Ģirģens: par ārstniecības personu atalgojumu runājam jau gadiem, kavēšanās nav pieļaujama
Veselības ministrija jau pirms gada solīja iepazīstināt ar jauno ārstniecības personu atlīdzības modeli, bet tikai tagad tas nonācis apspriešanā Ministru kabinetā. Kavēšanās ar tā ieviešanu nav pieļaujama, tā trešdien, 24.februārī, pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.
"Par ārstniecības personu nepietiekamo atalgojumu runājam jau gadiem. Valsts kontroles veiktās revīzijas atkal un atkal norāda uz nozares atlīdzības sistēmā redzamajām problēmām," akcentēja Ģirģens.
Sēdes laikā deputāti iepazinās ar Valsts kontroles (VK) ziņojumu par ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu. Tajā izvērtēta atlīdzības sistēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā laika posmā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada jūlijam. Veiktajā revīzijā secināts, ka nepieciešama vienotas un visiem saprotamas atalgojuma sistēmas izveide, kas balstīta uz vienotiem principiem ar optimālu pamatalgas un mainīgās atalgojuma daļas proporciju.
Komisijas deputāti sēdē atkārtoti pauda bažas par to, ka nesakārtotās atalgojuma sistēmas dēļ papildu finansējuma piešķiršana nozarei straujāk palielina jau tā lielo algu saņēmēju ienākumus, savukārt nesasniedz medicīnas darbiniekus ar mazāko atalgojumu.
Jauno ārstniecības personu atalgojuma sistēmu plānots ieviest līdz 2023.gadam, deputātus informēja Veselības ministrija. Iecerētās izmaiņas paredz noteikt pienākumus, par kuru izpildi paredzēta pamatalga, kā arī mainīgā atalgojuma daļa. Paredzēts, ka attiecīgo atalgojuma daļu proporcija varētu būt 70 un 30 procenti. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis deputātus iepazīstināja ar izmaiņām, kas jau ieviestas atalgojuma sistēmā.
Publisko izdevumu komisija lēma, ka līdz 2023.gada 20.februārim Valsts kontrolei jāiesniedz komisijai viedoklis par Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu.
