Rīgas pilī restaurācijas darbu laikā atklātas jaunas vēstures liecības

Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd darbi norisinās atbilstoši plānotajam. "Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā," atklāj Griškevičs.

Šobrīd aktīvi Dienvidu korpusa dažādās zonās paralēli norisinās pirmsrestaurācijas izpēte, restaurācijas un hidroizolācijas darbi. Turpinās demontāža, notikusi bēniņu grīdas pārseguma izņemšana, kā arī nenesošo starpsienu demontāža 1. un 2. stāvā. Piemēram, 4. stāvā, atverot grīdas pārsegumu, atsegtas vēsturiskās velves un sijas rada nepieciešamību papildus izpētei un izmaiņas projektēšanas risinājumos. Notiek arī padziļināti arhitektoniski mākslinieciskās izpētes darbi kapelā un remterī, attīrīto griestu apmetumu un krāsojumu fiksācija. Kastelas pagalmā arheologu vadībā tiek veikti zemes darbi, kur daļēji atrakti ēkas pamati, lai sagatavotu pagalmu pāļu izbūvei un citu darbu veikšanai.

"No rekonstrukcijas uzsākšanas brīža ir pagājuši nepilni četri mēneši, un Rīgas pils Kastelas daļas apslēptie dārgumi pamazām sāk "vērties vaļā" - ir atklātas 15. gs Mozus zāles kolonnas zem grīdas, vēsturiskās logu restes Svina tornī, vērienīgā grīdas konstrukcija virs Baznīcas velvēm. Pēc Kastelas daļas atvēršanas apmeklētājus gaidīs 8 gadsimtu vēstures telpa pašā Vecrīgas sirdī,” stāsta PS „Rīgas pils Kastelas projekts” galvenais arhitekts Reinis Liepiņš.

Vienlaikus top arī  Rīgas pils kastelas daļas digitālais dvīnis jeb BIM modelis, kas ļauj veikt projekta savietojamības pārbaudes ar reālo situāciju. Jau šobrīd konstatētas inženiertīklu ģeometriskās savstarpējās nesaistes ar būvkonstrukcijām, kas nozīmē, ka paralēli būvdarbu gaitai jāveic izmaiņas projektēšanas risinājumos, atbilstoši konstatētajai reālajai situācijai.

Paralēli ar Rīgas pilsētas būvvaldi saskaņots Daugavas gātes norakuma projekts minimālajā sastāvā.

Tas būs muzejam būtisks ieguvums ne tikai no vēstures eksponēšanas viedokļa, bet primāri tas nodrošinās telpu klimata atbilstību muzeja vajadzībām, vēdināšanas funkciju, nodrošinot to, ka telpās neuzkrājas mitrums.

VNĪ sadarbībā ar būvniecībā iesaistītājām pusēm ir apņēmušies Rīgas pils vecāko daļu jeb kastelu atvērt sabiedrībai pakāpeniski – pa kārtām. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pilī varētu sākt iekārtot daļu no sabiedrībā ilgi gaidītās Latvijas vēstures ekspozīcijas 2024. gadā Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiks veikta pēc PS „Rīgas Pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā. Rīgas pils Kastelas I un II kārtas būvdarbus veic AS “LNK Industries”, ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro (bez PVN).

Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.  Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.