Kas nogāja greizi? Vēl nesen apskaudām Igaunijas mērenos ierobežojumus un visai labo Covid-19 statistiku

Vēl nesen arī Latvijas medijos tika uzdots jautājums – kādēļ Igaunijā strādā frizieri, kafejnīcas krodziņi, taču Covid-19 statistika, lai arī ne gluži apmierinoša, ir ne sliktāka par situāciju Latvijā, kur valda salīdzinoši daudz striktāki ierobežojumi.

Šobrīd, domājams, nevienam nenāk prātā uzdot šo jautājumu un piesaukt “Igaunijas piemēru”.

Saskaņā ar Igaunijas Sabiedrības veselības departamenta datiem, valstī 23. februārī no 5926 testiem 1069 bija pozitīvi, pozitīvo gadījumu īpatsvaram pret testētajiem sasniedzot 18%.

Tad 24. februārī no 4939 testiem 1154 bijuši pozitīvi, proti – pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem – 23,4%.

Vēl dienu vēlāk – 6412 testi, no kuriem 1204 bija pozitīvi, pozitīvo gadījumu īpatsvaram pret testētajiem sasniedzot 18,8%.

Vietējie eksperti aicina saprast situācijas nopietnību

Tā, it kā slikto ziņu nepietiktu, Tartu Universitātes virusologs Andre Merits sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju EER pauda, ka, viņaprāt, pie esošās situācijas ir pilnīgi reālistiski, ka jau marta vidū Igaunijā ik dienas tiks atklāti ap 1500 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi.

Speciālists skaidroja, ka pavasaris varētu būt atslodzes laiks gan sabiedrībai un ekonomikai, gan arī veselības aprūpes sistēmai, taču tas nepienāks, ja valstī ik dienas pieaugs inficēto skaits.

Tartu Universitātes matemātiķe-statistiķe Krista Fiščere, kura precīzi prognozēja Igaunijas dienā atklāto gadījumu skaita pakāpšanos virs 1000 ap Neatkarības dienu, pauda, ka jebkuri jauni ierobežojumi turklāt būtu jāievieš savlaicīgi, jo ir vajadzīgs laiks, lai tie sāktu darboties un atspoguļotos statistikā.

Arī Igaunijā nebūt netrūkst piemēru tam, kā darbojas ierobežojumi. Covid-19 izplatība ir ievērojami mazāka skolas vecuma bērnu vidū, kas tiek skaidrots ar spēkā esošajiem ierobežojumiem, kas paredz attālinātas mācības. Ievērojama vīrusa izplatības mazināšanās tika arī novērota ap ziemas brīvlaiku.

Arī Igaunijas Sabiedrības veselības departamenta direktors Ullars Lanno sarunā ar “Estoniaworld” izcēlis nepatīkamo – Igaunija pēc dienā atklāto inficēšanās gadījumu skaita šobrīd ir otrajā vietā Eiropā. Kamēr citām valstīm statistika mēreni uzlabojas, Igaunijā tā strauji pasliktinās. Ja salīdzina ar Skandināvijas valstīm, Igaunija Covid-19 izplatības ziņā ir līdere jau labu laiku.

Igauņi tomēr ievieš stingrākus ierobežojumus

Vakcinēšanās kļuva par iespējamību jau decembra beigās, taču neteiksim, ka imunizācijas statistika Latvijā līdz šim ik dienas deva cerību.

Lai arī vakcīnām pasaules cīņā ar Covid-19 nepārprotami būs izšķiroša loma, igauņi, kuriem ar imunizāciju veicies nedaudz raitāk nekā mums, brīdina, ka ar to vien nepietiks, lai maksimāli ātri apturētu Covid-19 izplatību valstī.

Igaunijas veselības ministrs Tanels Kīks nesenā preses konferencē aicināja saprast, ka ir nepieciešami stingrāki papildus pulcēšanās ierobežojumi.

Par tiem Igaunijas valdība lēma 25. februārī un, saskaņā ar kaimiņvalsts sabiedriskā medija ziņām, konceptuāli nolēma, ka – attālinātās mācības tiks pagarinātas, savukārt SPA, kinoteātriem, teātriem un koncertzālēm būs jāpārtrauc darbs līdz pat marta beigām.

Ja valdība apstiprinās jaunos ierobežojumus, tie stāsies spēkā ar 1. martu, ziņo ERR.

Jāpiebilst gan - lai arī igauņi lūko pastiprināt ierobežojumus, tie tik un tā ir maigāki, nekā Latvijā.

Sporta zālēs joprojām var notikt individuāli treniņi, atvērti paliks arī tirdzniecības centri, taču to saimniekiem būs jānodrošina, ka apmeklētāji ievēro virkni epidemioloģisko drošības pasākumu.

Ēdināšanas iestādēm būs jāver durvis ciet jau pulksten 18.00. Saglabāsies arī “2+2” princips un noteikums, kas atļauj apmeklētājiem aizņemt ne vairāk par 50% no telpām.

Igaunijas Tirgotāju asociācija ir oficiāli apņēmusies ievērot noteikumus un respektēt valdības prasības, kad tās stāsies spēkā.

Kā ir Lietuvā un kā ir ar vakcināciju?

Tikmēr Lietuvā, kur situācija nesenajos mēnešos bija neapskaužama, un, kur šobrīd arīdzan eksistē stingri valdības ieviesti un daļas sabiedrības neieredzēti ierobežojumi, Covid-19 situācija manāmi uzlabojas.

Lietuvieši starp Baltijas valstīm rāda arī vislabāko piemēru ar imunizācijas procesa koordinēšanu.

“Frontes mediķus” Lietuvā sāka vakcinēt jau 27. decembrī, savukārt Latvijā, kur jau 26. decembrī tika piegādātas pirmās “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas (9750 devas), svētdiena tomēr palika brīvdiena,un mediķu vakcinācija sākās 28. decembrī.

Šobrīd saskaņā ar “Our World in Data” (OWID) 25. februāra datiem, Lietuvā abas vakcīnas devas saņēmuši 2,5% iedzīvotāju, Igaunijā 2,1% iedzīvotāju, bet Latvijā – 0,9% iedzīvotāju.

Taču, kā zināms, runājot par pasaules valstu “vakcinēšanās sacīksti”, netiek runāts par ārstu spēju ātri potēt, bet gan par valstu spēju laicīgi sagādāt vakcīnas, pieturēties pie labi izstrādāta imunizācijas plāna un panākt sabiedrības informētību, atsaucību.

Latvijā, kā jau minēts, vakcinēšanas temps pēdējās dienās gan pieaug - 24. februārī sapotēti 4167 cilvēki, bet 25. februārī – 3383 cilvēki.

Taču priekšā vēl sekas, kuras Baltijas valstīs varētu radīt jaunā koronavīrusa jaunais, lipīgākais variants "B.1.1.7".

Tā straujā izplatība, kā zināms, dara bažīgus gan veselības jomas ekspertus, gan arī valstu valdības.