Pēkšņa iecere: Ģirģens iesniedz priekšlikumu Iekšējās drošības biroju pievienot KNAB

Padome tika izveidota ekspremjera Einara Repšes vadītās valdības laikā, lai gan reālu darbību tā nesāka. Jaunu elpu padome ieguva pērn, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēma pie viena galda sēdināt pārstāvjus no visiem varas atzariem, lai cīņā ar noziedzību tiktu būtiski uzlabota sadarbība.

"Pavisam jaunu elpu un īpašs statuss padomei tika piešķirts pagājušā gada nogalē un pirmajā sēdē piedalījās gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja un arī visas augstākās amatpersonas, kuras definēja savu skatījumu, kas būtu jāņem vērā noziedzības apkarošanā, īpašu uzmanību pievēršot naudas atmazgāšanas jautājumiem, korupcijas apkarošanai, sabiedrības izpratnes izkopšanai un drošuma sajūtai," raidījumam sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Tieslietu ministrijai jākoordinē padomes rīcības plāna izstrāde. Tā projekts jāapspriež nākamās nedēļas sēdē. Pirms divām nedēļām, 6.janvārī jau pēc noteiktā termiņa savus priekšlikumu papildinājumus plānam pēkšņi iesniedzis Ģirģens.

"Priekšlikumi tika iesniegti arī pēc termiņa un tos mēs plānā neiekļāvām, bet, ja kāds tos vēlēsies arī papildus izvirzīt, tāpēc ir iecerēta debate nākamās sēdes laikā," stāstīja Medina.

Ģirģena iecere ir pēkšņa un iepriekš nekur nav apspriesta. Iekšlietu ministrijas padotības iestādi IDB Ģirģens rosina pievienot KNAB. Tas ietaupīšot resursus un ļaus vienā iestādē koncentrēties labākajiem izmeklētājiem.

"Es uzskatu, ka valsts interesēs ir izveidot spēcīgas tiesībsargājošās iestādes. Jo šobrīd iestādes, kas cīnās ar amatpersonu korupciju, manā ieskatā ir sadrumstalotas. Katrs dienests atsevišķi cīnās par cilvēku resursiem, kvalitatīviem izmeklētājiem. Katra no iestādēm pēc būtības pērk savu aprīkojumu. Tāpēc es uzskatu, ka valstī noteikti vajadzētu sākt diskusiju par KNAB, IDB un, es teiktu, arī VID Iekšējās drošības pārvaldes apvienošanu. Tas sekmētu efektīvāku darbu, labākus rezultātus. Un, ja mēs paskatāmies pēdējos pētījumus par reitingu korupcijas apkarošanas sfērā, tad kopumā Latvijas reitings krīt, kas ir nopietns signāls," uzskata ministrs.

IDB izveidoja pirms pieciem gadiem. Birojs pamatā izmeklē iekšlietu sektora darbinieku noziegumus un apsūdzības šajos gados celtas pret daudziem policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Divās krimināllietās aizdomas krīt arī uz īpaši augsta līmeņa amatpersonām - par iespējamo sadārdzināto policistu formu iepirkumu un miljonu šķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē. Izmeklēšana šajās lietās uz priekšu strauji nevirzās, un Ģirģens ir izteicis neuzticību IDB izmeklētājiem, vēsta raidījums.

IDB nav saņēmis oficiālu informāciju par vēlmi pievienot to KNAB. Tomēr analizējot šādas ieceres sekas, IDB to vērtē kā nepamatotu.

"Iespējams, ka veiksmīga vai pat "pārāk veiksmīga" darbība ir viens no būtiskākajiem iemesliem šādam priekšlikumam, tomēr vēl bez tā ir vismaz vairāki citi acīmredzami faktori, kādēļ IDB pievienošana KNAB ir vērtējama kā nepamatota. IDB lietvedībā esošās kukuļošanas lietas sastāda tikai 15% no kopējā kriminālprocesu skaita, savukārt pārējās saistītas ar amatpersonu vardarbību, krāpšanu un citiem noziegumiem. Līdz ar to visi šie noziedzīgie nodarījumi vairs netiktu objektīvi izmeklēti, un cietēja no tā būtu visa sabiedrība.(..) IDB reorganizācija radītu nopietnus jautājumus mūsu partnerorganizācijās Eiropā un ANO, un diez vai Latvija pašlaik var atļauties šādu skandālu," uzskata IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.

Ģirgena iniciatīva par dienestu apvienošanu ir nākusi negaidīti. Tā kā dokumentam uzlikts slepenības statuss, tad iesaistītās puses pagaidām par to izsakās atturīgi.

"KNAB nav priekšlikuma autors un nav bijis iesaistīts priekšlikuma tapšanā. Tā kā pašlaik KNAB rīcībā nav pilnvērtīgas informācijas par iniciēto izvērtējumu, labprāt atturētos no komentāriem, kas saistīti gan ar ierosināto izvērtējumu, gan iespējamās apvienošanās faktu, gan arī ieguvumiem un riskiem, ja šāda divu iestāžu apvienošana Latvijā tiktu īstenota," raidījumam atzina KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Noziedzības novēršanas padomē darbojas gandrīz visi ministri, specdienestu vadītāji, arī ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis. Taču par nākamās nedēļas sēdē apspriežamo jautājumu zināja tikai KNAB, IDB un Valsts drošības dienesta vadītāji.

Par šādu iekšlietu ministra ieceri no mūsu raidījuma uzzināja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš šādu ieceri iestādes apvienot uzskata par pārsteidzīgu.

"Man jau šķiet, ka KNAB ir pietiekoši noslogots. Un KNAB ļoti gaidīja arī šī gada budžetu, kur tam ir zināms finansiāls atbalsts un tam ir jāaudzē sava kapacitāte. Un es nedomāju, ka iešana plašumā to varētu stimulēt. Man kā komisijas vadītājam nešķiet, ka slikti strādā viena vai otra iestāde. Man kā ilglaicīgam politiķim bija iespēja izvērtēt vēl pirms bija Iekšējās drošības birojs un pirms bija KNAB šā brīža izpildījumā. Un es redzu pagaidām tikai pozitīvas tendences," uzskata Kučinskis.

Raidījuma rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka iekšlietu ministra ierosinājums par IDB pievienošanu KNAB visticamāk tiks nodots izvērtēšanai Valsts kontrolei. Nevar izslēgt, ka negaidītās ieceres pamatā tomēr noteicošais ir Ģirģena konflikts ar IDB vadītāju Valteru Mūrnieku. Mūrnieka iestādes izmeklētajā sadārdzinātās robežu būves lietā Ģirģens aizstāvēja Robežsardzes priekšnieku un dienesta izmeklēšanās neviens vainīgais tā arī atrasts netika, vēsta raidījums.