mirušo skaits Latvijā sācis strauji pieaugt pagājušā gada nogalē, un tas, protams, saistīts ar Covid-19 izplatību.
Līdz rudenim mirstības līmenis, salīdzinot ar gadu iepriekš, saglabājās stabils, bet decembrī tas pieauga lēcienveidīgi: par 26,9% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri un šā gada janvārī jau par 44,3%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Centrālā statistikas pārvalde publicē mirstības rādītājus valstī pa nedēļām. Sevišķi bēdīga aina bija, piemēram, šā gada otrajā nedēļā, kad no dzīves atvadījās 815 cilvēku (pirms gada 695). Februāra otrajā nedēļā mirušo skaits jau bija teju nemainīgs – šogad 696, pērn 695.
Kopumā šā gada pirmajā pusotrā mēnesī mirušo skaits mūsu valstī, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieaudzis par vairāk nekā 41 procentu.
Statistika
Mirušo skaits 2019.–2020. gadā
- Mēnesis: 2019 2020
- Janvāris: 2853 2657
- Februāris: 2389 2151
- Marts: 2466 2408
- Aprīlis: 2299 2311
- Maijs: 2245 2168
- Jūnijs: 2088 2378
- Jūlijs: 2214 2215
- Augusts: 2031 2186
- Septembris: 2164 2173
- Oktobris: 2291 2311
- Novembris: 2174 2520
- Decembris: 2505 3178
