Biedējošais Jēkabpils padomju mantojums - lielgabals jau 44 gadus "tēmē" uz jēkabpiliešiem. Kas ar to notiks?

Tomēr tā novākšana nemaz nav tik vienkārša. Pirms 25 gadiem parakstīts savstarpējais Latvijas-Krievijas līgums, kas kādreiz Padomju Armijas parkā uzstādītājam šaujamajam piešķīra “aizsargājama objekta” statusu. Tagad tā pārcelšanai uz Otrā pasaules kara laikā kritušo padomju karavīru Brāļu kapiem aiz Jēkabpils apvedceļa Varoņu ielā vajadzīga ne tikai labā griba, bet arī starptautisks līgums.

Jēkabpils pašvaldība 2021. gada budžetā paredzējusi līdzekļus “Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtošanai” 20 tūkstošu eiro apmērā. Vai tas nozīmē, ka tiks uzfrišināts lielgabals, kuru jau daudzus gadus nesekmīgi cenšas dabūt ārā no pilsētas centra? Ja tas tik tiešām tā ir, tad to nekā citādi kā par bezjēdzīgu naudas šķērdēšanu nevar nosaukt.

Lielgabalu aizsedz ar tribīni, uz kuras nostādina Latvijas prezidentu

Jau pirms diviem gadiem, kad valsts galvenā militārā parāde par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai 2019. gada 4. maijā notika Jēkabpilī, izvērtās karstas diskusijas ap Jēkabpils lielgabalu, kurās iesaistījās gan aizsardzības, gan ārlietu ministri. Viņi bija sašutuši, ka Latvijas un tās sabiedroto armiju karavīriem jāmaršē garām sarkanarmijas kaujas ierocim, kura stobrs pavērsts pret NATO karavīriem. Ministrijas aicināja pašvaldību risināt jautājumu par lielgabala dabūšanu prom no acīm. Toreiz vietvara ar problēmu tika galā, lielgabalu aizsedzot ar skatītāju tribīni, uz kuras kāpa arī toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Pieminekli-lielgabalu dabūt prom no Krustpils saliņas nemaz nav tik vienkārši, jo to aizsargā Krievijas-Latvijas līgums par karavīru apbedījumu saglabāšanu un aizsardzību. Visu vēl sarežģī apstāklis, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū toreizējais kultūras ministrs Ojārs Spārītis parakstījis dokumentu, kas šī līguma ietvaros Jēkabpils lielgabalam piešķir “aizsargājama objekta” statusu.

Tautas fronte mierina – lielgabals nešaus

Jēkabpils pašvaldības mājaslapā par šo Krustpils parku, kuru okupācijas laikā dēvēja par Padomju Armijas parku, un Otrā pasaules kara memoriālu skopi teikts:

“Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976. gadā, to veidojuši tēlnieks Ļevs Bukovskis un arhitekts Gunārs Asaris. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie 2. Pasaules karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma”. Piemineklis-lielgabals ietver laukuma formu, kura malās ir piloni ar deviņiem Padomju varoņu bareljefiem. Lielgabala ar 76 milimetru stobru pamatnē iegravēts uzraksts „Mūžīga slava varoņiem”.

Padomju armijas un Jūras kara flotes dienā - 1989. gada 23. februārī - pilsētas laikrakstā “Padomju Daugava” toreizējais Jēkabpils rajona Latvijas Tautas Frontes vides komisijas priekšsēdētājs J. Amats novadniekus mierināja – “Lielgabals nešaus”:  “Padomju Armijas parkā piemineklī iebūvētais lielgabals nekad vairs nešaus. Tam ir cits svēts pienākums sargāt te apglabāto kritušo triju padomju virsnieku mūžīgo mieru”. Tomēr šie šāvieni morāli grauj Latvijas patriotu jūtas.

Lielgabals – “aizsargājams objekts”

Ilggadējais Jēkabpils mērs no 1997. līdz 2017. gadam, tagad vienkārši domes deputāts Leonīds Salcevičs Jauns.lv pastāstīja:

“Jautājums par šo pieminekli jau ir “ar bārdu”, un tas nemaz tik vienkārši nerisinās. Spārītis savulaik parakstīja dokumentu, kurā tas minēts kā “aizsargājams objekts”.

Kad Krievijas vēstnieks Latvijā bija Aleksandrs Vešņakovs (no 2008. līdz 2016. gadam) bija nonākts pat tik tālu, ka tika izgatavots skiču projekts, lai lielgabalu pārvietotu “tālāk no acīm” - uz padomju karavīru brāļu kapiem aiz Jēkabpils apvedceļa. Bija tam paredzēti pat budžeta līdzekļi.

Bet tad mainījās vēstnieki un jaunais vēstnieks pateica, ka šādam pārvietojumam vajadzīga vismaz divu tur apglabāto varoņu piederīgo piekrišana. Pat atradām viena apglabātā piederīgos kaut kur Rīgā, Čaka ielā. Beidzot esam saņēmuši Brāļu kapu komitejas vēstuli, ka lielgabalu varam pārvietot.

Runājot par budžeta piešķīrumu parkam un šim memoriālam, jāteic, ka no tā nekas nav paredzēts piemineklim-lielgabalam. Šim parkam pilsēta katru gadu izdala kaut kādus līdzekļus, lai to uzturētu daudzmaz kārtībā. Tur seguma betona plāksnes ir izdrupušas, ar sarūsējušu armatūru. Māmiņas ar bērnu ratiņiem nevar normāli pastaigāties. Vajag tur visu kārtīgi nobruģēt. Nezinu, kādēļ tagad kādi trako, ka šie līdzekļi tiks piešķirti tieši lielgabalam?”

Parkam vajag 900 000 eiro

Cits pilsētas domnieks Aigars Nitišs Jauns.lv teica: “Cik man ir zināms, pašvaldībai jau labi pasen ir sagatavots būvprojekts Krustpils parka rekonstrukcijai. Ja atmiņa neviļ, izmaksas paredzamas ap 900 000 eiro. Tādas naudas parka rekonstrukcijai pašvaldībai nav. Tiek meklēta iespēja startēt projektos finanšu piesaistei. Budžetā atvēlētie 20 000 eiro ir simbolisks līdzfinansējums gadījumā, ja līdzekļi tiktu piesaistīti. Īsti nezinu, bet, manuprāt, lielgabals nav ietverts parka rekonstrukcijā. Par to ik pa laikam dažādos līmeņos tiek diskutēts, bet līdz reālam lēmumam nav tikts”.

Neveiksmīgs formulējums

Lielāku skaidrību Jauns.lv ieviesa Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola, kura pastāstīja: “Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetā ieplānotie līdzekļi paredzēti nevis memoriāla, bet parka atjaunošanai un labiekārtošanai pēc jau izstrādātā tehniskā projekta. Pārpratums radies tāpēc, ka teritorijas labiekārtošanas tehniskā projekta nosaukums ir “Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtojuma pārbūve Rīgas ielā 205, Jēkabpilī.” Jāatzīst, ka 2021. gada budžeta paskaidrojuma rakstā izvēlēts neveiksmīgs formulējums, kas neatbilst faktiski veicamajiem darbiem, tāpēc nākamajos budžeta grozījumos tiks precizēts finansējuma izlietojuma mērķis.

Parkam Rīgas ielā 205 vēsturiski nav nekāda nosaukuma (okupācijas laikā gan to dēvēja par Padomju Armijas parku), iespējams, tuvākajā laikā būs jādomā par nosaukuma piešķiršanu parkam, iesaistot sabiedrību. Zemes gabals Rīgas ielā 205 ietilpst Krustpils saliņas kompleksa teritorijā un pašvaldība vēlas to attīstīt, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.”

Visi saskaņojumi lielgabala pārvešanai un ekshumācijai saņemti

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, vienošanās paredzēto saistību izpildi koordinē Aizsardzības ministrija, bet no vienošanās izrietošos uzdevumus tehniski izpilda biedrība “Brāļu kapu komiteja”, kurai ir deleģēts uzdevums veikt karavīru apbedījumu vietas izpētes un pārapbedīšanas darbus, izsniedzot pašvaldībai atļauju minētajiem darbiem.
 
Jēkabpils pašvaldība 2019. gadā  nosūtīja Aizsardzības ministrijai un Brāļu kapu komitejai adresētu vēstuli par atļaujas izsniegšanu karavīru apbedījumu vietas izpētei, zondāžas un ekshumācijas darbu veikšanai un pārapbedīšanai. Vēstulē tika lūgts atbilstoši noteiktajai kārtībai saskaņot ar Krievijas Federācijas kompetento iestādi plānotos darbus un izsniegt atļauju 2. Pasaules karā kritušo karavīru apbedījumu pārapbedīšanai, kā arī saskaņot virs apbedījumiem uzstādītā pieminekļa – lielgabala pārvietošanu uz Brāļu kapiem Varoņu ielā.

Jēkabpils pašvaldība 2019. gada 8. oktobrī ir saņēmusi Latvijas Aizsardzības ministrijas vēstuli par atbalstu iecerei, un pērnā gada 15. jūnijā pašvaldība saņēma Brāļu kapu komitejas rakstisku atļauju karavīru apbedījumu vietas izpētes, zondāžas un ekshumācijas darbu veikšanai un pārapbedīšanai.
 
Tuvākajā laikā pašvaldība plāno saskaņot plānoto darbu izpildes termiņus un vienoties par citiem svarīgiem jautājumiem.

Otrā pasaules karā kritušo karavīru pārapbedīšanas un pieminekļa – lielgabala pārvietošanas nepieciešamība objektīvi tiek pamatota ar apstākli, ka parka teritorija Rīgas ielā atrodas ļoti sliktā, vidi degradējošā stāvoklī un steidzami ir nepieciešams veikt parka teritorijas rekonstrukciju un labiekārtošanu. Rekonstrukcijas rezultātā parka teritorijā plānots izveidot rekreācijas zonas un iekārtot laukumu āra publisko pasākumu norisēm.

Apbedījumu vieta atrodas blakus maģistrālajai ielai ar intensīvu satiksmi, kā arī blakus atrodas izklaides vietas – Krustpils saliņa un Krustpils kultūras nams.

Pašvaldības ieskatā 2. Pasaules karā kritušo karavīru cienīgai piemiņas saglabāšanai būtu nepieciešams karavīru mirstīgās atliekas pārapbedīt Brāļu kapos, kur jau ir apbedīti 759 padomju armijas karavīri, kuri krita kaujās pie Jēkabpils 1944. gada 7.-9.augustā. Tur būtu jāuzstāda arī piemineklis – lielgabals.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir veikusi visas darbības, lai sazinātos ar kritušo karavīru tuviniekiem un saņemtu tuvinieku piekrišanu pārapbedīšanai, bet saskaņā ar iegūto informāciju kritušajiem karavīriem nav dzīvu tuvinieku, ar kuriem būtu jāsaskaņo mirstīgo atlieku pārapbedīšana.
 
Arī Jēkabpilī darbojošās nevalstiskās organizācijas ir akceptējušas pašvaldības ieceri 2. Pasaules karā kritušo karavīru pārapbedīšanai un lielgabala pārvietošanai Brāļu kapu teritorijā.