Karš par mājas apsaimniekošanu Limbažos
Inese Vaivare ir sabiedriski aktīva. Viņa izveidojusi interneta platformu, kur atsaucīgi cilvēki var sniegt palīdzību kaimiņiem pandēmijas apstākļos. Viņa arī veidojusi platformu, kurā apkopo informāciju par notikumiem Baltkrievijā. Viņa bija viena no pretendentiem nominācijā Gada Eiropas cilvēks Latvijā. Diemžēl paralēli viņai nācās izcīnīt smagu cīņu par dzīvokļu īpašnieku tiesībām apsaimniekot savu daudzdzīvokļu namu Limbažos.
Pirms četriem gadiem Vaivare nopirka dzīvokli Limbažos, Parka ielā 24a, mājā, kurā ir 48 dzīvokļi. Jau pašā sākumā viņa ievērojusi, ka nama apsaimniekotājs, bijušais Limbažu mērs no Tautas partijas, Ojārs Puriņš ir izteikti pavēlniecisks, taču sākotnēji tās ir bijušas tikai atsevišķas epizodes.
Māja uz pusēm
Tomēr, kad Vaivare devusies uz dzīvokļu īpašnieku sapulci, ātri vien bijis skaidrs, ka situācija nav vienkārša un visu nosaka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Parka nams, kuras biedri ir tikai aptuveni puse dzīvokļu īpašnieku, bet pārējiem nekādu balsstiesību nav. Sapulces laikā uz viņas jautājumiem kooperatīva vadītājs neatbildēja.
“Tā kā esmu bijusī ierēdne, kas ikdienā strādā ar interešu aizstāvību, sāku pētīt likumus un atradu, ka lēmumi par apsaimniekošanu ir jāpieņem visai mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai. Kad prasīju, lai sapulcē nolasa šo likuma pantu, Puriņš principiāli to nedarīja. Pēc sanāksmes man pienāca klāt vairākas kaimiņienes, un izrādījās, ka daļa iedzīvotāju pret šo diktatūru nesekmīgi cīnās jau vairāk nekā desmit gadus. Tā nu mums izveidojās domubiedru grupa, un sākām domāt, ko darīt tālāk,” stāsta Vaivare.
Sasauc savu sapulci
Situācija saasinājās, kad dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība sarīkoja atsevišķu savu sapulci, kurā tikai 14 dzīvokļu īpašnieki nolēmuši, ka turpmāk kooperatīva biedri maksās “biedru naudu” 60 centu par kvadrātmetru, bet pārējie – 75 centus. Tiesa gan, lai šādu lēmumu pieņemtu, būtu jānobalso vismaz pusei plus vienam jeb 25 īpašniekiem, tāpēc daļa nepiekrita un turpināja maksāt 50 centus kā iepriekš. Summa nav liela, bet runa bija par principu un likumu.
Bijis skaidrs, ka vārdos ietekmēt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību būs neiespējami, jo tā vadība savu apsvērumu dēļ grib šo kārtību uzturēt un daļa arī gūst reālu materiālu labumu.
Vaivare: “Piemēram, pie mūsu mājas ir tikai pāris autostāvvietas, par kuru izmantošanu lēma pats vadītājs, sev pašam piešķirot divas. Katru mēnesi mēs vēl viņam apmaksājām arī 70 eiro transporta izdevumus. Tāpat viņš pats nemaksāja par apsaimniekošanu, arī viņam pietuvinātā valde saņēma atlaides. Varbūt ir vēl kādi labumi, nezinu, jo mājas lietu, ko mums ir tiesības pārbaudīt, mēs tā arī līdz šim neesam redzējuši.”
Melu kampaņa pastkastītēs
Tad nu daļa dzīvokļu īpašnieku nolēmuši sākt apsaimniekotāja maiņu un veikuši vairāku pretendentu aptauju – notikušas divas, kurās piedalījās likumā noteiktais īpašnieku skaits, kuri balsojot izvēlējās jaunu apsaimniekotāju – Berga nami.
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība šo procesu ignorēja – tieši otrādi, pret Vaivari sākta melu kampaņa, un pastkastītēs mestas vēstules ar apgalvojumiem, ka tiks atņemti dzīvokļi un apsaimniekošanas izdevumi pieaugšot vismaz divas reizes. Pārņemot mājas apsaimniekošanu, Berga namiem bija jāiesaista pat policija, jo dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība negribēja atdot atslēgas.
Parka nams tomēr nepadevās, un daži Puriņa piekritēji uzrakstījuši iesniegumu policijai, ka aptaujās ir viltoti iedzīvotāju paraksti. Ņemot vērā Puriņa iepriekšējo amatu un viņa labos sakarus vietējā policijā, tās darbinieki arī mēģināja kādu viltotāju atrast, taču nesekmīgi.
Vienlaikus pastkastītēs turpināja krist vēstules ar Vaivari apmelojošiem apgalvojumiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības paziņojumi, ka viņi “turpina apsaimniekošanu”. Tāpat turpināja sūtīt paralēlus rēķinus, faktiski izkrāpjot no iedzīvotājiem naudu.
Ģimenes saites
Tad nu arī Vaivare septembrī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijas Limbažu policijas nodaļā pret Puriņu par neslavas celšanu, taču e-latvija portālā iesniegtais dokuments mistiski esot pazudis. Tā var būt tikai sagadīšanās, bet izrādījies, ka Parka nama grāmatvedes vīrs ir Valsts policijas Limbažu kriminālpolicijas priekšnieks.
Vaivare turpina: “Pēc dažiem mēnešiem saņēmu vēstuli no Valmieras policijas, ka mans iesniegums par krāpšanu noraidīts, jo pastāv tikai civiltiesisks strīds. Devos uz policiju iepazīties ar lietu un sapratu, ka tur nav pārbaudīti fakti par to, uz kā pamata rēķini tiek izrakstīti, bet ir tikai Puriņa paskaidrojums par to, kā viņš nepiekrīt jaunajam apsaimniekotājam.”
Iespējamās parakstu viltošanas dēļ Vaivarei ar domubiedriem nācies doties arī uz prokuratūru: “Prokuratūrā mēs visu izklāstījām, bet palika tāds iespaids, ka tiek meklētas blusas – pret mums izturējās kā pret kādu ļaunprātīgu uzņēmumu, nevis iedzīvotājiem, kas cīnās pret pretlikumībām, piemēram, uzdodot nesaistītus jautājumus – vai sapulcēs bija iespēja apsēsties.”
Tālāk jau cīņa par mājas apsaimniekošanu ir pārcēlusies uz tiesām, un Puriņa Parka nams jau zaudējis sešās prāvās, ieskaitot arī Augstāko tiesu. Vēl gan esot viens aktīvs, bet ļoti ievilcies process Gulbenes tiesā, ko sācis viens mājas iedzīvotājs.
Situācija joprojām saspīlēta
Kaut arī kopš apsaimniekotāja maiņas ir pagājuši jau gandrīz divi gadi, aukstais karš mājā turpinās. Paralēli likumīgajam apsaimniekotājam Berga nami arī kooperatīvs turpina izrakstīt rēķinus. Jaunā apsaimniekotāja maksa, kas ir aptuveni līdzīga, taču iekļauj arī 10 centu par kvadrātmetru mājas uzkrājumam iedzīvotājiem, ir izdevīgāka, tomēr aptuveni desmit Puriņam pietuvinātie turpina maksāt Parka namam.
Tikmēr likumīgais apsaimniekotājs pret šiem nemaksātājiem, ieskaitot pašu Puriņu, parādu piedziņai ir vērsies tiesā. Tāpat turpinoties arī apmelojošu vēstuļu mešana pastkastītēs un jauno apsaimniekotāju uzstādīto informatīvo dēļu demolēšana.
Ne iedzīvotājiem, ne jaunajiem apsaimniekotājiem tā arī nav izdevies saņemt nama iepriekšējo dokumentāciju, lai noskaidrotu, kā līdz šim tērēti iedzīvotāju līdzekļi un kāds ir bijis iepriekšējais apsaimniekošanas pārpalikums. Tāpat nav zināms, cik ilgi un kādas atlaides apsaimniekošanas maksā izmantojusi kooperatīva vadība.
“Lielākā daļa mājas iedzīvotāju ar jauno apsaimniekotāju un pakalpojuma izmaksām ir apmierināti, tiesām un kaut kādu naudas līdzekļu iespējamai atgūšanai esmu atmetusi ar roku. Lai nu apsaimniekotājs ar to tālāk arī cīnās, taču mieru gan beidzot gribētos. Jautājums, vai to gribas tādam vietēja mēroga ķeizaram...” saka Vaivare.
Ko paredz likums
Kā rīkoties līdzīgā situācijā? Ja tiešām ir līdzīgs strīds par mājas apsaimniekošanas kvalitāti un izmaksām, jāatceras, ka jebkurus lēmumus par īpašumu balsojot var pieņemt tikai visu mājas iedzīvotāju kopība, neraugoties uz to, vai tajā ir vēl no padomju laikiem saglabājusies kooperatīva vadība.
Lai balsojums būtu likumīgs, nepieciešami 50% + 1 īpašnieka balss. Ja plānots atteikties, piemēram, no liekas mājai piešķirtas zemes, tad gan vajadzīga visu mājas iedzīvotāju piekrišana. Šobrīd Saeimā tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā, lai šos procesus atvieglotu.
Kuriozi, bet namam šobrīd ir pat divi sētnieki, kuri viens ar otru gluži labi satiek – atšķirībā no mājas vecās un jaunās varas...
Puriņa viedokli "Likumam un Taisnībai" neizdevās iegūt, jo uz telefona zvaniem viņš tā arī neatsaucās.
