KNAB sāktais kriminālprocess uzjunda Jēkabpils politikas klanu cīņas
foto: LETA
Politika

KNAB sāktais kriminālprocess uzjunda Jēkabpils politikas klanu cīņas

LTV "de facto"

Jēkabpils, kuras oficiālais sauklis ir “Labo pārmaiņu pilsēta”, pēdējo nedēļu laikā piedzīvoja vairākus satricinājumus: KNAB kratīšanas pašvaldības struktūrās un ar politiķiem saistītos uzņēmumos, divi aizturēti pilsētas domes deputāti, mēra atkāpšanās no amata. Ticis pie aizdomās turētā statusa, nu jau bijušais Jēkabpils mērs Aivars Kraps (LA) Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” tagad apgalvo, ka viņam pašam esot daudz stāstāmā par politiskajiem oponentiem. Līdz ar to vēlēšanu gads Jēkabpilī ir iesācies ar attiecību saasinājumu starp pilsētā ilgstoši konkurējušajiem politiskajiem grupējumiem.

KNAB sāktais kriminālprocess uzjunda Jēkabpils pol...

13 deputātu vietas uz deviņiem sarakstiem – tik sadrumstalotu Jēkabpils pilsētas domi pirms četriem gadiem ievēlēja jēkabpilieši. Pēc 20 gadiem mēra amatā to zaudēja Leonīds Salcevičs, kura vadīto Jēkabpils reģionālo partiju (JRP), par spīti tās saņemtajiem trīs deputātu mandātiem, opozīcijā atstāja raiba koalīcija.

Par mēru kļuva Raivis Ragainis no Zaļās partijas, lai gan saraksta līderis bija mežistrādes un būvniecības firmas “Ošukalns” līdzīpašnieks un vadītājs Aigars Nitišs – sens Salceviča sāncensis.

Tomēr pēc diviem gadiem Ragaini gāzt izdevās Salcevičai komandai, kas ievēlēja arī savu mēru – kādreizējo Salceviča vietnieku Aivaru Krapu. Par viņu balsoja arī Latgales partijas deputāts Nikolajs Anuškevičs, kas iepriekšējā sasaukuma laikā bija JRP valdes loceklis. Ar viņu saistītajai firmai “Energoterms” pēdējā laikā labi veicas pašvaldības struktūru iepirkumos.

Nu, četrus mēnešus līdz vēlēšanām, kurās tiks vēlēta jauna, lielāka novada dome, Jēkabpils ir palikusi bez mēra. Nedēļu pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajām kratīšanām viņa mājās un darba kabinetā Kraps paziņoja, ka atkāpjas no mēra amata, jo KNAB piemērotā lieguma dēļ nespēj to pilnvērtīgi pildīt.

Dienu pirms šī publiskā paziņojuma “de facto” Krapu sastapa Jēkabpils domes priekšsēdētāja kabinetā – viņš bija ieradies savākt savas personīgās mantas. KNAB paustās aizdomas par  ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar pašvaldības uzņēmuma  “Jēkabpils pakalpojumi” iepirkumiem un pašvaldības naudas izkrāpšanu Kraps noliedz. Iepirkumos viņam nemaz neesot nekādu iespēju iejaukties, bet gadījumi, kad konkursu uzvarētāji sadarbojas ar viņa sievas firmu “Jēkabpils auto”, neesot nekāds pārsteigums nelielā pilsētā.

“SIA “Jēkabpils auto” nodarbojas ar kravas pārvadājumiem. Ja kompānija X, pieņemsim, jebkāda kompānija – “Saldus ceļinieks”, “Ošukalns” vai “Energoterms”, jebkas – jautā, vai ir brīvs transportlīdzeklis un piedāvā darbu, tad pieņemu, ka SIA “Jēkabpils auto” brauc visur, kur viņiem piedāvā darbiņu,” stāsta Kraps. “Ir uzņēmumam, cik es saprotu tajā biznesā, apjoms, ko viņi dara. Ja viņi netiek galā, viņi nepirks uz divām nedēļām vienu lieku automašīnu. Tādā situācijā nomā no tādiem kā “Jēkabpils auto” vai citām mazām kompānijām, un Jēkabpilī tādu uzņēmumu ir diezgan daudz.”

Pašvaldības SIA “Jēkabpils pakalpojumi” nodarbojas ar plašu komunālo pakalpojumu spektru – no dzīvnieku patversmes un kapsētas uzturēšanas līdz ceļu būvei. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntars Leitāns, kam KNAB liedzis pildīt šos pienākumus, nebija sazvanāms, tāpēc viņam pajautāt par SIA “Energoterms” biežajām uzvarām iepirkumos neizdevās.

“de facto” zināms, ka šajā uzņēmumā strādā vēl divi KNAB aizturētie: tehniskais direktors – domes deputāts Anuškevičs – un  izpilddirektors Andrejs Nadjkins. Oficiālā īpašniece šobrīd ir Nadjkina māte, bet iepriekš starp īpašniekiem bija atrodami arī paši Nadjkins un Anuškevičs, kā arī Anuškeviča māte. 

“de facto” zināms, ka kratīšanas notika arī “Energoterms” birojā, kas atrodas teritorijā netālu no Daugavpils šosejas. Ierodoties tur, “de facto” novēroja, ka birojā kāds ir, turklāt pagalmā stāvēja Anuškeviča auto. Tomēr uz telefona zvaniem un klauvēšanu pie durvīm neviens nereaģēja. Vēlāk gan Anuškevičs atsūtīja ziņu, ka ir parakstījies par ziņu neizpaušanu, tādēļ nekādus komentārus sniegt nevarot. No sarunas atteicās arī vēlāk sazvanītais Nadjkins.

Bijušais Jēkabpils mērs Salcevičs, kurš šobrīd ir ierindas deputāts un uz pusslodzi arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks, par savu koalīcijas partneru Krapa un Anuškeviča nedienām ar KNAB saka: tas viņam esot bijis nepatīkams pārsteigums, jo Jēkabpils pilsēta tādu negatīvu uzmanību neesot pelnījusi. 

Firmas “Energoterms” regulārās uzvaras iepirkumos Salcevičs nevarot komentēt: “Varbūt viņi bija vienīgie pretendenti uz tādiem darbiem, varbūt viņi bija lētākie. Es nezinu, cik tajos konkursos firmu piedalījās. Nu, to, ka vietējais uzvarēja – tas jau nav slikti. Vietējiem cilvēkiem ir darbs un var strādāt. Bet, nu, kas tur apakšā ir – grūti pateikt. Es negribu ticēt, ka tur ir kaut kādas milzīgas savtīgas intereses, kaut kādas sakāpinātas cenas, kaut kādi apjomi... Es domāju, ka tur tika viss godīgi izdarīts, jo šaubos, ka kāds iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs varētu kaut kādā veidā pretendentus citus, kā tautā saka, skalot nost, lai iedotu kādam.”

Pēc Krapa atkāpšanās no mēra amata šos pienākumus pilda viņa līdzšinējā vietniece, bezpartejiskā deputāte Kristīne Ozola. Šī domes sasaukuma sākumā viņa bija koalīcijā, kas atbalstīja Ragaini. Uzreiz pēc tam viņa tika pieņemta par mēra padomnieci. Šo amatu Ozola bija spiesta atstāt pēc tam, kad KNAB un atbildīgā ministrija norādīja – likums aizliedz pašvaldību deputātiem ieņemt administrācijā amatus, kas saistīti ar padomu un konsultāciju sniegšanu amatpersonām. 

Jaunajā koalīcijā Ozola tika pie Krapa vicemēres amata. Viņa gan apgalvo, ka Ragaini no mēra amata palīdzējusi gāzt citu iemeslu dēļ: “Man bija pamats domāt, ka, Ragaiņa kungam atrodoties amatā, faktiski aiz viņa stāv citi cilvēki un biznesa intereses un ka politika pārāk bieži saplūst ar biznesa interesēm – tieši tāpēc es balsoju par Ragaiņa kunga atcelšanu.”

Ozola nesauc uzvārdus, tomēr norāda – esot taču labi zināms, no kura saraksta startēja Ragainis. Viņa arī sola drīzumā aktualizēt opozicionāra Nitiša vadītās SIA “Ošukalns” īstenotā Bebru mikrorajona ceļu remonta būvekspertīzes jautājumu, par kuru pirms dažiem gadiem bija izcēlies skandāls.

Arī Kraps, kurš vietējiem medijiem iepriekš stāstīja, ka viņš daudz ko zinot un drīzumā izdomāšot, kā rīkoties tālāk, tagad sola, ka noteikti vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs: “Politiskai cīņai, uzskatu, materiāls ir izmantots pret mani. Bet, ja mēs runājam par to manu – materiāls man, kopums, ir kaut kāds tagad uz doto mirkli savākts. Es esmu valsts amatpersona, vēl joprojām skaitos, un man kā valsts amatpersonai pienākas man zināmas lietas, kas var būt manā izpratnē nepareizas, padot šo informāciju kompetentai iestādei.”
 
Tikmēr Nitišs “de facto” norādīja, ka viņam KNAB aktivitātes Jēkabpils domē arī bijušas pārsteigums, jo pēdējā laikā viņam pašam vairākkārt nācies doties uz KNAB, lai skaidrotos saistībā ar iesniegumiem, kas vērsti pret viņu. Turklāt Kraps pēdējā laikā bija kļuvis gana populārs, un sadarbība ar viņu bijusi konstruktīva, atzīst opozicionārs Nitišs, kuram par nesenajiem notikumiem ir sava versija: “Nu te ir jautājums, kāpēc tā notiek. Tāpēc, ka kopš pēdējām vēlēšanām Salceviča kungs nav ticis pārvēlēts par mēru, nu, un burtiski no tās dienas Jēkabpils ir nemitīgi apvīta ar dažādiem skandāliem un dažādām tur negatīvām lietām. Nu tur jau katrs var mēģināt izdarīt tos secinājumus.” Nitišs gan piebilst – lai gan pilsētas tēlam šādi kriminālprocesi un skandāli kaitē, Jēkabpils vēlētāji no tiem varētu būt ieguvēji, ja rezultātā sakārtojas lietas un beidzas aizmuguriskas spēles.

Iespējams, ka jaunais Jēkabpils domes sasaukums, kas tiks vēlēts šovasar, varētu kļūt vēl sadrumstalotāks nekā  tagad. Jauno apvienoto novadu veidos Jēkabpils pilsēta un pieci ap to esošie līdzšinējie novadi, un domē būs 19 deputāti.