Vairāk nekā 10 gadus ilgušajā procesā Anrijs Lembergs, tiesnesei aizrādot, teicis pēdējo vārdu. Pirmdien Aivara Lemberga kārta

Klātienē tiesā (Rīgā) no apsūdzētajiem bija ieradies vien Anrijs Lembergs. Aivars Lembergs tiesas sēdē piedalījās attālināti, esot Ventspilī.

Sākumā gan Anrijs, gan Aivars Lembergi lūdza iespēju runāt bez maskām. Abiem tika paskaidrots, ka noteikumi to nepieļauj.

Aivars Lembergs pauda, ka viņam maskas dēļ būs grūti dzert tēju.

Tiesa tik un tā aicināja Aivaru Lembergu saprast, ka ar dažādām no Covid-19 izrietošām grūtībām šobrīd sadzīvo visi.

Vēl pagājušā gada decembrī mediji ziņoja, ka ar Covid-19 saslimusi Aivara Lemberga māsa un māte.

"Pēdējā reizē tā medmāsa atnāca bez maskas! Lai arī mediķim šobrīd maska būtu tas mazākais, viņai vajadzētu būt speciālam tērpam. Kāds tam rezultāts? Tāds, ka ar Covid-19 saslima mana 95 gadus vecā mamma un māsa, kurai drīz būs 60 gadi. Ar Covid-19 aplipināja medicīnas māsa. Medicīnas darbinieks, rupji pārkāpjot viselementārākos pasākumus," tolaik pauda Lembergs, aicinot būt disciplinētiem, iekštelpās lietot sejas aizsargmaskas un ievērot pārējos ierobežojumus.

Lemberga dēls pēdējā vārdā izpelnās aizrādījumus

Savā pēdējā vārdā Anrijs Lembergs aicināja tiesu pievērst uzmanību viena no valsts apsūdzības uzturētājiem – Jura Jurisa, viņaprāt, apšaubāmajai rīcībai.

Apsūdzētais arī pārmeta par “Lembergu oponentu” dēvētajam Šveices advokātam Rūdolfam Meroni mantas piesavināšanos, izšķērdēšanu.

Jau drīz pēc sēdes sākuma Anrijs Lembergs saņēma aizrādījumu no tiesas, ka viņa pēdējais vārds izpaužas kā necieņas izrādīšana valsts apsūdzības uzturētājam. Tiesas kolēģijai šķita nepieņemama Anrija Lemberga izvēle, savā galavārdā atsaukties uz dažādām interneta ziņu portālu publikācijām, kurās pausti apgalvojumi par valsts apsūdzības uzturētāju Jurisu un Šveices advokātu Meroni.

Anrija Lemberga aizstāvis tikmēr norādīja, ka apsūdzēto nav pamata ierobežot, jo viņš runā par konkrēto lietu.

Pēc īsas vārdu apmaiņas Anrijam Lembergam tika atļauts turpināt, piekodinot, lai apsūdzētais turpmāk neatsaucas uz un necitē dažādus interneta avotus, kuros aprakstītas valsts apsūdzības uzturētāja un Rudolfa Meroni darbības.

Taču tūlīt pēc galavārda atsākšanas Anrijs Lembergs sāka citēt kārtējo interneta ziņu vietni, un tūlīt tika apturēts. Tiesa tad apmierināja Anrija Lemberga lūgumu pēc piecu minūšu pauzes konsultācijai ar savu aizstāvi.

Pēc pauzes Anrijs Lembergs atgriezās un sāka lasīt likuma pantu, kas nosaka, kāds var būt apsūdzētā pēdējais vārds.

Tiesa uz to norādīja, jautājot, kādēļ tiek lasīti konkrētie panti, un vai tas ir apsūdzētā pēdējais vārds.

Anrijs Lembergs atbildēja, ka esot. Turpmāk apsūdzētais turpināja atsaukties uz interneta publikācijām, kuras satur apgalvojumus par to, kā Rūdolfs Meroni rīkojies ar viņam glabāšanai uzticētos aktīvus.

Valsts apsūdzības uzturētājs, kādu laiku klausoties Anrijā Lembergā, atkārtoti norādīja, ka jau minēto iemeslu dēļ apsūdzētā pēdējais vārds ir jāpārtrauc.

Tiesa atkārtoti lūdza apsūdzēto turpināt, taču izvairoties no nepārbaudītu apgalvojumu citēšanas no interneta ziņu avotiem.

Taču pēcāk tiesa vēlreiz pārtrauca Anriju Lembergu, paužot, ka viņš “operē ar faktiem, kas nav pārbaudīti” un “izrāda klaju necieņu”. Tiesa arī apgalvoja, ka pēc vēl viena aizrādījuma, turpināt runāt vairs neatļaus.

Tonis tiesas zālē kļuva augstāks, gaisotne – nokaitētāka. Taču apsūdzētais, izrādot neizpratni par viņa pārtraukšanu un aizrādījumiem, turpināja runāt par Meroni un vienu no valsts apsūdzības uzturētājiem Jurisu, izvairoties no interneta portālu publikāciju citēšanas.

Sava galavārda otrajā pusē Anrijs Lembergs norādīja, ka visam, ko viņš izklāstījis, būtu jāvieš aizdomas par Jura Jurisa un Rūdolfa Meroni darbībām.

Anrijs Lembergs arī norādīja uz noplūdušu e-pastu saraksti starp, kā apsūdzētais apgalvoja, it kā liecinieku Meroni un valsts apsūdzības uzturētāju Jurisu, kas, viņaprāt, būtu ņemama vērā, jo esot ieturēta neformālā stilā, turklāt izvērsta ar neoficiālo e-pastu palīdzību.

Galavārda beigās Anrijs Lembergs aicināja tiesu nākt klajā ar viņu attaisnojošu spriedumu.

Aivars Lembergs gribēja runāt 30 sēdes pēc kārtas

Uzklausot apsūdzēto viedokļus par viņu pēdējā vārda ilgumu, tiesa iepriekš noteica tam paredzēto laiku, proti, Ansim Sormulim un Anrijam Lembergam – katram pa vienai tiesas sēdei.

Savukārt Lembergam, kurš tiesā norādīja, ka vēlas pēdējo vārdu teikt 30 tiesas sēžu laikā, tiesa noteica pēdējā vārda ilgumu – četras tiesas sēdes.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu nosakot pēdējā vārda ilgumu, tiesnese Irīna Jansone norādīja, ka "pēdējā vārda laikā apsūdzētajam ir iespēja paust savu attieksmi pret izskatāmo lietu un viņam izvirzīto apsūdzību, nevis atkārtoti sniegt liecības vai dot vērtējumus lietā esošajiem pierādījumiem".

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopš 2009. gada 20. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka šīs lietas iztiesāšanu, līdz 2021. gada 3. februārim kopumā ir tikušas nozīmētas 1478 tiesas sēdes, no kurām notikušas 765.

Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam, saistībā ar dienesta stāvokli, bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.