Viļānu "narkobarone" pēc divarpus gadiem no valsts pietiesā 1500 eiro par policijas brutāli nošņāptajām pārtikas kaņepēm
Valstij Viļānu novada Dekšāres pagasta kaņepju audzētājai Dzidrai Bruzgulei jāmaksā 1500 eiro par nodarīto kaitējumu pirms divarpus gadiem, kad policisti brutāli viņas dārzā nošņāpa 363 kaņepju stādus, aizdomās, ka tie varētu būt audzēti narkotiku ieguvei. Kaitējuma kompensāciju Bruzgule panākusi pēc ilgas un nepiekāpīgas tiesāšanās, kaut arī uz pusi mazāku nekā bija aprēķinājusi.
Jauns.lv jau rakstīja, ka 2018. gada augustā Viļānu novada Dekšāres pagasta Bokānos pie saimnieces, 72 gadus vecās pensionāres Dzidras Bruzgules, atbrauca Valsts policijas darbinieki un “iebruka” viņas dārzā, kur iznīcināja 363 pārtikas kaņepju stādus. Likumsargi bija iedomājušies, ka Dzidras kundze pie savas mājas ierīkojusi narkotisko kaņepju plantāciju.
Tika ierosināts kriminālprocess, neviens sākumā negribēja pensionārei noticēt, ka kaņepes viņas dārzā ne tikai atbaida kolorado vaboles, bet arī ir veselīga pārtika. Policisti izrāva 363 kaņepju stādus un aizveda uz ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai šīs kaņepes satur narkotiskas vielas. Tās neatrada un kriminālprocesu izbeidza. Bet Dzidras kundzei ne tikai tika nodarīts materiālais zaudējums, bet arī morālais kaitējums un radās veselības problēmas. Notikums guva plašu rezonansi, jo ne jau katru dienu policija klusā lauku pagastā aiztur miermīlīgu pensionāri aizdomās par līdzdalību narkokartelī.
Dekšāres "narkobarones" lieta noslēgusies ar pensionāres uzvaru (ReTV):
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldiektors, biologs Andrejs Svilāns ReTV uzsver, ka Latvijā narkotiskās Indijas kaņepes šķirnes un hibrīdus ārā būtu ļoti grūti audzēt - vajadzīgas ļoti karstas, sausas vasaras, lai daudz maz to varētu izdarīt. Savukārt Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis saka: “Asociācijai šobrīd nav tādu faktu, ka atklātā laukā kādam būtu izdevies izaudzēt narkotisko kaņepi”.
Jāpiebilst, ka kaņepju audzētāju asociācija visai bieži saņemot zvanus no policijas, kas interesējas par, kā viņiem šķiet, aizdomīgiem kaņepju audzētajiem. Dzidras Bruzgules situācijā lielāko neizpratni radīja tas, ka likumsargi savāca visus 363 augus, nevis paraugam paņēma dažas ziedkopas. Kādi secinājumi pēc notikušā ir Valsts policijai un vai ir rasti risinājumi, kā turpmāk rīkoties šādās situācijās, policija ReTV komentārus nesniedza.
Dzidra Bruzgule pēc piedzīvotā konsultējās ar juristiem, kuri ieteica – jāpieprasa no policistiem kompensācija par zaudējumiem un sagādātajiem pārdzīvojumiem. Lai arī kundzes dārzu krustām šķērsām izraka Valsts policijas darbinieki, lēmumu par to, kā un cik lielā mērā kompensēs kundzei radīto kaitējumu, pieņēma Ģenerālprokuratūrā.
“Viņa lūdza sev piešķirt morālo kompensāciju 3000 eiro apmērā un materiālo 1089 eiro. Prokuratūra izvērtēja un attiecībā uz morālo kaitējumu, tas ir noraidīts pilnībā.
Jo Augstākā tiesa ir norādījusi, ka kaitējumam ir jābūt būtiskam, lai šo kaitējumu atlīdzinātu naudā,” savulaik skaidroja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Brīdī, kad Dzidras kundzes acu priekšā pazuda visa kaņepju raža – tātad, tika laupīta iespēja gatavot kaņepju sviestu, pensionāres asinsspiediens bijis nepielūdzams. Tika pat izsaukta ātrā palīdzība, bet šo faktu prokuratūra neņēma vērā.
“Attiecībā uz veselības traucējumiem persona arī neiesniedza dokumentus, kas apliecinātu, ka viņai būtu nodarīti būtiski veselības traucējumi. Likums nosaka, ka pieteicējam pašam ir jāpierāda tas būtiskais kaitējums. (..) Noraidāmi būtu arī pārmetumi policijai par šīm izņemtajām kaņepēm, jo, pēc viņu sniegtās informācijas, no desmit gadījumiem deviņos, kad kaņepes tiek audzētas brīvā dabā, bija konstatētas narkotiskās vielas,” teica prokuratūras pārstāve.
Dekšāres "narkobarones" aizturēšana:
Tiesa gan - vēlāk policija atzina savu kļūdu, bet tās publiskā atvainošanās un kompensācija par nodarīto postu drīzāk gan bija ņirgāšanās. Dzidras kundze no policijas saņēma vien 27 eiro lielu kompensāciju un sapūdētos nogrieztos kaņepju stādus.
