Slēpti, bet sāpīgi. Seksuālie pakalpojumi Covid-19 laikā kļuvuši vēl riskantāki

"Personas, kuras ir iesaistītas seksuālo pakalpojumu piedāvājumā, ir slēpta mērķa grupa prom no sabiedrības acīm. Tā tas bija pirms Covid-19, tā ir tagad, Covid-19 apstākļos, un tā tas būs arī tad, kad šī situācija mainīsies."

Šī mērķa grupa jau ir "izkritusi" no tradicionālajiem atbalsta mehānismiem, nesaņemot, piemēram, sociālo apdrošināšanu un visu, kas saistās ar bezdarbnieka pabalstiem, apmācībām un citām iespējām, ko piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra. Tāpat šiem cilvēkiem ir problēmas ar izglītības sistēmu gan attiecībā uz personu, kas sniedz seksuālos pakalpojumus, gan tās ģimenes locekļiem, piemēram, bērni var "izkrist" no izglītības sistēmas vai piedzīvot būtiskus mācību pārrāvumus.

Viņi ir "izkrituši" arī no veselības aprūpes sistēmas, kā arī no sociālo pakalpojumu un palīdzības sistēmām, piemēram, viņiem ir grūti saņemt materiālo atbalstu, atkarību profilakses un rehabilitācijas pakalpojumus. Viņiem arī ir sarežģīti saņemt palīdzību kā vardarbībā cietušiem cilvēkiem un atkarīgiem ļaudīm.

Prostitūtas neatbilst kritērijiem, lai saņemtu atbalstu Covid-19 laikā

"Uz šo mērķa grupu es skatītos kā uz tādu, kas ir "izkritusi" no tradicionālajiem atbalsta mehānismiem pirms Covid-19 un arī tagad," lektore teica un skaidroja, ka viņus neskar daudzi sociālās palīdzības instrumenti, kas radīti tieši pandēmijas laika dzīves atvieglošanai, piemēram, dīkstāves pabalsti. Lai tos saņemtu, jāatbilst dažādiem kritērijiem, bet diemžēl prostitūtas tos nevar saņemt.

Sanāk sava veida apburtais loks - lai prostitūtas saņemtu atbalstu, jāizpilda virkne kritēriju, bet viņas nevar tos izpildīt, jo iepriekš ir "izkritušas" no dažādām valsts sistēmām. Protams, ir dažādi izņēmumi un, piemēram, prostitūtas var saņemt pašvaldības atbalstu kā trūcīgi vai mazturīgi cilvēki.

Kā vecāki var saņemt 500 eiro atbalstu

Lotko arī norādīja, ka katram cilvēkam ir dažādi statusi un lomas sabiedrībā, piemēram, mamma, tētis, vecāki, bērni, izglītojamie, izglītotāji, darbinieki, darba devēji u.tml. "Balstoties uz lomām un statusiem, ko mēs realizējam sabiedrībā, mēs arī varam iegūt dažādus atbalsta mehānismus pašvaldības un valsts līmenī. Piemēram, ja prostitūtas ir vecāki, viņi drīzumā varēs saņemt 500 eiro pabalstu par katru bērnu." Viņiem ir iespēja iekļūt universālā atbalsta nodrošinājumā.

Kā vecāki ar bērniem prostitūtas var saņemt arī citus pabalstus un pakalpojumus, piemēram, ģimenes asistenta pakalpojumus.

Vajadzīga konkrēta palīdzība tieši prostitūtām

Lektore arī norādīja, ka 2017.gadā Iekšlietu ministrija izstrādāja likumprojektu par prostitūcijas ierobežošanu. Tajā bija plānots veidot un realizēt divus pakalpojumus: sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tiem, kas piedāvā seksuālos pakalpojumus, kā arī uzvedības korekcijas programmu tiem, kas izmanto prostitūtu pakalpojumus.

"Tādēļ, ka kaut kādu iemeslu dēļ pakalpojumi nav attīstīti un ieviesti, īpaši runāju par tiem cilvēkiem, kas sniedz seksuālos pakalpojumus, rodas vēl viens iemesls, kādēļ šīs personas  "izkrīt" no redzamo mērķa grupu saraksta, kurām mērķēti tiek nodrošināts pakalpojums. Šis būtu brīdis, kad atkal aktualizēt šo jautājumu un pārdomāt par vienu mērķētu konkrētu pakalpojumu šiem cilvēkiem," Lotko teica un norādīja, ka prostitūtas patlaban dzīvo neapskaužamā situācijā.

Arī Covid-19 laikā ir finansiālās vajadzības  

Cilvēki ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu nodarbojas, lai apmierinātu dažādas finansiālās vajadzības, piemēram, lai nopelnītu naudu bērna izglītības apmaksai vai iegādātos narkotikas un alkoholu.

"Šo vajadzību spektrs var būt visplašākais, atkarībā no unikālās cilvēka situācijas." Šīs prostitūtu finansiālās vajadzības nav izzudušas arī pandēmijas laikā, līdz ar to saglabājas seksuālo pakalpojumu sniegšanas nepieciešamība.

Mājsēdes laikā palielinās riski

Vienlaikus jāsaprot, ka līdz ar pandēmiju ir mainījusies vide, kurā nodrošina seksuālos pakalpojumus. Šobrīd ir palielināts apdraudējums un risks pakalpojumu sniedzējiem inficēties ar Covid-19. Visticamāk, seksuālo pakalpojumu laikā iesaistītie neievēro valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, piemēram, masku lietošanu, divu metru distanci, roku dezinfekciju. Tādējādi tiek apdraudēti gan pakalpojumu sniedzēji, gan pircēji.

Valstī noteiktie ierobežojumi, piemēram, mājsēde paredzēja, ka brīvdienu vakaros un naktīs ārpus mājas nedrīkst atrasties, kas būtiski ietekmēja ielu prostitūciju. Iepriekš seksuālos pakalpojumus varēja piedāvāt uz ielas, bet mājsēdes laikā bija jādomā citas alternatīvas, piemēram, prostitūtas dzīvesvietā, īrētas telpās, privātīpašumā. Tas vēl vairāk palielināja riskus.

Covid-19 laikā pieaug vardarbības riski

Prostitūtu dzīve jau pirms Covid-19 pandēmijas bija sarežģīta un dažādu problēmu pilna, bet pandēmijas iespaidā seksuālo pakalpojumu sniedzēju riski pieaug.

Turklāt pandēmijas iespaidā sabiedrībā kopumā augusi spriedze, tāpēc var pieļaut, ka seksuālo pakalpojumu pircēji izturas vardarbīgāk pret prostitūtām, tādējādi izreaģējot savu spriedzi. "Domāt, ka tas neattiecas uz prostitūtām, būtu pārlieku optimistiski un varbūt pat naivi."

Vai prostitūtu kļuvis vairāk?

Patlaban neesot iespējams secināt, kā mainījies prostitūcijas apjoms pandēmijas laikā.

Vienlaikus speciāliste vērsa uzmanību, ka šajā laikā daudz cilvēku zaudē darbu un ir spiesti atrasties dīkstāvē, kā rezultātā mainās viņu finansiālā situācija. Ja cilvēkiem nav citu alternatīvu, kā apmierināt savas finansiālās vajadzības, piemēram, nav radinieki, dzīvesbiedri, vecāki vai citi tuvi cilvēki, kuri varētu palīdzēt grūtībās, iespējams, viņi var nonākt prostitūcijā. Var secināt, ka šī situācija audzē riskus cilvēkiem, kuri "izkrīt" no piedāvātajiem pabalstiem.

Ja mājās ir bērns...

Ja cilvēkam mājās ir nepilngadīgs bērns, tad ir jautājums, kā notiek seksuālo pakalpojumu nodrošināšana tajos apstākļos, kādos cilvēks to dara, Lotko teica.

Viņa norādīja, ka krīzes situācija kopumā rada lielu spiedienu un problēmas bērnu un jauniešu vidū.

Pirms pandēmijas bērnam, kura vecāki nodarbojas ar prostitūciju, bija alternatīva doties uz skolu vai ārā ar draugiem, bet tagad viņš ir spiests lielu daļu laika pavadīt mājās nelabvēlīgos apstākļos vai arī mēģināt tikt ārā no mājām, tāpēc ir problēmas ar klaiņojošiem jauniešiem. 

Bērniem krīzes laikā pietrūkst atbalsta mehānismu, piemēram, vietas, kur viņi saturīgi un droši varētu pavadīt kādu dienas daļu, lai nebūtu jāsēž mājās nelabvēlīgā vidē vai jādodas klaiņot pa ielām.

"Ja bērnam nav alternatīvas pavadīt laiku ar saviem biedriem un citiem bērniem ārā un izglītības iestādē un viņš ir spiests atrasties vidē, kur ir vardarbība, atkarības vielu lietošana un seksuālo pakalpojumu sniegšana, tad varat iedomāties visus negatīvos aspektus, kas ietekmē bērna attīstību, pasaules uztveri, attiecības un visu pārējo.

Pēc iespējas būtu jācenšas radīt alternatīvas bērniem un jauniešiem, īpaši sociālās izolācijas apstākļos, kur viņi var pavadīt laiku, ja ģimenē kaut kādu iemeslu dēļ bērni negrib vai nevar to darīt," speciāliste teica.  

Kā uzlabot prostitūtu dzīvi?

Runājot par iespēju uzlabot prostitūcijā iesaistīto cilvēku dzīvi, speciāliste norādīja uz universālo atbalstu par bērniem. To maksā, nešķirojot bērnus un nenosakot kritērijus, kuri jāizpilda - vienkārši to saņem visi bērnu vecāki. Atbalsts ir mērķēts uz vienu konkrētu cilvēku grupu, kas šajā gadījumā ir nepilngadīgie.

Vēl ir ļoti svarīgi domāt par mērķtiecīgu pakalpojumu, kas orientēts tieši uz prostitūtām.

Viens no pakalpojumu sniedzējiem, kas pastarpināti aizsniedz arī prostitūtas, ir nevalstiskā organizācija “DIA+LOGS”. Organizācija nodarbojas ar atkarību profilaksi, tostarp izdalot šļirces un prezervatīvus narkotiku lietotājiem. "Tādā veidā viņi aizsniedz arī seksuālo pakalpojumu sniedzējus. Bet iztrūkst viens mērķēts pakalpojums tieši šai mērķa grupai."

Lotko uzskata, ka prostitūtu apzināšana būtu iespējama. Par šiem cilvēkiem ir dati ir nevalstiskajai organizācijai “DIA+LOGS", policijai un citiem speciālistiem. Tāpat prostitūtas varētu aizsniegt, organizējot viņām bezmaksas ginekologa pakalpojumus.

"Lai gan prostitūtas ir prom no sabiedrības acīm un tradicionālo pakalpojumu sniegšanas, tomēr viņas var aizsniegt. Ielu sociālais darbs ir viens no lieliskiem veidiem, kā šo grupu aizsniegt," viņa teica un piekrita, ka diez vai sabiedrība un institūcijas atbalstīs finansiālus pabalstus prostitūtām, lai viņām nebūtu jāiet pelnīt nauda, strādājot uz ielas.

Risinājums ir daudzdimensionāls

Pareizāk būtu skatīties uz šo problēmu kompleksi: jārisina atkarību, vardarbības, izglītības un citi jautājumi. Pētījumi pierāda, ka tie cilvēki, kuri sniedz seksuālos pakalpojumus, iepriekš ir cietuši no dažāda veida vardarbības. Prostitūcijas problēmas ir daudzdimensionālas, tāpēc arī risinājums nevar būt vienkāršs. Jādomā arī par veselības aprūpi un nodarbinātību.

Vajadzētu radīt alternatīvas, lai nebūtu jānodarbojas ar prostitūciju.

Vispār prostitūcija ir ļoti kompleksa un ielaista problēma, kas risināma vairākās fāzēs preventīvā līmenī, pirms cilvēks vispār ir nokļuvis līdz seksuālo pakalpojumu sniegšanai. Arī tad, ja cilvēks jau ir kļuvis par prostitūtu, problēmas jārisina dažādās jomās.

Vai prostitūcija ir brīvprātīga izvēle?

"Tas ir sabiedrības attieksmes un politikas prioritāšu jautājums, kā sadala finanšu resursus," Lotko norādīja. Ja sabiedrība domā, ka prostitūciju raksturo stereotipi, ka tā ir vecākā profesija un ka ar to var nopelnīt vieglu naudu, tad var likties, ka prostitūcija ir cilvēku pašu brīva izvēle un tai nav vajadzīgi atbalsta mehānismi.

"Bet, ja mēs saprotam, kā veidojas šī problēma un ka tai ir nepieciešami kompleksi risinājumi, un ka "brīvā izvēle" iekļauj sevī nabadzību, garīga rakstura saslimšanas, atkarības un vardarbības pieredzi pagātnē, tad mēs varam skatīties no cita skatu punkta un atbilstoši tam radīt atbalsta mehānismu. Mana pārliecība ir kompleksais skatījums, ka ir jārada alternatīvas un pēc iespējas jāizskauž, ka cilvēks nokļūst prostitūcijā," speciāliste teica un piebilda, ka jāmeklē cēloņi, kas rada nepieciešamību piekrist prostitūcijai.