Darba devēji šajā krīzes laikā pieļāvuši vairākas lielas kļūdas
Pētot Latvijas uzņēmumos notiekošo Covid-19 pirmā viļņa laikā pagājušā gada pavasarī, zinātnieki vērienīgā pētījumā ir norādījuši uz vairākām lielām darba devēju kļūdām un grūtībām. Vadošais pētnieks nodarbinātības pārmaiņu pētījumā, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš intervijā Jauns.lv sacīja, ka pandēmijas laikā darba devējiem vajadzētu vairāk domāt par iespējām strādāt attālināti un pārplānot procesus.
Analizējot notiekošo daudzos Latvijas uzņēmumos, pētnieki secināja, ka dažas lietas uzņēmēji darīja veiksmīgi, piemēram, nodrošināja ar dezinfekcijas un roku mazgāšanas līdzekļiem. Savukārt citi procesi izpelnījās kritisku darbinieku vērtējumu.
Strādājošie gribēja strādāt attālināti
Pirmkārt, darbinieki nebija apmierināti, ka uzņēmuma vadība nenodrošināja attālinātās strādāšanas iespējas. "Darbinieki teica, ka viņi varēja strādāt attālināti, taču tas netika darīts. Tas ir ļoti slikti. Redzam premjera uzstādījumu un normatīvo aktu prasības, bet acīmredzot tas ne vienmēr notika pietiekami veiksmīgi."
Darbinieki vēlējās samazināt kontaktēšanos
Otrkārt, darbinieki norādījuši, ka vismaz ceturtā daļā gadījumu darba devēji varēja veiksmīgāk pārplānot darba procesu, lai samazinātu cilvēku tiešu kontaktēšanos. Piemēram, lai pavadzīme nebūtu jāatdod kolēģa rokās, bet to varētu atstāt kastītē.
Darba devējs pat nepainteresējas par mājas apstākļiem
Trešā un ceturtā darbinieku atklātā lieta ir savdabīga, bet ļoti būtiska, pētnieks sacīja un norādīja, ka ceturtā daļā gadījumu darba devēji pat nepainteresējās, vai un kādas strādājošajam ir iespējas strādāt attālināti un kā viņš varēs darbu mājās apvienot ar ģimenes pienākumiem.
"No darba devēja skatu punkta tas nešaubīgi saistīts ar produktivitāti. Nevar prasīt darbiniekam, lai viņš ir super produktīvs, ja vienā pusē viņam sēž suns, otrā pusē - divi bērni, bet aiz muguras - sieva. Tādā gadījumā produktivitāte nav pārāk augsta," Vanadziņš teica.
Nepasargā riska grupas darbiniekus
Savukārt ceturtais secinājums ir ļoti uztraucošs no sabiedrības veselības viedokļa. "Mums izdevās atrast tikai dažus piemērus, un arī aptauja apliecina, ka nenotika mērķtiecīgs darbs ar risku grupu darbiniekiem. Riska grupā ir darbinieki, kas vecāki par 55 gadiem, kam ir hroniskas slimības, kas ir smēķētāji, kam ir plaušu kaites u.c. Secinājām, ka ārkārtīgi reti notika šo riska grupu apzināšana, uzrunāšana. Nenotika mērķtiecīgi pasākumi, lai viņus pasargātu.
Piemēram, ja mēs no pieciem darbiniekiem varam diviem dot iespēju strādāt attālināti, tad tāda iespēja būtu jādod cilvēkiem, kas ir riska grupā. Tas notika ļoti retos gadījumos, gan aizbildinoties ar datu drošības regulu, gan neizprotot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Iemesli ir vairāki, bet biežākie ir šie divi. Slikti, ka par to netika domāts, bet būtu labi, ja mēs par to komunicētu un tā darītu."
Nemāk mazgāt rokas
Piektais secinājums ir diezgan pārsteidzošs - vismaz ceturtā daļa darbinieku uzskatīja, ka nav pietiekami apmācīti par higiēnas prasībām. "Ko es ar to domāju? To, ka pašsaprotamas lietas mums netiek pietiekami labi izskaidrotas un pamatotas. Ja mēs neizprotam to jēgu, mēs tās darām nepareizi. Klasisks piemērs ir roku mazgāšana. Liekas - kurš tad nemāk nomazgāt rokas? Bet es uzdrīkstētos apgalvot, ka 90% cilvēku to nemāk."
Dažādos pasākumos Vanadziņš pārliecinājies, ka tikai katrs desmitais cilvēks rokas nomazgā tā, ka medmāsa, kas pieskata procesu un kas uzskatāma par profesionālu roku mazgātāju, atzīst rokas par tīrām. Deviņi no desmit cilvēkiem neprot nomazgāt rokas pareizi un kārtīgi.
Var samazināt inficēšanās risku pat klientu apkalpošanas centros
Kopumā secināts, ka "mēs joprojām varam strādāt vairāk attālināti, varam labāk pārplānot procesus, kas ir izaicinājums vienmēr, bet krīzes situācijas var būt brīdis, kad uz lietām paskatīties no jauna skatu punkta".
Piemēram, kādā fokusgrupā bija siltumapgādes uzņēmuma pārstāvji, kuri sākumā neizprata, kā lai samazina cilvēku kontaktēšanos klientu apkalpošanas centros, uz kurieni nāk ļoti daudz vecāka gada gājuma cilvēku, lai samaksātu savus rēķinus.
"Sākumā uzņēmuma pārstāvji prasīja, kā to var nedarīt, jo cilvēki nav pārmācāmi. Izrādās, ka varēja procesus sakārtot. Vajadzēja mērķtiecīgu skaidrošanu, daudz runāta r cilvēkiem. Ir jāiegulda resursi, bet ilgtermiņā to var mainīt. Vienkārši jābūt grūdienam un vēlmei. Reizēm tas notika, bet diemžēl daudzos gadījumos nenotika pietiekami labi," pētnieks secināja.
Vērienīgs zinātnieku pētījums
Vanadziņa vadītais pētījums "Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģika sociālo pakalpojumu sniegšanā" ir daļa no vērienīga projekta "Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē".
"Dzīve ar Covid-19" ir viens no desmit projektiem, kas īstenoti valsts pētījumu programmas ietvaros izveidotajā speciālajā programmā Covid-19 seku mazināšanai. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz pusmiljons eiro.
Projektu realizēja zinātniskā grupa, kurā darbojas 88 zinātnieki no piecām institūcijām. Projektā izmantotas dažādas zinātniskās metodes no dažādām zinātņu jomām. Šajā projektā darbojās zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, kā arī Elektronikas un datorzinātņu institūta.
