Šuplinska aicina veidot atsevišķu zinātnieku grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai
Lai ilgtermiņā strādātu "drošās skolas" princips, nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai, ceturtdien valdības sēdē aicināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000 iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza apdzīvotība. Rādītājs strādā tikai lielajās pašvaldībās un nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau šonedēļ "drošās skolas" principam neatbilda pāris pašvaldības, jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā konstatēja vienu saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības divu nedēļu saslimstības rādītājs strauji mainījās un pašvaldība vairs neatbilda "drošās skolas" principam.
Šuplinska skaidroja - ja izglītības iestādē ir konstatēta saslimšana, ir skaidrs rīcības plāns - apzina saslimšanas gadījumu un nosaka kontaktpersonas. To ievērojot, nav nepieciešamība steigšus slēgt skolu. Ministre piebilda, ka esošais Covid-19 rādītājs nepalīdz reģionu principa īstenošanai, tieši pretēji - ik nedēļu pašvaldības dzīvo saraustītā darba organizēšanā.
"Es gribu zinātnieku grupu, kas precizē kritērijus saslimstības rādītājiem, jo pretējā gadījumā reģiona principu skolām tas nerisina problēmu, bet gan rada ažiotāžu sabiedrībā," sacīja Šuplinska.
LETA jau ziņoja, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.
Kopumā uz 24.februāri "drošās skolas" principam atbilst 22 novadi - Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas, Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.
Iepriekš, uz 18.februāri, pēc SPKC vērtējuma skolu jaunāko klašu darbu klātienē varēja rīkot 25 novados - Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadā.
Kā ziņots, otrdien ministri konceptuāli vienojās, ka SPKC būs tiesīgs lemt par klātienes mācības atļaušanu 1.-4.klasei, ja pašvaldībā divu nedēļu saslimstības rādītājs nepārsniegs 220 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem un nebūs novērots straujš Covid-19 saslimstības pieaugums.
Iepriekš valdībā noteica, ka pašvaldībās klātienes mācības 1.-4.klasei var rīkot, ja pašvaldības 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs nepārsniedz 200 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem. Taču iepriekšējā valdības diskusijā ministri vienojās, ka pašvaldību 14 dienu kumulatīvajā rādītājā ir pieļaujama neliela nobīde.
Taču, ja SPKC epidemioloģiski drošajā pašvaldībā novēros strauju saslimstības pieaugumu, SPKC būs tiesīgs pašvaldībai noteikt klātienes mācību apturēšanu mazajām klasītēm līdz brīdim, kad situācija atkal būs atbilstoša "drošās skolas" principam.
LETA jau ziņoja, ka no pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām. Tomēr, pašām izvērtējot epidemioloģisko situāciju novadā un apkārtējās pašvaldībās, astoņas no 62 skolām klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem šonedēļ neatsāka.
