foto: Ieva Lūka/LETA
Latvijas Banka: Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā jābūt pārdomātākam un mērķētākam
Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.
Politika
2021. gada 25. februāris, 09:21

Latvijas Banka: Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā jābūt pārdomātākam un mērķētākam

Jauns.lv / LETA

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Tāpat viņš piebilda, ka Latvijā nav arī radīta sistēma, lai varētu atteikties no valsts atbalsta, ja tas nav nepieciešams, piemēram, arī ASV nespēj mērķtiecīgi novirzīt atbalstu, bet tur 15% ģimeņu atsakās no atbalsta un 5% piešķirto atbalsta naudu ziedo labdarībai.

Vilks arī norādīja, ka Latvijai ir jārisina ielaistās problēmas ar sociālo nevienlīdzību, ar salīdzinoši vāji mērķēto sociālo atbalstu, nevis jāapcer plašu aizņemšanos, kas palielinās valsts parādu.

"Ja pagājušajā gadā ekonomikā bija kritums par 3,5% un budžeta deficīts bija virs 5%, tad varēja veikt lielāku aizņemšanos, bet šogad mēs redzam, ka ekonomika tomēr augs. Runāt par deficītu, kas ir divas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā, pie augošas ekonomikas nevajadzētu. Mums ir ielaistas zināmas problēmas ar sociālo nevienlīdzību, ar salīdzinoši vāji mērķētu sociālo atbalstu, par tām ir jādomā, nevis jāapcer plašu aizņemšanos," sacīja Vilks.