“Man jāpierāda, ka neesmu ēzelis, jo mums abiem divas ausis!” Lembergs saka pēdējo vārdu 12 gadus ilgušajā tiesas prāvā
Savu pēdējo vārdu smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) sāka, apgalvojot, ka viņam pirms 12 gadiem dots uzdevums – pierādīt, ka nav vainīgs. Viņaprāt, tas bijis cilvēktiesību pārkāpums un nav saskaņā ar likumu.
Tiesas sēdē piedalījās visi apsūdzētie – Ansis Sormulis, Aivars Lembergs un Anrijs Lembergs, kurš vienīgais no apsūdzētajiem ieradās uz sēdi Rīgā.
Tāpat sēdē attālināti piedalījās apsūdzēto aizstāvji Māris Grudulis, Oskars Rode un Genādijs Ivankins, kā arī valsts apsūdzības uzturētājs Aivis Zalužinskis.
Aivaru Lembergu, kuram 8. februārī bija paredzēts sākt teikt pēdējo vārdu vairāk kā desmit gadus ilgušajā tiesas prāvā, Rīgas apgabaltiesas 32. zālē varēja vērot, uzstājamies no videoekrāna malas.
Aivars Lembergs tiesā attālināti saka pēdējo vārdu
Savu pēdējo vārdu smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) sāka, apgalvojot, ka viņam pirms 12 gadiem ...
Sēdes sākumā apsūdzētais pauda, ka šodien uzsāks teikt pēdējo vārdu, taču otrdien un trešdien lūdz pārtraukumu, lai atsāktu ceturtdien.
Savā pēdējā vārdā apsūdzētais pievērsās cilvēktiesību jautājumiem, prokuratūras rīcībai un citiem ilgās tiesas prāvas aspektiem.
Norāda uz netaisnību virkni
Sava pēdējā vārda pašā sākumā Aivars Lembergs runāja par to, ka viņam prāvas sākumā uzdots pierādīt, ka celtās apsūdzības nav pamatotas, kas esot cilvēktiesību pārkāpums, jo likums nosaka, ka pastāv nevainīguma prezumcija, un vainas pierādīšana gulst uz apsūdzības uzturētāju pleciem.
“Man ir jāpierāda, ka neesmu ēzelis, jo mums abiem divas ausis!” pauda apsūdzētais, no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs, kādā brīdī nodēvējot sevi tiesas priekšā par “padevīgo kalpu Aivaru Lembergu”.
Pēcāk Lembergs ķērās klāt šveiciešu advokātam, kādreizējam Lemberga aktīvu glabātājam Rūdolfam Meroni, kuru Lembergs dēvēja par “faktisko lietas virzītāju” no 2006. gada līdz 2020. gada 17. augustam, kad tiesa atcēla Meroni no Lemberga arestētās mantas glabāšanas.
Meroni liecības esot iegūtas nelikumīgi un viņš tās “devis ar ļaunu, mantkārīgu nolūku, pārkāpjot klienta-advokāta privilēģijas”, pauda Aivars Lembergs.
Savā pēdējā vārdā Aivars Lembergs norādīja, ka, lai arī viņš 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Republikas Satversme viņa gadījumā “nedarbojas”, dažu valsts amatpersonu dēļ.
Kopumā tiesas prāvas gaitu Lembergs skaidroja ar viņa politisko oponentu vēlmi ar viņu tikt galā, piesaucot arī nesenās Tieslietu ministra Jāņa Bordāna aktivitātes, kuru dēļ, viņaprāt, 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs noteica sankcijas pret apsūdzēto.
Ventspils mēra Lemberga grāmatas "Zagļi Lemberga kurpēs" atvēršana
Ventspils mērs Aivars Lembergs šodien viesnīcā "Radisson Blu Hotel Latvija" telpās bija sarīkojis grāmatas atvēršanas pasākumu. Lemberga izdotajā grāmatā apkopoti ...
Tas, kā zināms, darīts saskaņā ar tā dēvēto “Magņitska likumu”, kas dod iespēju ASV ar sankcijām vērsties pret ārvalstniekiem, kuri saistīti ar korupciju.
Konkrētās sankcijas tika vērstas pret četrām ar Lembergu saistītām juridiskām personām, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
Netur ļaunu prātu uz tiesu un prokuroriem
Vēl Lembergs pauda, ka viņam uzlikto sankciju dēļ viņš ir “gana lielu naudu parādā” aizstāvim Mārim Grudulim.
“[...] FKTK un valdība ir liegusi iespēju veikt maksājumus, tai skaitā maniem aizstāvjiem,” pauda Lembergs, uzsverot, ka arī šis ir cilvēktiesību pārkāpums.
Tad Lembergs pauda neapmierinātību par viņam noteikto ierobežojumu tikties ar fiziskām personām, tostarp, apsūdzēto Ansi Sormuli.
“Vaitad mēs izskatāmies pēc tādiem, kuri var satikties un kaut ko sliktu saplānot? Nu varbūt es izskatos... taču es nedomāju, ka nu tik traki izskatos,” retoriski vaicāja Lembergs.
Beidzot pēdējā vārda daļu “par cilvēktiesībām”, apsūdzētais piebilda, ka netur ļaunu prātu ne uz tiesu, ne prokuroriem. “Visi cilvēki ir vāji – kurš vairāk, kurš mazāk –, un visi ir iekārdināmi. Tālāk šo neattīstīšu,” pauda Lembergs.
Salīdzinot tiesas praksi Latvijā un Krievijā, Lembergs piesauca arī šobrīd kaimiņvalstī aktuālo Vladimira Putina opozicionāra Alekseja Navaļnija lietu.
Lembergs gribēja runāt 30 sēdes pēc kārtas
Uzklausot apsūdzēto viedokļus par viņu pēdējā vārda ilgumu, tiesa iepriekš noteica tam paredzēto laiku, proti, Ansim Sormulim un Anrijam Lembergam – katram pa vienai tiesas sēdei.
Savukārt Lembergam, kurš tiesā norādīja, ka vēlas pēdējo vārdu teikt 30 tiesas sēžu laikā, tiesa noteica pēdējā vārda ilgumu – četras tiesas sēdes.
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu nosakot pēdējā vārda ilgumu, tiesnese Irīna Jansone norādīja, ka "pēdējā vārda laikā apsūdzētajam ir iespēja paust savu attieksmi pret izskatāmo lietu un viņam izvirzīto apsūdzību, nevis atkārtoti sniegt liecības vai dot vērtējumus lietā esošajiem pierādījumiem".
Svētā svētmocekļa ordeņa pasniegšana Ventspils mēram Aivaram Lembergam
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopš 2009. gada 20. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka šīs lietas iztiesāšanu, līdz 2021. gada 3. februārim kopumā ir tikušas nozīmētas 1478 tiesas sēdes, no kurām notikušas 765.
Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam, saistībā ar dienesta stāvokli, bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.
