No sāls kaisīšanas ziemā vēl neatteiksies

Satiksmes departamentā norāda, ka pašlaik nav alternatīvu, ar ko aizvietot sāli, tomēr izskanējuši dažādi ierosinājumi, kā situāciju uzlabot. Piemēram, rosināts izvietot ierobežojumus ap kokiem, kuri aug ielu malās, lai sāls nevarētu nokļūt uz tiem, vai tiešā tuvumā. Ieteikts arī pastiprināti laistīt apstādījumus.

Viens no rosinājumiem bija atteikties no sāls kaisīšanas uz ietvēm, un apspriesta iespējamā rīcība situācijās, kad īpašnieki pienācīgi neuztur tiem piegulošās teritorijas un nenotīra ietves.

Vērā gan jāņem arī izmaksas, ja ielu kaisīšanai vairāk izmantotu smiltis, nevis sāli, ietverot aprēķinus, cik maksātu smilšu aizvākšana, kad sniega sezona beidzas.

Bijušais Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs, domes deputāts Vadims Faļkovs ("Saskaņa") argumentē, ka Rīgā laika apstākļi atšķiras no citām Eiropas pilsētām, jo Latvijas galvaspilsētā vairākas reizes dienā var būtiski nomainīties gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums. Līdz ar to, viņa ieskatā, pašlaik citas alternatīvas sālim neesot.

Pēc Satiksmes departamenta informācijas, ja uz ielām veidojas ledus, brauktuvju kaisīšanai izmantotā sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums pieaug līdz 20–30 gramiem uz kvadrātmetru, puteņa laikā – līdz 40 gramiem.

Vispirms kaisa maģistrālās ielas un ielas, kurās ir sabiedriskā transporta maršruti, veloceliņi, un rajona nozīmes ielas. Viena kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro.

Kā negatīvu aspektu speciālisti min to, ka sāls atstāj baltus traipus, veicina betona un metālu koroziju, paaugstina grunts mineralizāciju. Kā alternatīvas piedāvāti organiskie materiāli – acetāti, formiāti un spirti, arī smiltis, akmens un koka šķelda.

Atsaucoties uz Rīgas Tehniskās universitātes pētījumu, kurā izvērtēta ārvalstu pieredze, norādīts, ka atteikties no sāls lietošanas nebūtu pamatoti un sāls esot pamatreaģents arī citu attīstīto valstu ceļu uzturēšanai ziemā.

Vienā nedēļā teju gada tēriņi

Pērn, kad ziema bija gandrīz bez sala un sniega, ielu uzturēšana Rīgā izmaksāja aptuveni miljonu eiro. Turpretim no 11. līdz 17. janvārim, kad stipri sniga, izmaksas sasniedza aptuveni 700 000 eiro.

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka satiksmes infrastruktūras uzturēšanai šogad piešķirti 17 miljoni eiro, kaut gan būtu nepieciešami gandrīz 40 miljoni. Šie līdzekļi paredzēti visiem nepieciešamajiem darbiem, no ielu tīrīšanas snigšanas laikā līdz bedrīšu aizlāpīšanai un horizontālo marķējumu atjaunošanai. Ja snieg mazāk, naudu izlieto citām infrastruktūras vajadzībām.