Kāds liktenis sagaida iestiklotās lodžijas?
"Janvārī daudzi Rīgas dzīvokļu īpašnieki pastkastītēs saņēma "Rīgas namu pārvaldnieka" paziņojumu, ka, sākot ar šā gada 1. jūliju, Rīgas būvvaldes amatpersonas sāks māju vizuālu apsekošanu (sākumā no ārpuses). Sen jau runā, ka Rīgas dome varētu sākt cīņu pret iestiklotajām lodžijām. Kas īsti gaidāms?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Ēvalds.
Konkrēto "Rīgas namu pārvaldnieka" vēstuli saņēmuši Anniņmuižas bulvāra 50. nama iedzīvotāji, un tajā teikts: ”Informējam, ka, sākot ar 01.07.2021., būvvaldes amatpersonas veiks konkrētu Rīgas administratīvās teritorijas ēku vizuālu apsekošanu ar mērķi fiksēt logu u. c. būves elementu atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām (t. sk. balkonu, lodžiju stiklošanu, kondicionieru, satelītantenu un citu tamlīdzīgu tehnisko iekārtu vai palīglīdzekļu novietošanu uz ēkas fasādes, kas vērtējams kā Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 Ēku būvnoteikumi pārkāpumi.”
Pieprasa veikt demontāžu
Dzīvokļu īpašnieki aicināti novērst pārkāpumus. Saskaņā ar dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna 2021. gadā namā plānots balkonu remonts. “Līdz ar to lūdzam veikt nelikumīgo balkonu stiklojumu demontāžu,” rakstīts vēstulē.
Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Edgars Butāns "Likumu un Taisnību" informē, ka būvvalde iecerējusi īstenot divus apjomīgus projektus, kas “vērsti uz pilsētvides kvalitātes un dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa izvērtēšanu un uzlabošanu”.
Uzlabojoties epidemioloģiskajiem apstākļiem, iecerēts sākt dzīvojamo ēku, kuru fasādes vērstas pret ielas pusi, mērķtiecīgu apsekošanu, fiksējot vēstulē minētos pārkāpumus. Pirmās apsekos dzīvojamās ēkas Vecrīgā un vēsturiskajā centrā, tam sekos ēkas arī citās Rīgas apkaimēs un mikrorajonos.
Tāpat būvvaldes būvinspekcija iecerējusi īstenot pilotprojektu, lai izvērtētu četru izplatītāko tipveida projektu (119., 464., 467. un 602. sērijas) daudzdzīvokļu namu tehnisko stāvokli. No katras sērijas ir izvēlētas desmit ēkas (kopā 40), kurās veiks apsekošanu, izvērtējot ne tikai tehnisko stāvokli, bet arī pārbūves tiesiskumu katrā dzīvoklī; kopumā apsekos pavisam 1500 dzīvokļus.
Katru lodžiju vērtēšot individuāli
“Būvvaldes mērķis, īstenojot abas šīs iniciatīvas, nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošana. Ja pārbaudēs tiks konstatēta kāda patvaļīga darbība, iedzīvotājiem tiks dots samērīgs laiks, lai šos pārkāpumus novērstu. Tikai gadījumos, ja apzināti netiks pildītas būvvaldes likumīgās prasības un pārkāpumi netiks novērsti, tiks apsvērts jautājums par naudassodu piemērošanu, tādā veidā motivējot pārkāpumus novērst,” norāda Butāns.
Atbildot uz konkrētu jautājumu, kāds būs lodžiju liktenis, kuras iestiklotas, izmantojot standarta logus, Butāns komentē: “Protams, ka ne visos gadījumos vienīgais iespējamais risinājums būs demontāža. Pilnīgi pieļauju, ka būs situācijas, kur, piemēram, pilnīgi pietiks ar logu rāmju nokrāsošanu atbilstošā tonī. Līdzīgi ar lodžijām – mikrorajonos katra situācija tiks izskatīta individuāli, vērtējot, cik būtisks ir pārkāpums un kādi ir racionālākie veidi, kā notikušo vērst par labu.”
Sodi var būt pamatīgi
Kaut arī ir dzīvokļi, kuros pārbūve veikta vēl tālajos padomju laikos vai vēl pirms 2014. gada Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā, tas nevienu neglābs. Normatīvie akti paredz – ja dzīvoklī konstatēta patvaļīga būvniecība, tā jānovērš īpašniekam, arī gadījumos, ja to pieļāvis kāds no dzīvokļa iepriekšējiem īpašniekiem.
Naudassodu apjoms un veikto darbu saskaņošanas iespējas atkarīgas no tā, kādi noteikumi pārkāpti. Ja tie būs nopietni – nesošo sienu nojaukšana, jaunas apkures sistēmas uzstādīšana, koplietošanas telpu patvaļīga pievienošana u. c. – proti, darbi, kurus nedrīkstēja veikt bez projekta un būvatļaujas, sods var būt bargs.
Būvniecības likuma 25.–31. pantā paredzētās administratīvā atbildības gadījumos naudassods privātpersonai var sasniegt līdz 2000 eiro. Ja patvaļīgā būvniecība ir konstatēta un uzdots sakārtot dokumentus vai to novērst, bet tas netiek izdarīts, naudassods var būt no 50 līdz 5000 eiro.
Ja tas noticis Rīgā, var arī piemērot palielinātu nekustamā īpašuma nodokli, un parasto 1,5% vietā var nākties maksāt trīs procentus. Grūtības saņemt būvatļauju var rasties gadījumos, kad pārbūve bija jāsaskaņo ar mājas iedzīvotāju kopību vai kaimiņu dzīvokļu īpašniekiem, bet tas nav izdarīts.
Teorētiski lodžiju stiklojums jāsaskaņo
Lielais jautājums paliek – kas īsti notiks ar lodžijām. Teorētiski lodžijas iestiklošana būtu jāsaskaņo ar visiem dzīvokļu īpašniekiem, saņemot 50% + 1 balsi, jo šī darbība maina nama ārējo izskatu. Tādā gadījumā būtu veidojama fasādes kopējā skice un visam iestiklojumam jābūt vienādam. Zinot to, cik daudz un dažādos veidos lodžijas ir iestiklotas, šis faktiski ir neizpildāms uzdevums, jo skartu vismaz 100 000 dzīvokļu.
Pēc visa spriežot, lielākās problēmas sagaidāmas to dzīvokļu īpašniekiem, kuri bez saskaņošanas ir nojaukuši starpsienas, nesošās sienas, veikuši citus pamatīgus pārbūves darbus.
Rīgas namu pārvaldnieka preses pārstāvis Krists Leiškalns ir dzirdējis par gadījumiem, kad dzīvokļa ārsiena nelikumīgi paplašināta līdz lodžijas ārējai malai un pat ielikta apsildāmā grīda. Ir arī skaidrs, ka daudzi pamatīgu pārbūvju veicēji izvēlēsies vai nu maksāt naudassodu, vai tiesāties ar būvvaldi.
