"Jāpriecājas, ka ir ko izpārdot!" Frizieri un skaistumkopšanas meistari izmisumā steidzas iztirgot aprīkojumu
Daļa frizieru un skaistumkopšanas speciālistu izmisuma un izdzīvošanas vajadzības spiesti izpārdot savu aprīkojumu. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte sarunā ar Jauns.lv pastāstīja, ka, izpārdodot aprīkojumu, daļa ģimeņu cenšas izdzīvot krīzes laikā.
Ulberte skaidroja, ka aprīkojuma izpārdošana saistīta ar to, ka frizieri un citi skaistumkopšanas speciālisti ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst strādāt, taču īres maksa, komunālie maksājumi un citi rēķini ir jāmaksā. Diemžēl telpu izīrētāji parasti nenāk pretī un nesamazina rēķinu summu.
Nesen tika nolemts, ka nozarē strādājošie par janvāri saņems 500 eiro, bet Ulberte atgādināja, ka krīze nozarē ir jau gandrīz gadu - kopš pagājušā gada marta. Lai gan vasarā skaistumkopšanas speciālisti kaut kā varēja strādāt, tomēr jau tad klientu skaits bija ievērojami mazāks, nekā parasti. Turklāt kopš pagājušā gada nogales nozare ir pilnībā slēgta un speciālisti nedrīkst strādāt.
Vēl viena pārkvalificēšanās nav iespējama!
Ulberte atgādināja, ka iepriekš, tiekoties ar toreizējo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), bieži izskanēja aicinājums skaistumkopšanas speciālistiem pārkvalificēties. Teorētiski tas būtu iespējams, bet praktiski diemžēl nē. Kāpēc? Tāpēc, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo sieviešu iepriekšējās krīzēs jau mainīja savu nodarbošanos, lai izdzīvotu.
Kādreizējās pārdevējas, biroja darbinieces, grāmatvedes iepriekšējās krīzēs pārkvalificējās, lai kļūtu par skaistumkopšanas speciālistēm un varētu izdzīvot.
"Uz ko lai viņas pārkvalificējas šajos apstākļos?" Ulberte retoriski jautāja, piebilstot, ka skaistumkopšanas nozare nav vienīgā joma, kurā ir apstādināta darbība.
Slimnīcās strādāt traucē birokrātija
Viņa norādīja uz iepriekš izskanējušo domu, ka skaistumkopšanas speciālisti varētu palīdzēt slimnīcās, kur trūkst darbinieku. Ideja ir ļoti laba, bet realitātē to nav iespējams īstenot, jo to traucē milzīgā birokrātija.
Ulberte skaidroja, ka daļa skaistumkopšanas speciālistu, kuriem ir atbilstoša izglītība, būtu ar mieru atgriezties slimnīcās, bet kosmētiķu, podologu un citu speciālistu sertifikāti ir reģistrēti skaistumkopšanas speciālistu reģistrā, nevis māsu reģistrā, lai gan viņi ir sertificētas ārstniecības personas tāpat kā medmāsas. Viņiem tāpat kā medmāsām regulāri - reizi piecos gados - ir jāatjauno sertifikāti.
Ārkārtējā situācijā, kad slimnīcās trūkst darbinieku, vajadzētu ļaut viņiem strādāt slimnīcās, kaut arī viņu sertifikāti nav reģistrēti medmāsu reģistrā, Ulberte pauda viedokli.
Gribēja piedalīties vakcinācijā, bet atkal nekā...
Viņa arī atgādināja iepriekš izskanējušo domu, ka skaistumkopšanas speciālisti varētu palīdzēt vakcinācijā pret Covid-19. Uz šo Ulbertes aicinājumu atsaucās gandrīz 100 cilvēku no dažādām Latvijas vietām. Viņa par šo atsaucību informēja Veselības un Iekšlietu ministrijas, taču nesaņēma atsaucību un reakciju.
Šajā laikā daļa speciālistu, kas gribēja piedalīties vakcinācijā, jau ir paguvuši atrast citus darbus, piemēram, slimnīcā par sanitāru. Bez darba palikušie speciālisti meklēja nodarbošanos ļoti strauji, jo tas bija saistīts ar viņu izdzīvošanu.
Jāpriecājas, ka ir ko izpārdot
Ulberte vēlreiz uzsvēra, ka īres maksas skaistumkopšanas speciālistiem ir jāmaksā pat tad, ja viņi nestrādā. Piemēram, Rīgā, Dzirnavu ielā, par telpām ik mēnesi jāmaksā 300 eiro. Ja skaistumkopšanas speciālistei ir jāuztur vairāki bērni un citi maksājumi, tad 300 eiro īres maksa šajā situācijā ir ļoti liela summa.
Tāpēc daļa speciālistu var priecāties, ka viņiem vispār ir ko izpārdot, tādā veidā nodrošinot ģimeņu iztikšanu. Citiem šādas iespējas nav, jo viņi īrēja telpas kopā ar aprīkojumu.
Var palikt bez mājokļa
Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente arī uzsvēra, ka valsts vadītāji ārkārtējā situācijā aicina cilvēkus palikt mājās, bet jāatceras, ka daudz cilvēku nedzīvo savā īpašumā, bet gan īrētā mājoklī.
Tā kā mājokļu īres cenas šobrīd joprojām ir diezgan augstas (300-500 eiro), tad daļa speciālistu var pazaudēt pat savus līdzšinējos mājokļus, jo ir spiesti meklēt lētāku un bieži vien sliktāku dzīvesvietu.
Turklāt šajā ārkārtējā situācijā nav dzirdēts, ka būtu samazināti vai atlaisti kādi komunālie maksājumi.
Kariņa rezolūcija ir neizprotama
Ulberte arī norādīja uz pagājušajā piektdienā izskanējušu premjera Krišjāņa Kariņa (JV) rezolūciju Veselības ministrijai sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.
"Ko vēl var izstrādāt?" viņa ironiski jautāja, norādot, ka jau pagājušā gada martā speciālisti sāka strādāt maskās un lika klientiem parakstīt dokumentu, ka viņi nav saistīti ar Covid-19.
Izpārdevuši aprīkojumu, nozarē neatgriezīsies
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Ulberte lēsa, ka daļa skaistumkopšanas speciālistu, kuri patlaban izpārdod savu aprīkojumu, nozarē pēc tam neatgriezīsies. Vismaz legālā veidā noteikti nē.
Aprīkojuma pārdošana ir izdzīvošanas un izmisuma mudināts solis, ko visbiežāk sper tie speciālisti, kas līdz šim strādāja legāli un maksāja nodokļus. Tie, kas iepriekš strādāja nelegāli un nemaksāja nodokļus, visticamāk, iekārtas tagad neizpārdod, bet gan turpina savu nereģistrēto darbību.
Ja krīze ilgtu mēnesi vai pusotru, tad vairums paciestos un neizpārdotu savu aprīkojumu, taču realitātē krīze ilgst jau gandrīz gadu un tāpēc daļa speciālistu ir spiesti meklēt izdzīvošanas iespējas, Ulberte rezumēja.
