Mūsu frizieru radošums piesaistījis arī britu medija uzmanību

"Rīgā, Latvijā, frizieri neļauj Covid-19 traucēt darbam, lai parūpētos par savu klientu krēpēm. Tā kā saloni ir slēgti, tad speciālisti atraduši radošus veidus, kā turpināt strādāt. Viena friziere ietin klienta matus folijā pie Bābelīša ezera, kamēr fonā ledus aukstu peldi bauda peldētājs. Nekas neparasts, ko šeit redzēt," sociālajā vietnē "Instagram" raksta britu medijs. 

Fotogrāfija pievienota arī medija tiešraides ierakstam par pandēmijas aktualitātēm.

Jāteic gan, ka britu medijs nav paskaidrojis, ka fotogrāfija ir daļa no protesta, ko savdabīgā veidā pieteikuši skaistumkopšanas nozarē strādājošie. 

Jau iepriekš ziņojām, ka sociālajos tīklos nonākušas vairākas šāda veida fotogrāfijas. Tām visām ir viens aicinājums - ļaut nozarei strādāt. 

Lielāku uzmanību pievērsa frizieres Zanes Melnaces sociālajā tīklā "Facebook" publicētās fotogrāfijas un video, kā viņa frizē matus Rīgas domes deputātei Ievai Brantei (NA/LRA). 

 "Ar šo video, kurā zem klajas debess apgriežu Ieva Brante matus, neaicinu kolēģus strādāt mežā. Ar šo video aicinu Latvijas valdību sadzirdēt mani un manus kolēģus no skaistumkopšanas! Es gribu strādāt! Oficiāli! Un tagad! Nevis pēc trīs nedēļām, diviem mēnešiem vai varbūt vēl pēc pus gada! Ilgāk gaidīt vairs nevaru, jo ikmēneša maksājumi par dzīvokli un kredītu ir jāveic tagad," iepriekš norādīja friziere.

Cik tālu sadzirdēti? 

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien, 18.februārī.

EM otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē bija iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.

Tomēr kopsēdei ieilgstot, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lēma jautājumu par skaistumkopšanas nozari skatīt ceturtdien gaidāmajā valdības sēdē.

Premjers norādīja, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo patlaban strādā "pagrīdē", tāpēc šī nozare no turienes būtu "jāizvelk".

EM otrdien bija plānojusi informēt valdību par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.

Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji.

Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.

No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.