Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Dzīve bez privātuma. Eksperimentā izdodas nopirkt datus par 100 000 Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem
“Modernajam cilvēkam, kurš izmanto it visu, ko vien tehnoloģijas piedāvā, vajadzētu saprast, ka absolūta privātuma vairs nav [...]," telefonsarunā ar Jauns.lv, komentējot pētījumu, pauda "Stratcom" direktors Jānis Sārts. (Foto: Shutterstock)

Dzīve bez privātuma. Eksperimentā izdodas nopirkt datus par 100 000 Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem 4

Sabiedrība
23. janvārī 07:40 2021. gada 23. janvārī 07:40
 
Edvīns
Rakickis
| Jauns.lv
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) pētījumā par datu brokeriem jeb kompānijām, kas vāc un tālāk pārdod informāciju par personām, ar eksperimenta palīdzību noskaidrots, ka par salīdzinoši nelielu samaksu var iegūt detalizētu informāciju par Latvijas iedzīvotājiem.

Pēdējās desmitgades informācijas tehnoloģiju attīstība ir sniegusi daudz iespēju uzlabot mūsu dzīves gan privātajā, gan profesionālajā sfērā, vienlaikus garantējot, ka, lietojot viedierīces un internetu, aiz sevis atstājam nesalīdzināmi vairāk nospiedumu – personīgas informācijas, kura mūslaikos jau ir kļuvusi par preci.

Šo informāciju kā preci uzlūko un izmanto kompānijas, kuras dēvē par datu brokeriem.

To pamata bizness ir informācijas vākšana par personām no visdažādākajiem avotiem ar mērķi strukturēt, analizēt un dalīties ar to, mārketinga un citām vajadzībām.

“Stratcom” pētījums izdibinājis, cik jāsamaksā, lai iegūtu sīku informāciju par 100 000 konkrēta reģiona – šoreiz Rīgas un Pierīgas – iemītniekiem.

Datus par Latvijas iedzīvotājiem piedāvā ap 300 kompānijas

Pētījuma autori Henriks Tvetmans un Gundars Bergmanis-Korats vēlējušies saprast, kādus datus iespējams iegādāties kādā no mazākām Eiropas valstīm (Latvijā), cik viegli tas izdarāms, cik izmaksā un kā nopirktā informācija tiktu piegādāta.

Lai to paveiktu, pētījuma autori sazinājušies ar vairākiem datu brokeriem Eiropā, noskaidrojot piedāvājumu un pakalpojumu klāstu.

Pētnieki norāda – lai arī pastāv uzskats, ka datu brokeru piedāvājums kopumā ir ļoti plašs un daudzpusīgs, ar mazākiem tirgiem, piemēram, tādām valstīm kā Latvija, mēdz būt pavisam citādi.

Izmantojot specifisku platformu “Datarade platform”, iegūts vispārējs pārskats par to, kāda informācija ir iegūstama par Latvijas iedzīvotājiem un kas to piedāvā – kopumā 82 datu kategorijas, kurās datus pārdod ap 300 dažādām datu brokeru kompānijām.

Minētās kategorijas piedāvā juridisko un fizisko personu adrešu sarakstus, IP adrešu sarakstus, uzņēmumu sarakstus, mārketinga informāciju, nekustamo īpašumu un farmācijas nozaru datus.

Šo konkrēto datu lietderīgums gan ir apšaubāms, jo lielākoties kategorijas saturējušas vien atsevišķas datu kopas. Ja to bijis vairāk, tad tās raksturojis salīdzinoši mazs apjoms.

Daļēji tas skaidrojams ar faktu, ka Latvijā ir salīdzinoši maz unikālo ierīču, kuras lieto specifiskas aplikācijas [kurām tiek dotas tiesības iegūt informāciju par lietotāju].

Informācijas piedāvājums par Latviju ir diezgan knaps

Eksperimenta veicējiem, komunicējot ar datu brokeriem, radies iespaids, ka datu piedāvājums par Latviju nav diez ko plašs.

Kopumā pētījuma autori sazinājušies ar trīs dažādām kompānijām, kuras darbojas Latvijas tirgū.

Atrast iegādājamas datu kopas, kuru saturs ļautu sekot līdzi paradumiem vai identificēt konkrētas personas, izrādījies ļoti grūti.

Daži no piedāvājumiem, kuru saturs to ļautu, izrādījušies pārāk dārgi eksperimenta nolūkam. Pētnieki arī secinājuši, ka cenas datiem par Latvijas iedzīvotājiem ir relatīvi augstas, ņemot vērā pieejamību un kvalitāti (ja salīdzina ar citām valstīm).

Lētākais no eksperimentā uzrunāto datu brokeru datu piedāvājumiem, kurus būtu vērts aplūkot pētījuma ietvaros, bija no kādas Lielbritānijā bāzētas kompānijas. Tā sākumcena – nedaudz zem 3000 britu mārciņām (ap 3380 eiro).

Salīdzinājumam – kāda ASV bāzēta firma par līdzīgu piedāvājumu noteica sākumcenu, kura bijusi teju sešas reizes augstāka.

Pētnieki arī piebilst, ka cenu nosaka vairāki faktori. Tostarp laikaposms, par kuru potenciālajam pircējam ir interese, reģions un citi. Cenas noteikšanas process gan neesot pircējam caurspīdīgs.

Kur strādājam, kur atpūšamies, kur iepērkamies un dzīvojam

Lai novērtētu, cik ekspluatējamas ir iegādājamās datu kopas, kuras satur informāciju par Latviju, eksperimenta veicēji algoja kādu Austrumeiropā bāzētu mārketinga pētījumu kompāniju.

Pētnieki, kuri iegādājās datus, kā viņus interesējošo mērķauditoriju noteica Rīgas iedzīvotājus. Konkrētie dati bija par 2020. gada vasaru un par tiem samaksāta četrciparu summa.

Reģions par kuru pētniekiem izdevies iegūt detalizētus viedierīču lietotāju datus, tostarp, informāciju par cilvēku iepirkšanās, pārvietošanās un citiem paradumiem. (Foto: Ekrānuzņēmums no "Stratcom" publicētā pētījuma)

Lai identificētu mērķauditoriju, mārketinga pētījumu kompānija izmantoja "Google Advertising ID" (specifisks "Android" viedierīču identifikators, kurš ļauj reklāmdevējiem anonīmi aplūkot lietotāju uzvedību) un ģeolokācijas datus – GPS koordinātes ierīču lietotājiem, kuri noteiktajā reģionā (Rīga, Latvija) parādījās vismaz trīs reizes vairāku dienu ietvaros.

Rezultātā tika identificēta mērķauditorija, kura sastāvēja no 100 000 individuāliem viedierīču lietotājiem – iedzīvotājiem.

Iegādātā datu analīze pētniekiem deva iespēju tikt pie detalizētas informācijas par mērķauditorijas demogrāfiju (vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis utt.) un uzvedību (viedierīču, aplikāciju, interneta banku, dažādu kuponu, lietošanās paradumi, kā arī iepirkšanās, ceļošanas un aktivitāšu piekopšana).

Īsāk sakot – šī informācija ļauj izdarīt secinājumus par to, kur konkrēta mērķauditorija iepērkas, kuros bāros bauda dzērienus, kuras kafejnīcas un izklaides vietas apmeklē.

Pētnieki saņēma arī informāciju par šīs mērķauditorijas pārstāvju visvairāk lietotajām aplikācijām, ļaujot cita starpā, arī uzzināt, kuras saziņas aplikācijas un tīmekļa vietnes visbiežāk tiek lietotas.

Būtiski, ka iegādātā GPS datu analīze saturēja arī informāciju par to, kur mērķauditorijā iekļautie lietotāji uzturas dienā un kur – diennakts tumšajā laikā.

No šīs informācijas, protams, nav pārlieku grūti izdarīt pietiekami precīzus secinājumus, piemēram, par lietotāju iespējamo darbavietu un dzīvesvietu.

Kuram katram datus nepārdod

Par spīti tam, cik satraucoša varētu būt atskārsme, ka kaut kur ir iespējams nopirkt mērķtiecīgi uzkrātu, strukturētu un analizētu informāciju par individuālu personu dzīvi un uzvedību, esot arī labā ziņa.

Firmas, ar kurām komunicējuši “Stratcom” pētnieki, esot ļoti nopietni piegājušas potenciālo pircēju vētīšanai un iespējamo datu izmantošanas, glabāšanas iemeslu noskaidrošanai.

Latvijas gadījumā mierinošs esot arī apstāklis, ka samērā knapais piedāvājums un tā augstā cena, visticamāk, nerosina pārlieku lielu interesi. Gluži pretēji esot ar lielākiem datu tirgiem, piemēram ASV.

Pētnieki attiecīgi secinājuši, ka valstīs, kurās piekļuve dažāda veida informācijai ir salīdzinoši ierobežota, drošības riski, kurus paredz šāda datu tirgošanas industrija, ir ievērojami mazāki nekā lielajās valstīs (piemēram, ASV), kurās mūsdienu tehnoloģiju lietošanas rezultātā uzkrājušos datu apjoms un daudzveidība ir daudz lielāka, un attiecīgā likumdošana ļauj daudz brīvāku piekļuvi tiem.

Nedari internetā ko tādu, ko nedarītu Doma laukumā

Taču, publiski komentējot pētījuma eksperimentu “Stratcom” direktors Jānis Sārts uzsvēra, ka šāda veida datus ir viegli deanonimizēt – arī ļaunprātīgiem nolūkiem –, gūstot piekļuvi konkrētu cilvēku dzīves vissīkākajām detaļām.

Jānis Sārts. (Foto: LETA)

Telefonsarunā ar Jauns.lv Sārts uzsvēra, ka ikvienam, kurš savās viedierīcēs ielādē dažādas bezmaksas aplikācijas, vajadzētu apzināties, ka tādējādi aplikācijas izstrādātājiem tiek dota iespēja piekļūt specifiskiem personas datiem.

“Modernajam cilvēkam, kurš izmanto it visu, ko vien tehnoloģijas piedāvā, vajadzētu saprast, ka absolūta privātuma vairs nav. Ja tas rūp, ir jāseko līdzi tam, kādas aplikācijas no kādiem izstrādātājiem tiek lietotas. Rūpīgāk jālasa lietošanas noteikumi un iespēju robežās āķeksē ārā punkti, kuri paredz lietotāja GPS datu vākšanu. Līdzīgi ar vietnēm, kuras lietotājs apmeklē – der pievērst sīkāku uzmanību tam, ko šīs vietnes prasa no lietotāja, pirms klikšķināt “OK”, lai logs ātrāk aizveras,” skaidro “Stratcom” direktors.

Saistītās ziņas

Jaunie "WhatsApp" privātuma politikas noteikumi neskars lietotājus Eiropā
Sandra Kalniete: digitālajā laikmetā jāatrod līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību
Kristaps Porziņģis ierauts mistiskā "Facebook" krāpšanas shēmā 2

“Īsi sakot, ir jāpieturas pie principa – nedari internetā ko tādu, ko nedarītu Doma laukumā, publiskā vietā,” paturpina Sārts, sakot, ka ļaunprātīga aprakstītajā veidā iegūto datu izmantošana nebūt nav attāls un ignorējams risks.

“Stratcom” vadītājs vēl arī piebilst, ka šis pētījums ir tikai daļa no stāsta par to, cik lielā vai mazā drošībā ir mūsu dati, kurus atklājam, ļaujoties moderno tehnoloģiju vilinājumam. Problēma ir arī eksistējošs šāda veida informācijas melnais tirgus.

Pilns “Stratcom” pētījums (angļu valodā) ir pieejams šeit.

Citi šobrīd lasa

Eksprezidentes ģimene izturējusi smagu pārbaudījumu - Imants Freibergs uzveicis vēzi
Vareni skati. Latvijas upēs iet ledus; Līgatnē tas parauj līdzi leģendāro pārceltuvi 2
Zāļu valsts aģentūra atbild uz 12 izplatītākajiem mītiem par Covid-19 vakcīnām 2
Skatīt visus komentārus

"Вакцинироваться не хочется, но придется!": Киркоров раскрыл подробности поездки на "Евровидение"

"Сами молчали или заставили?": Опра Уинфри шокирована откровениями Гарри и Меган