Aptauja: aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju netic Covid-19 mirstības datiem
Aptuveni trešdaļa aptaujāto respondentu statistiku par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem uzskata par maldinošu, prezentējot pētījuma "Dzīves ar Covid-19" rezultātus, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožukalne.
Pētnieki, analizējot Latvijas sabiedrības attieksmi pret ziņām par Covid-19 un pandēmijas dezinformāciju saslimšanas riska pašvērtējuma kontekstā, veikuši divas aptaujas. Tāpat RSU studente, gatavojot savu maģistra darbu, intervējusi dezinformācijas izplatītājus "Facebook".
Lūgti atzīmēt, kuriem no vairākiem sabiedrībā un sociālo mediju vidē izskanējušajiem komentāriem par Covid-19 pandēmiju piekrīt, 33% respondentu norādījuši, ka statistika par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem ir maldinoša, jo patiesībā šie cilvēki miruši no vecuma vai jau iepriekš esošām saslimšanām, nevis tieši Covid-19.
Rīgas 1.slimnīcā atver Covid-19 nodaļu
Ziņojot par nāves gadījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs gan vienmēr uzsvēris, ka miruši ir pacienti, kuriem konstatēts Covid-19, nevis, ka pacienti miruši no Covid-19.
Savukārt tam, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu mērķis ir pilnīga visu iedzīvotāju kontrole, tai skaitā "čipošana", piekrīt 15% respondentu.
Bijuši arī cilvēki, kas piekrituši, ka Covid-19 izraisītais haoss ir izdevīgs politiķiem, Covid-19 ir līdzīgs gripai, un tam nav vērts pievērst tik lielu uzmanību. Neliela daļa aptaujāto uzskata, ka ierobežojumu ievērošana nav nepieciešama, jo Latvijā ir ļoti zema saslimstība ar Covid-19, savukārt sociālā distancēšanās ir lieks un nevajadzīgs apgrūtinājums.
Cilvēki Rīgā dienu pirms "3 nedēļu klusuma perioda" šturmē veikalus
Aptuveni desmitā daļa uzskata, ka no iedzīvotājiem tiek slēpts, ka ir iespējams saindēties, pārmērīgi lietojot dezinfekcijas līdzekļus. Tikpat domā, kas sejas masku lietošana var veicināt saindēšanos ar ogļskābo gāzi.
Tikai ceturtdaļa no 1013 respondentiem nav piekritusi nevienam no piedāvātajiem apgalvojumiem.
Vienlaikus 68%, vērtējot savu risku saslimt, atzīmējuši to kā vidēji augstu vai reālu, 12% uzskata, ka viņiem ir augsts risks inficēties. Savukārt 14% pārliecināti, ka risks ir zems un nereāls. Rožukalne atzīmēja, ka slimības riska uztveri ietekmē informācijas lietojums un uzticība informācijas avotiem. Proti, jo zemāka ir informētība, jo zemāks riska vērtējums, bet augstāks nogurums no ziņām un izvairīšanās no ziņām par Covid-19.
Secināts arī, ka augstāks izglītības līmenis palīdz labāk atpazīt dezinformāciju un novērtēt saslimšanas risku. Savukārt ticība dezinformācijai pazemina uztverto saslimšanas risku.
Fotostāsts. Covid-19 pacientu ārstēšana stacionārā "Gaiļezers"
Valsts pētījumu programmas projektu "Dzīve ar Covid-19" īsteno zinātniskais konsorcijs, ko Rīgas Stradiņa universitātes vadībā veido Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts.
