Radošuma mājvieta – Liepājas Universitāte
Liepājas Universitāte, kas pagājušajā gadā atzīmēja 75. gadadienu, universitātes vārdu nes kopš 2008. gada. Kurzemes lielākas universitātes četrās fakultātēs – Dabas un inženierzinātņu, Humanitāro un mākslas zinātņu, Pedagoģijas un sociālā darba un Vadības un sociālo zinātņu fakultātēs zināšanas gūst teju pusotrs tūkstotis studentu, mācoties kādā no trīsdesmit studiju programmām.
Rektore Dace Markus augstu vērtē tās programmas, kuras apgūt ir iespējams tikai Liepājas Universitātē: “Topošajos Augstskolu likuma grozījumos patlaban būtiska vieta atvēlēta augstskolu stratēģiskajai specializācijai, ar to saprotot noteiktas zinātnes jomas, kurās augstskola akadēmiskajā un zinātniskajā darbā specializējas, tomēr ir daudz nezināmo – kas noteiks specializāciju, cik liela nozīme tajā būs augstskolas kolektīva domām, cik specializācijas virzieni būs optimāli vai pieļaujami, vai specializācija būs jādeklarē arī klasiska tipa universitātei, cik pieprasītas tiks t.s. STEM jomas jeb dabas, inženierzinātņu un tehnoloģiju studijas.
Varētu diskutēt arī par to, kāda veidosies stratēģiski specializētās augstskolas identitāte jeb tāpatība. Tādā terminu piesātinājumā iederas vēl viens – unikālās studiju programmas. Ja atceramies, ka unikāls nozīmē spilgtu, neatkārtojamu, starp sev līdzīgiem vienīgo.”
Liepājas Universitātē ir vairākas unikālās programmas, šoreiz stāstīsim par Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes devumu šajā jomā.
Kopš 2007. gada Liepājā darbojas studiju programma “Jauno mediju māksla”, turklāt visos trīs līmeņos – bakalaura, maģistra, doktora studijās. Jauno mediju mākslas studenti zināšanas iegūst pie Latvijas un starptautiska līmeņa profesionāļiem, savas radošās prasmes pilnveido vietēja un starptautiska līmeņa meistardarbnīcās un izstādēs. Jau studiju laikā jauno mediju jomas studenti kļūst par aktīviem mākslas vides veidotājiem. Viens no studiju programmas “Jauno mediju māksla” pirmajiem absolventiem, videomākslinieks “Mīnus Astoņi” (Andris Vētra) atzīst: “Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas programma man ne tikai palīdzēja ceļā uz karjeras mērķu piepildījumu, bet vislielākajā mērā arī palīdzēja tos sev definēt. Neapšaubāmi, mācības šeit ir ielikušas pamatus, uz kuriem būvēta mana karjera.”
Pastāvēšanas desmitgadi pagājušajā gadā atzīmēja viena no radošākajām maģistra studiju programmām Latvijā – “Rakstniecības studijas”. Vairāki absolventi – Rasa Bugavičute-Pēce, Sabīne Košeļeva, Ēriks Vilsons – ir pazīstami Latvijas literārajā telpā. Daudzi citi veiksmīgi darbojas dažādās ar rakstniecību saistītās jomās – izmēģina spēkus literatūras tulkošanā, redaktora darbā un izdevējdarbībā, dramaturģijā, publicistikā, akadēmiskajā darbā. Par “Rakstniecības studiju” absolventu aktivitātēm publiskajā telpā dzirdams bieži.
Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane lepojas gan ar abu studiju programmu docētājiem, gan studentiem un absolventiem: “Man ir gandarījums par to, ka mūsu fakultātē ir izveidotas tādas programmas, kuras sniedz nemitīgas pilnveides iespējas. Studējot aizrautīgu un zinošu docētāju vadībā, studenti nevar būt inerti. Savukārt kopā ar prasīgiem un radošiem studentiem aug arī docētāji. Abpusējs sadarbības prieks un dziļa ieinteresētība ir viens no būtiskākajiem studiju kvalitātes garantiem. Svarīgi arī tas, ka mūsu unikālo programmu studenti nāk no visas Latvijas, tāpēc šajā gadījumā mēs nevaram runāt tikai par reģionālu nozīmi.”
Reklāmas raksts sadarbībā ar Liepājas Universitāti.
