Sociālais darbinieks: nojaušu, ka drīz vien vairāki bērni man stāstīs, kā viņu vecāki izniekojuši šos 500 eiro

500 eiro lielo atbalstu saņems visu bērnu līdz 15 gadu vecumam vecāki, audžuvecāki vai aizbildņi, kā arī to bērnu no 15 līdz 20 gadiem pabalsta saņēmēji, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Pabalstu saņems arī to bērnu, kuru piedzims līdz ārkārtējās situācijas beigām 6. aprīlī (ieskaitot). Tātad, ja mazulis piedzims 5. aprīlī, tad pabalstu varēs saņemt, bet, ja jau 7. aprīlī, tad ne (gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiks pagarināta). Tikko jaundzimušo vecākiem gan jārēķinās ar to, ka šis atbalsts viņu kontā netiks ieskaitīts martā, bet gan vēlāk, līdz ar pirmo ģimenes valsts pabalstu. 

Ja pabalstus saņem ļaunprātīgi, jāsteidzas uz bāriņtiesu

Pašreizējā sistēma gan paredz, ka 500 eiro atbalstu var saņemt arī vecāks vai aizbildnis, kurš par savu bērnu neliekas ne zinis, bet kurš saņem valsts ģimenes pabalstu un, iespējams, ir pat Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieks. Tad nu ir palikusi viena darba diena, lai paglābtu šo katram bērnam paredzētā pustūkstoša aiziešanu neceļos.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane Jauns.lv informēja: “Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu. Tādējādi, gadījumos, kad vecākiem rodas domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, bāriņtiesa pieņem lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu vecākam, kurš bērnu neaudzina.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neizšķir vecāku strīdus un nav tiesīga  pārtraukt jau piešķirtā pabalsta izmaksu, pamatojoties tikai un vienīgi uz otra vecāka iesniegumu. VSAA pārtrauc izmaksāt pabalstu, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par izmaksas pārtraukšanu vienam vecākam un izmaksu personai, kas faktiski audzina bērnu vai otra vecāka labprātīga atteikšanās no turpmākās pabalsta saņemšanas.

Ja vecākiem pastāv domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, aicinām līdz 1. martam vērsties savas administratīvās teritorijas bāriņtiesā ar iesniegumu par pabalsta izmaksu viņam.

Ja bāriņtiesa līdz 2021. gada 1. martam saņems iesniegumu no personas ar lūgumu par kāda no pabalsta izmaksas maiņu un piešķiršanu personai, kura faktiski audzina bērnu, bāriņtiesa nekavējoties par to informēs VSAA un VSAA būs tiesīga veikt jau piešķirtā pabalsta, kā arī vienreizēja atbalsta izmaksas apturēšanu līdz brīdim, kamēr bāriņtiesa pieņems lēmumu, kurš no vecākiem ir tiesīgs turpmāk saņemt pabalstus par bērnu. Ja iesniegums par pabalsta izmaksas maiņu tiks saņemts pēc 1. marta, bāriņtiesa ziņas par administratīvās lietas ierosināšanu nesniegs VSAA un vienreizējo atbalstu saņems vecāks, kuram šobrīd ir tiesības uz minētajiem pabalstiem”.

Jāuzsver, ka savukārt bērni no 15 gadu vecuma valsts pabalstu var saņemt paši, bez vecāku starpniecības. Likuma “Par sociālo drošību” 17. pants nosaka, ka persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt. Šī norma ir kā izeja gadījumos, ja bērnam paredzēto pabalstu vecāks “notrallina”.

Bērns, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ārkārtējās situācijās drīkst pieprasīt gan ģimenes valsts pabalstu, gan vienreizējo pabalstu 500 eiro apmērā sev pašam, to saņemot savā bankas kontā. Šajā gadījumā bērnam jāvēršas bāriņtiesā, motivējot savu prasību. Te nederēs vienkārši tīņa spītība – gribu naudu sev, un viss! Bāriņtiesa izvērtēs, cik šāds prasījums ir pamatots.

VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Aiva Zīrāka šo likuma normu komentē: “Primāri jāmin, ka ģimenes valsts pabalsts ir pabalsts ģimenei ar bērniem. To nepiešķir bērnam, bet vecākam vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu audzina bērnu. Šo pabalstu piešķir par bērna audzināšanu, bet ne bērnam pašam. Bērns, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir nepilngadīgs bērns, kurš atrodas vecāku aizgādībā. Sociālās rīcībspējas sasniegšanas vecums, pats par sevi, nedod tiesības bērnam par sevi pieprasīt ģimenes valsts pabalstu, kā arī saņemt vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā.

Gadījumos, kad bāriņtiesa iestājas nepilngadīgas personas interešu aizstāvībā, atsevišķos, īpašos gadījumos, bāriņtiesa var lemt par pabalsta izmaksu pašam bērnam, ja tas sasniedzis 15 gadu vecumu.  Tās ir īpašas situācijas un nav saistāmas vien ar jaunieša vēlmi pašam saņemt pabalstu.

Pašam bērnam pabalstu nepiešķir, izņemot gadījumus, kad bērns līdz pilngadībai ir atradies ārpusģimenes aprūpē. Un arī tad, līdz pilngadībai šo pabalstu par audzināmo bērnu saņem tā likumiskais pārstāvis  - aizbildnis, audžuvecāks vai adoptētājs.

Bērns nevar izteikt vēlmi pats saņemt ģimenes valsts pabalstu tikai tādēļ vien, ka jūtas patstāvīgs. Pabalsts ir ģimenei ar bērniem, ne bērnam”.

Neatvilks ne nodokļus, ne parādus

500 eiro atbalstu katram bērnam VSAA kontā ieskaitīs automātiski un vecākiem vai aizbildņiem tie īpaši nav jāpieprasa un nav jāraksta iesniegumi. Jāņem vērā, ka šis atbalsts kontā netiks ieskaitīts vienlaicīgi ar bērnu pabalstu. Tā kā to var nākties pagaidīt dažas dienas ilgāk pēc pabalsta saņemšanas.

No šīs atbalsta summas arī netiks atskaitīti nekādi nodokļi.

Savukārt, ja pabalsta saņēmējs ir parādu jūgā, tad viņam savlaicīgi par šāda atbalsta saņemšanu personīgi jāziņo zvērināto tiesu izpildītājam, kurš no parādnieka piedzen parāda summu, jo tiesu izpildītājus neinformē par šāda VSAA maksājuma saņemšanu, no kura viņiem parāda summu nav tiesību piedzīt. 

Pēc Labklājības ministrijas datiem 500 eiro lielo atbalstu 364 097, no budžeta sim mērķim tērējot 182 miljonus eiro.

Vienmēr būs tādi, kas prasīs un lūgs

Tomēr katrai medus mucai ir sava darvas karote. Un par to Jauns.lv stāsta labdarības organizācijas "Laiks jauniešiem", kura sniedz atbalstu pandēmijas laikā nonākušajām ģimenēm, vadītājs Gints Jankovskis:

“Mēs jau redzam visu palīdzības nepieciešamības apjomu un redzam ģimenes, kas to prasa, pie viņiem braucam un ar viņiem runājam. Ap 70% ģimeņu palīdzība noderēs – vai nu datora vai citu ģimenei vajadzīgu lietu iegādei, labklājības uzlabošanai. Bet paliek apmēram 25% ģimeņu, kur bērni nejutīs labklājības uzlabošanos. Bērnu vecāki šo naudu drīzāk izmantos, lai apmierinātu savas atkarības.

Ir tādas ģimenes, kur vecāki nedomā ne par saviem bērniem, ne par sevi, bet tikai par to, kā aiziet līdz veikalam un iegādāties kādu dziru.

Ja šīs naudas piešķiršanu vērtējam kopumā, tad tas, protams, ir apsveicami, bet domāju, ka bija jābūt kaut kādam, kaut nelielam, kritērijam, kad un kāpēc mēs izmaksājam. Protams, to izdarīt ātrā tempā ir nereāli, jo šī palīdzība ir nepieciešama tagad un tūlīt, bet par to vajadzēja piedomāt, kaut kādu atlasi veikt, jo tiešām daļa šo naudu neizlietos ģimenes labklājības veicināšanai. Tagad jau par vēlu domāt par kādas jaunas sistēmas veidošanu.

Pašvaldību sociālie dienesti pašreiz ar lielo darba apjomu netiek galā, un tie īstenībā arī daudz ko nezina. Mums kā nevalstiskam sektoram, ikdienā tiekoties un darbojoties ar cilvēkiem, ir redzama šī situāciju. Piemēram, ir ģimene kur mājās uz sienām ir pelējums, māte un tēvs lieto alkoholu, bet bērnam jāguļ pie pelējuma. Ko šādā situācijā var gribēt…?

Būs ģimenes, kas pēc šīs 500 eiro palīdzības saņemšanas jau atkal nākamajā dienā prasīs palīdzību. Ir tādi cilvēki, kuri ir mūžīgās palīdzības prasītāji. Viņi vienmēr prasīs un vienmēr viņiem vajadzēs. Iedos viņiem vienu maizi un viņi jautās, kāpēc nav trīs. Kad iesākām savu darbību, bija tādi, kas teica – kāpēc man iedevāt tikai vienu maizi, jums pienākums ir iedot trīs! Nu, beidziet, tas nav mans pienākums!  Šie mūžīgās palīdzības cietēji ir kādi 20%, kuri vienmēr prasīs un lūgs. Viņiem iedos 500 eiro, bet viņi prasīs trīs tūkstošus”.

Kāds Sociālā dienesta darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, Jauns.lv teica: “Katru dienu man jāstrādā ar bērniem jau pusaudžu vecumā. Viņus vecāki atved uz dienas centru, lai viņi tur pavadītu dienu. Ļoti skaidri redzu no kādām ģimenēm katrs nāk. Ir gan bagātas, gan nabadzīgas, gan motivētas, gan tādas ģimenes, kam, atvainojiet, viss ir pie vienas vietas.

Bērni ir ar īpašām vajadzībām. Ir vecāki (neatkarīgi no turības), kuri bērnus pie mums atved tādēļ, lai viņiem šeit būtu pilnvērtīga dzīve – viņi socializētos, atrastu sev nodarbošanos, piemēram, zīmētu vai austu. Ar viņiem viss kārtībā, vecāki par viņiem rūpējas. Un ir bērni, paldies Dievam, mazākā daļa, kurus vecāki pie mums nogrūž, lai no viņiem atkratītos, jo zina, ka mēs viņus paēdināsim vai iedosim viņiem kādu jaunu apģērba gabalu no sociālās palīdzības krājumiem. Un šeit jau jautājums nav par naudu, bet gan attieksmi.

Bet mans tiešais darba uzdevums jau nav audzināt vecākus, bet gan rūpēties par bērniem. Jau nojaušu, ka drīz vien vairāki man stāstīs, kā viņu vecāki izniekojuši šos 500 eiro… Vienīgais mierinājums, ka tas nebūs vairākums”.

ZINĀŠANAI

VSAA informācija par pabalstiem un reģionālo nodaļu kontaktinformācija atrodama tās mājas lapā: www.vsaa.gov.lv. Kontaktālruņi: 64507020 un 20396242.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācija: www.bti.gov.lv; kontaktālrunis - 67359128, uzticības tālrunis – 11611.