Pauž bažas par māsu izglītības reformas ietekmi uz medicīnas personāla pieejamību reģionos
Māsu izglītības reforma varētu negatīvi ietekmēt medicīnas māsu pieejamību reģionos, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē pauda Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžas direktore Iveta Strode.
Ņemot vērā, ka turpmāk par medicīnas māsu varēs strādāt tikai pēc bakalaura grāda iegūšanas un apmācības nodrošinās augstskolas, nevis koledžas, reforma varētu negatīvi ietekmēt reģionus, pieļāva Strode. Pēc viņas paustā, pašlaik koledžas Rēzeknes filiāles absolventi lielākoties turpina darbu Latgalē, taču, mainoties izglītības apguves vietai, darbaspēku varētu pārvilināt galvaspilsētas ārstniecības iestādes. Tāpēc esot jautājums, vai reģioni iegūs no šīs reformas un vai pašlaik ir īstais laiks reformas īstenošanai.
Komentējot Strodes pausto, Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa aicināja koledžas sadarboties ar augstskolām, māszinību programmas realizējot arī reģionos koledžu telpās. "Tas ir sadarbības jautājums," uzsvēra Kļaviņa.
Savukārt Daugavpils Universitātes Daugavpils Medicīnas koledžas direktore un Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska ("Mūsu partija"), runājot par plānoto reformu, aicināja māszinībām paredzētās budžeta vietas "atstāt" koledžām, pārdalot tās citām specialitātēm, piemēram, ārsta palīgiem, sociālajiem aprūpētājiem. Pēc Jankovskas paustā, konkurss uz vienu valsts apmaksātu mācību vietu ir četri cilvēki, kas nozīmē, ka specialitātes ir pieprasītas.
Nepieciešamību palielināt budžeta vietu skaitu medicīnas specialitātēs akcentēja arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns Valdis Folkmanis, jo tādā veidā būtu iespējams palielināt darba tirgū pieejamo jauno speciālistu skaitu.
Rīgas Stradiņa universitātes veselības studiju prorektors profesors Guntis Bahs sēdes laikā norādīja, ka augstskolas rezidenti ir noslēguši līgumus kopumā ar 19 ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas, tostarp 24 rezidenti ar Daugavpils reģionālo slimnīcu, 12 ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu, deviņi ar Rēzeknes slimnīcu.
Jau ziņots, ka šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā spriests par situāciju reģiona ārstniecības iestādēs, liecina sēdes darba kārtība.
Deputāti ar slimnīcas pārstāvjiem runāja par situāciju ārstniecības iestāžu darbībā Covid-19 pandēmijas laikā un nodrošinājumu ar personālu.
