Ukraiņu bērni ar asarām acīs pamet Latviju, lai dotos atpakaļ uz kara plosīto dzimteni. FOTO
Ukrainas karadarbībā cietušo ģimeņu bērni mājās no Latvijas atgriežas ar divējādām emocijām - no vienas puses, tas ir prieks par gaidāmo atkalredzēšanos ar vecākiem, bet, no otras - skumjas par šķiršanos no Latvijas viesģimenēm, šodien pirms iekāpšanas autobusā uz Odesu atzina aptaujātie bērni.
Pirms došanās uz autobusu Rīgas starptautiskajā autoostā bērni vienojās vairākās kopbildēs. Bērni fotogrāfiem rādīja smaidīgas sejas un uz augšu paceltus īkšķus, tādējādi apliecinot, ka viņi Latvijā jutušies labi.
14 gadus vecā Valērija pastāstīja, ka viņai šeit, Latvijā, ļoti paticis. "Te bija ļoti, ļoti, "kruti"," smaidot sacīja meitene. Uz jautājumu, kas no Latvijā redzētā un piedzīvotā viņai vislabāk paticis, meitene atbildēja: "Viss." Valērija piebilda, ka šis brīdis šķiet skumjš, jo viņai negribas nekur braukt. "Ja varētu satikt vecākus, tad es negribētu braukt prom," izteicās meitene.
Kā norādīja Dace un Eduards Upenieki, kas meiteni pie sevis bija uzņēmuši, Valērija bijusi ļoti patstāvīga un pieaugusi. "Varbūt bija kultūras atšķirības. Turklāt radās priekšstats, ka savās mājās šie bērni ir maz redzējuši, un nezinu, vai viņi līdz galam saprata to, kas viņiem šeit piedāvāts," sacīja Dace. Viņi pastāstīja, ka meitene šī mēneša laikā pirmo reizi bijusi pie jūras, apmeklējusi nometni skolas vecuma bērniem "Laba daba" un "Prāta vētras" koncertu Valmierā.
Arī desmit gadus vecā Vlada, kas apmeklējusi gan Rīgu, gan Cēsis, sacīja, ka šeit bijis ļoti iespaidīgi. Kā atzina meitene, viņai grūti pateikt, kas no Latvijā piedzīvotā palicis atmiņā visspilgtāk. Vaicāta, ar kādām sajūtām meitene dodas uz mājām, Vlada sacīja: "Tas ir kaut kas starp prieku un skumjām."
Savukārt 13 gadus vecais Sergejs sacīja, ka šeit esot bijis mierīgi, jautri un viņam viss paticis. Puisis esot te atpūties, pastaigājies. Vaicāts par negatīvajiem iespaidiem, Sergejs atzina, ka viņam ne pārāk garšojis šejienes ēdiens.
Ukrainas karadarbībā cietušo ģimeņu bērni mājās atgriežas ar divējādām emocijām
. Ukrainas karadarbībā cietušo ģimeņu bērni mājās no Latvijas atgriežas ar divējādām emocijām - no vienas puses, tas ir prieks ...
11 gadus vecā Iļja pastāstīja, ka viņai te, Latvijā, paticis. Gan viņa, gan viņas māsa - desmit gadus vecā Ļena - šī mēneša laikā iemācījušās peldēt. Iļja uzturēšanās laikā pamanījusies cieši sadraudzēties ar citiem pagalma bērniem, bet Ļena Latvijā sagaidījusi savu desmito dzimšanas dienu. "Mājās nedaudz gribas, bet negribas braukt autobusā," sacīja Iļja, piebilstot, ka šeit pavadītais mēnesis atmiņā paliks kā jautrs.
"Ir skumji šķirties no meitenēm - viņas bija ļoti draudzīgas, izpalīdzīgas," stāstīja Ņemčinovu ģimene, kas bija kļuvusi par Iļjas un Vladas viesģimeni. "Domāju, viņām būs daudz, ko atcerēties," sacīja Ņemčinovi.
Draudzīgas un sirsnīgas sarunas starp viesģimenēm un ukraiņu bērniem neapsīka līdz pat iekāpšanai autobusā.
Pēc ciemošanās Latvijā mājup dodas 15 Ukrainas karā cietuši bērni, kas Latvijā ieradušies 4.augustā.
Jau ziņots, ka biedrība "Alianse Latvija bez bāreņiem" līdz gada beigām plāno Latvijā uzņemt kopskaitā 100 ukraiņu bērnus, kuru ģimenes cietušas karā. Nākamā bērnu grupa Latvijā ieradīsies oktobrī.
Lai nodrošinātu bērnu atgādāšanu uz Latviju, biedrība vāc ziedojumus, ar kuriem daļēji iespējams nosegt visas izmaksas. Viena bērna nogādāšana uz Latviju un pēc tam atpakaļ uz Ukrainu, izbraukšanas dokumenti, pase un dažādas pilnvaras izmaksā 250 eiro. Par bērnu Latvijā rūpējas ģimene, kura viņu ir uzņēmusi.
LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA
