Saeima pārapstiprina ārkārtējās situācijas pagarināšanu
Saeima šodien pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto lēmumu par ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim.
Valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments lemj vai tos pārapstiprināt vai noraidīt.
Šodien Saeimas debatēs opozīcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka saprot to, ka visi ir noguruši no nenoteiktības un neprognozējamās situācijas. Reizē, viņaprāt, valdības vīriem vajag "ieslēgt prātu", jo politiķis šai rīkojumā neredz pasākumus, kas būtu tiešām vērsti uz Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu.
Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) uzsvēra, ka tas, kas pašlaik notiek Latvijā draud ar katastrofālām sekām ekonomikai un cilvēkkapitālam, piebilstot, ka slimi cilvēki nevar ražot iekšzemes kopproduktu. Politiķis Ivars Zariņš (S) pauda viedokli, ka valdība ar saviem lēmumiem ir lielākais sērgas izplatītājs.
Savukārt koalīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka rīkojums ietver gan labas lietas, piemēram, ceļošanas ierobežojumu, kas jau sen bija nepieciešams, gan ne tik labas lietas, kas ietekmē mazos tirgotājus.
Indriksone skaidroja, ka iespēja lielajiem tirgotājiem, piemēram, "Rimi" un "Maxima" ļaut tirgot to, ko nevar mazie tirgotāji parāda, ka mazo tirgotāju prioritizēšana ir beigusies. "Bērnu preču veikali, kas pārdod apavus un apģērbu nevar strādāt klātienē, bet "Rimi" un "Maxima" varēs pārdot klātienē šīs preces," pauda deputāte, piebilstot, ka šis, viņasprāt, bija nejēdzīgākais valdības lēmums no visiem. Debašu noslēgumā Indriksone pauda, ka neatbalstīs šo rīkojumu.
Jau vēstīts, ka kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. 5.februārī valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.
Pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem norādīja, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā joprojām ir smaga, pieaug saslimstības skaitļi, kā arī slimnīcās ir vērojama krīze. Ņemot to vērā, valdība lēma ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6.aprīlim.
Skaidrojot piektdien valdībā lemto, Kariņš norādīja uz jaunā, daudz lipīgākā Covid-19 paveida izplatību pasaulē, kā rezultātā ministri vienojās palēnināt šī vīrusa paveida nonākšanu Latvijā, uzliekot ierobežojumus ceļojumiem uz un no atsevišķām valstīm, kā arī stingrāk kontrolējot ārējo robežu.
Premjers arī informēja, ka turpmāk personai, kas vēlēsies ceļot, būs jāinformē par ceļojuma nepieciešamību. Pēc Kariņa teiktā, šāda prasība tiks ieviesta, lai apturētu "vieglprātīgu ceļošanu", jo patlaban ceļot nav droši.
Pēc premjera stāstītā, valdība arī vienojusies ierobežot ierašanos Latvijā tiem, kuriem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), izņemot gadījumus, kad TUA turētājs vēlēsies ierasties Latvijā darba vajadzībās.
Tāpat, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija ieilgs, valdība lēma ieviest "drošas tirdzniecības" koncepciju, kā rezultātā augs drošības prasības tirdzniecības vietās, vienlaikus samazinoties pircēju daudzumam veikalos. Kariņš piebilda, ka turpmāk policijai būs tiesības pieņemt lēmumu slēgt veikalu līdz septiņām dienām gadījumā, ja veikalā tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi.
Ministru prezidents arī informēja, ka no pirmdienas, 8.februāra, pārtikas un higiēnas preču veikalos, kā arī grāmatnīcās tiks atcelti līdz šim spēkā esošie ārkārtējās situācijas laikā iegādājamie preču saraksti. "Turpmāk veikalos ar mazāku pircēju skaitu varēs nopirkt visu, kas veikalā tiek piedāvāts," piebilda premjers.
Kariņš pagājušajā nedēļā arī norādīja, ka, pēc ekspertu ieteikuma, patlaban ir pāragri atļaut mazākajām klasēm atsākt mācības klātienē.
Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne citu ierobežojumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos, pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.
