Kas notiks, ja Covid-19 kļūst par sezonālu kaiti? ASV pētnieki spriež par iespējamo scenāriju

Spriedumos par to, kā situācija ar Covid-19 nākamajos gados varētu attīstīties ASV, akadēmiskajā žurnālā "Jama Network" dalījušies Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtēšanas institūta pētnieks Dr. Med. Kristofers J. L. Murejs un Dr. Med. Pīters Piots.

ASV bažījas par Dienvidāfrikas vīrusa varianta nozīmi nākotnē

Pieaug optimisms un cerība, ka pateicoties pastāvīgajiem imunizācijas centieniem, sezonalitātei (Covid-19 inficēšanās gadījumu samazināšanās līdz augustam) un dabiski iegūtajai imunitātei līdz 2021. gada pavasarim un vasaras sākumam ASV būtiski samazināsies ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu un hospitalizācijas gadījumu skaits.

Tomēr, lai būtu pamats šim optimismam, ir jāizpildās vairākiem svarīgiem nosacījumiem.

Varbūtība, ka tiks panākta kolektīvā imunitāte pret Covid-19, ir zema tikai tāpēc, ka ne visi ASV iedzīvotāji ir piemēroti vakcinēšanai, un ceturtdaļa vakcīnu saņemt tiesīgo personu, iespējams, atteiksies no tās. Kā zināms, pret Covid-19 pašlaik netiek vakcinēti bērni.

Turklāt ir skaidrs, ka vakcīnas nenodrošina pilnīgu imunitāti pret infekciju, un pašlaik pieejamās vakcīnas ir mazāk efektīvas pret variantu B.1.351 (Dienvidāfrikas variants), kā arī, iespējams, citiem variantiem.

Tādēļ ir jāgatavojas iespējamībai, ka Covid-19 kļūs par sezonālu, hronisku slimību.

Kolektīvā imunitāte ir teorētisks konstrukts, kas izriet no infekcijas slimību modelēšanas un nosaka, ka sabiedrībā, kurā katram indivīdam ir vienlīdzīgas izredzes sastapties ar jebkuru citu indivīdu, slimības izplatīšanās apstāsies, ja imunitāte no izslimošanas, vakcinēšanās vai abiem sasniegs 1 - (1/R) līmeni, kur “R” ir vienas infekcijas turpmāk izraisītu infekciju skaits sabiedrībā, kurā ikviens ir pakļauts riskam inficēties.

Realitāte gan atšķiras no šī pieņēmuma, raksta pētnieki.

Pirmkārt, tāpēc, ka kolektīvās imunitātes līmenis pret Covid-19 izraisošo vīrusu (tāpat kā ar citiem koronavīrusiem), būs zemāks vasarā un augstāks ziemā.

Otrkārt, kolektīvā imunitāte ir atkarīga no tā, cik liela būs cilvēku savstarpējā mijiedarbība, kas pēc dažādo pulcēšanās ierobežojumu atcelšanas valstī starp pilsētām un štatiem atšķirsies.

Treškārt, nerandomizēta jaukšanās (sastapšanās/mijiedarbības iespējamība starp sabiedrības locekļiem ir atšķiras) var nozīmēt, ka dažādās vietās atšķirsies nepieciešamais kolektīvās imunitātes līmenis, lai apturētu slimības izplatību.

Tikmēr atsevišķi veselības jomas eksperti norāda, ka, lai ASV sasniegtu kolektīvo imunitāti ziemas mēnešos, jaunu, lipīgāku variantu klātbūtnē, būs nepieciešams panākt, ka imūni pret Covid-19 ir vairāk nekā 70% līdz 80% no sabiedrības.

Vašingtonas universitātes speciālisti izdala trīs galvenos apsvērumus, kuri varētu apgrūtināt kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

Pirmkārt, vakcīnas noteikti būs mazāk iedarbīgas pret jau minēto B.1.351. variantu.

"Moderna" un "BioNTech/Pfizer" vakcīnām, kā iepriekš ziņots, vispārēja efektivitāte pret simptomātisku saslimšanu ir aptuveni 95%, turpretim adenovīrusa vektora vakcīnām, piemēram, "Janssen/Johnson & Johnson" vakcīnai, efektivitāte ir ap 70%.

Turklāt par vakcīnas efektivitāti infekcijas novēršanā dati ir iegūti tikai no vienas grupas "AstraZeneca" pētījumā, kas uzrāda 55% aizsardzību pret infekciju (pētījuma ietvaros mērīts, tā dalībniekiem veicot Covid-19 testus reizi nedēļā). "AstraZeneca" efektivitāte pret simptomātisku saslimšanu ar Covid-19, kā zināms, ir ap 70%.

Turklāt testējot trīs vakcīnas ("Janssen", "Novavax" un "AstraZeneca") pret B.1.351. variantu, efektīvitāte pret simptomātisku saslimšanu attiecīgi bija 57% ("Janssen"), 49%, ("Novavax") un statistiski nenozīmīgs rezultāts "AstraZeneca" gadījumā.

Pētnieki lēš, ka, ja B.1 .351 variants ASV kļūst dominējošs, vienkāršs aprēķins liek secināt, ka slimības izplatīšanās apturēšanai ASV lietoto vakcīnu kopējā efektivitāte varētu būt tikai 50% (t. i., ņemot vērā pašreizējo 90% efektivitāti simptomātiskas saslimšanas novēršanā un aptuveni par 20% mazāku efektivitāti aizsardzībā pret inficēšanos un pieņemot, ka vidējais vakcīnas efektivitātes samazinājums pret B.1.351 ir 33% [atskaitīta statistiski nenozīmīgā aizsardzība, ko, kā noskaidrots pētījumos, piedāvā "AstraZeneca"]).

Otrkārt, pētniekiem esot skaidrs, ka vakcīnu būtībā nesaņems pietiekami daudz cilvēku.

Tā kā ASV pašlaik nav ļauts vakcinēt bērnus, imunizācijai ir pakļaujami tikai aptuveni 75% ASV iedzīvotāju.

Ilgtermiņā gan būtiskāku lomu varot spēlēt tas, ka ne visi vēlas tikt imunizēti.

Dati, kas ik dienas tiek apkopoti, izmantojot "Facebook", "Data for Good" iniciatīvu, liecina, ka šobrīd uz jautājumu “Vai jūs piekristu vakcinēties, ja jums to piedāvātu?” ar "jā", vai "jā, droši vien" atbild ap 72% ASV iedzīvotāju.

Pētnieki arī piebilst, ka, pat ar efektīvu un apstiprinātu vakcīnu bērniem, dominējot B.1.351 vai kādam citam no jaunajiem variantiem, ASV var sagaidīt, ka 2021. gadā, ja tiks pārvarētas visas iespējamās loģistikas problēmas u.c. grūtības, no vakcīnas iegūtā imunitāte sasniegs tikai 37,5%.
Treškārt, esot pamats bažām par to, cik lielā mērā iepriekšēja inficēšanās ar vienu konkrētu variantu un izslimošana aizsargā cilvēku no atkārtotas inficēšanās ar citiem variantiem.

"Novavax" ražotājs ziņojis, ka B fāzes klīniskajā pētījumā Dienvidāfrikā Covid-19 sastopamības biežums "placebo" grupā, (galvenokārt variants B.1.351), gan Covid-19 seropozitīvām (ir antivielas), gan Covid-19 seronegatīvām (nav antivielu) personām bija 3, 9%.

"Novavax" pētījuma veicēji attiecīgi secinājuši, ka iepriekšēja inficēšanās ar Covid-19 nenodrošina imunitāti pret citiem, jauniem šo slimību izraisošajiem vīrusa variantiem.

Ja tā tik tiešām ir taisnība, kolektīvo imunitāti var panākt tikai ar vakcināciju.

Taču, ja B.1.351 izplatās strauji un plaši, no vakcīnas iegūta imunitāte, visticamāk, būs daudz zemāka par līmeni, kāds vajadzīgs, lai līdz 2021. – 2022. gada ziemai (ziemeļu puslodē) sasniegtu kolektīvo imunitāti.

Turklāt līdzšinējā situācijas attīstības modelēšana liecina, ka ilgstoša Covid-19 izplatība ir iespējama arī bez lipīgāko vīrusa variantu dominēšanas.

2021. – 2022. gadā valstī tomēr neesot izslēgts Covid-19 vilnis ar B.1.351 kā dominējošo vīrusa variantu, tomēr var sagaidīt, ka hospitalizācijas un nāves gadījumu skaits būšot mazāks. Iemesls - vakcīnu efektivitāte, sargājot no simptomātiskas, smagas un nāvējošas saslimšanas.

Situācija ASV nākamajā ziemā gan esot arī atkarīga no iedzīvotāju paradumiem.

Pateicoties masku valkāšanai un distancēšanās noteikumiem/paradumiem, līdz šim inficējušies tikai aptuveni 19% ASV iedzīvotāju.

Nākamajā ziemā būšot problemātiski saglabāt distancēšanas noteikumus un gādāt par to ievērošanu sabiedrības kopējā noguruma un pandēmijas novājinātās ekonomikas radīto apstākļu dēļ.

Neskatoties uz aizsardzību, ko sniedz pašlaik pieejamās vakcīnas, situācija, ņemot vērā iespējamību, ka mazāk tiks ievērota distancēšanās un masku valkāšana, nākamajā ziemā varētu būt sliktāka nekā šajā ziemā.

Vašingtonas universitātes pētnieki arī pieļauj, ka, ja turpinās parādīties jauni Covid-19 izraisošā koronavīrusa varianti, slimības uzliesmojumi ziemās var kļūt par normu.

Pētnieki piedāvā piecas stratēģijas:

Šāda iespējamība prasa iepriekš plānot un apsvērt stratēģijas seku mazināšanai. Publikācijas autori piedāvā piecas iespējamās stratēģijas, kuras veselības jomas ekspertiem un par lēmumiem atbildīgajām amatpersonām ASV būtu jāapsver tuvāko mēnešu laikā:

1. Pastiprināt globālos imunizācijas procesus. Jauni varianti var parādīties jebkur, turklāt lielāka slimības izplatība vienlaikus palielinās to rašanās iespējamību. Intensīva vakcinācija valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī valstīs ar augstiem ienākumiem varētu palīdzēt mazināt skādi, kuru radītu sezonāla Covid-19 un samazināt jaunu variantu rašanās biežumu.

2. Monitorēt epidēmiju un jaunu variantu rašanos un maksimāli ātri pievērsties vakcīnu pielāgošanai, lai uzlabotu to efektivitāti pret jauniem vīrusa variantiem, ja tiek pierādīts, ka tie ievērojami samazina vakcīnu aizsardzību. ASV, Eiropas Savienībai un citām valstīm ar augstu ienākumu līmeni būtu jāiegulda šajā procesā, tostarp pievēršoties sekvenēšanai, lai veicinātu jauno variantu agrīnu atklāšanu un tendenču izsekošanu vietējā līmenī. Lai saglabātu vakcīnu vispārējo efektivitāti, ātri jāķeras klāt vakcīnu pielāgošanai jauniem variantiem. Ja turpinās parādīties šādi varianti, iespējams, ka būs nepieciešama ikgadēja vakcinācija, līdzīgi kā sezonālās gripas gadījumā. Tomēr ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) dati liecina, ka pret sezonālo gripu vidēji vakcinējas ap 50% iedzīvotāju un aprēķinātā vakcīnas efektivitāte laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam bijusi vidēji 35%. Attiecībā uz Covid-19 būtu nepieciešams spēt efektīvāk identificēt jaunus vīrusa variantus un izstrādāt efektīvākas vakcīnas/modificēt tās.

3. Spēt finansēt nepieciešamo veselības aprūpes darbu ziemas Covid-19 uzliesmojumiem. Covid-19 šajā ziemā ASV izvērties par milzu slogu intensīvās terapijas nodaļām. Distancēšanās noteikumi un paradumi ir samazinājuši Covid-19 transmisiju un būtiski samazinājuši arī gripas transmisiju. Rezultātā ASV slimnīcas ir izvairījušās no dubulta spiediena, kas rastos, ja vienlaikus izplatītos gan sezonālā gripa, gan Covid-19 infekcijas. Taču sezonāla Covid-19 nozīmē, ka, visticamāk, valsts katru ziemu neieviesīs atkārtotus pulcēšanās ierobežojumus un prasības ievērot distancēšanos, kā rezultātā gripas un Covid-19 vienlaicīgs uzliesmojums var novest pie slimnīcu pārslogošanas. Būtu jāapsver finansēšanas mehānismi, kas laicīgi risinātu šos jautājumus.

4. Samazināt Covid-19 izplatīšanos mēnešos, kuros tā ierasti būs visaugstākā, aicinot darbadevējus un izglītības iestādes attiecīgi pielāgoties. Lai gan maz ticams, ka ASV, kaut vai štatu līmenī, katru ziemu tiks atkārtoti ieviesti ierobežojumi, darbadevēji un izglītības iestādes varētu ieviest atsevišķus noteikumus konkrētajos mēnešos. Noteikumi varētu ietvert obligātu vakcināciju, prasību valkāt sejas aizsargmaskas, izvairīties no potenciāliem Covid-19 "perēkļiem" - masu pasākumiem, arī sapulcēm, tā vietā izvēloties strādāt/piedalīties attālināti. Obligāta prasība vakcinēties (likuma ietvaros) varētu arī sekmēt kopējos imunizēšanas rādītājus valstī. Prasība valkāt maskas ziemas mēnešos varētu gan samazināt slimības izplatību, gan veicināt sejas masku pieņemšanu sabiedrībā kā normu.

5. Aicināt īpaši augstam riskam pakļautās personas pielāgot savu uzvedību. Sekojoši ziemas mēnešu Covid-19 uzliesmojumi varētu palielināt mirstību, motivējot īpaši apdraudēto sabiedrības daļu (pensionāri, hroniski slimnieki utt.) pielāgot uzvedību ziemas mēnešos. Tas varētu izpausties kā sejas aizsargmasku valkāšana un izvairīšanās no publiskiem pasākumiem/pulcēšanās, piemēram, bāriem, restorāniem, koncertiem un sporta pasākumiem.

Covid-19 un vakcīnu pētījumi nedrīkst stagnēt

Publikācijas beigās Vašingtonas universitātes pētnieki uzsver – šobrīd vēl nav skaidrs, vai Covid-19 kļūs par sezonālu, hronisku slimību.

Ir pārāk daudz neskaidrību par jaunu variantu rašanās varbūtību un biežumu, vakcīnu efektivitātes izmaiņām attiecībā uz katru jauno vīrusa variantu u.c. faktoriem.

Tomēr iespējamība, ka tieši šādi attīstīsies situācija ar jaunā koronavīrusa radīto slimību, kuru pasaule iepazina 2019. gada beigās, ir pavisam reāla.

Ja izslimošanas rezultātā iegūtā imunitāte pret inficēšanos ar to pašu vīrusa variantu vai no vakcīnas iegūtā imunitāte mazinās, izredzes attapties pasaulē, kurā Covid-19 ir sezonāla slimība, pieaug vēl vairāk.

Tuvāko mēnešu laikā ir cītīgi jāpievēršas jauno vīrusa variantu, vakcīnu un imunitātes izpētei.

Sezonāls Covid-19 varētu prasīt plašas un paliekošas izmaiņas gan veselības aprūpes sistēmā, gan arī kultūrā un cilvēku ikdienas paradumos.

Ir pietiekami daudz iemeslu, lai šādam scenārijam sāktu laicīgi gatavoties, norāda publikācijas autori.