Vai Latvija sekos Lietuvai un arī Kirkorovu iekļaus melnajā sarakstā?

Lietuviešu nežēlastībā Kirkorovs kritis tādēļ, ka viņš publiski attaisnojis Krimas okupāciju, un “tas nav jācieš nevienai demokrātiskai valstij”, paziņojusi mūsu kaimiņvalsts iekšlietu ministre Agne Bilotaite. Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, ka Kirkorovs, vairākkārtīgi uzstājoties Krimā, leģitimizējis Krievijas agresiju, bet arī “būtiski kaitējis Lietuvas nacionālajai drošībai”.

Jauns.lv internetā pārliecinājās, ka pirms dažiem mēnešiem Kirkorovs, sniedzot interviju Kremļa kontrolētam televīzijas kanālam okupētajā Ukrainas teritorijā, izteicies, ka Krima ir viņam “vismīļākā Krievijas vieta”. Tādējādi rodas jautājums, vai Kirkorovam nebūtu arī jāslēdz Latvijas robežas, jo viņš pauž mūsu valstij pretēju politiku. Tā jāpiebilst, ka aizliegt viņam ieceļot visā Eiropas Savienībā būtu problemātiski, jo viņš ir ne tikai Krievijas, bet arī ES valsts – Bulgārijas pilsonis, viņš arī dzimis Bulgārijā. Savukārt katra atsevišķa valsts var noteikt savu nevēlamo personu sarakstu. Jāņem vērā, ka jau iepriekš Latvija vairākiem krievu estrādes māksliniekiem aizliegusi šķērsot Latvijas robežu tieši viņu izteiktā atbalsta dēļ Krievijas uzbrukumam Ukrainai.

Kirkorovs aizliegumu iebraukt Lietuvā “nopelnījis” pēc tam, kad mūsu dienvidu kaimiņvalstī sabiedrība sāka diskutēt par to, cik vēlama ir vietējo koncertaģentūru rosība Krievijas agresīvo politiku atbalstošu mākslinieku viesturneju organizēšanā.

Filips Kirkorovs Krievijas televīzijā lielā apstākļus okupētajā Krimā:

Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Kogane Jauns.lv informēja: “Tiesības iekļaut personas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta jeb tā dēvētajā “melnajā sarakstā”, ir noteiktas Imigrācijas likuma 61. pantā. Latvijas Republikai nevēlamas personas (persona non grata) saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu  “melnajā sarakstā” iekļauj ārlietu ministrs. Iekšlietu ministrs iekļauj ārzemnieku šajā sarakstā, pamatojoties uz kompetento tiesībsargājošo iestāžu atzinumu.

Iekšlietu ministra lēmums par iekļaušanu “melnajā sarakstā” ir administratīvs akts, kas attiecas uz konkrētu personu. Ņemot vērā, ka šādas ziņas skar personas datus, tad ziņas par konkrētu personas atrašanos “melnajā sarakstā” Iekšlietu ministrija nesniedz. Savukārt attiecīgajai personai lēmums par iekļaušanu sarakstā tiek paziņots”.

Savukārt Ārlietu ministrijas Preses dienests Jauns.lv paziņoja: “Ārlietu ministrija informē, ka visefektīvāk ierobežojošos pasākumus ir īstenot Eiropas Savienības līmenī, nevis nosakot nacionālos ieceļošanas aizliegumus Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Jautājumi par nacionālo ieceļošanas aizliegumu noteikšanu tiek izskatīti tikai izņēmuma gadījumos.

Imigrācijas likuma kārtībā noteiktais to ārzemnieku saraksts, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, ir klasificēta informācija un var tikt deklasificēta tikai īpaši pamatotos gadījumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.

Tā kā par “melno sarakstu” atbildīgās ministrijas visai atturīgi komentēja iespējas, ka tajā varētu tikt iekļaut Kirkorovs. Tomēr jāņem vērā, ka precedents jau ir bijis.

2014. gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uz nenoteiktu laiku ieceļošanas aizlieguma Latvijā sarakstā iekļāva Krievijas dziedātājus Oļegu Gazmanovu, Josifu Kobzonu un Valēriju jeb Allu Perfilovu, lēmumu pamatojot ar šo Krievijas mākslinieku atkārtoto un agresīvi pausto atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. Tāpat togad Latvijas melnajā sarakstā iekļuva arī Krievijas aktieris un scenāriju autors Ivans Ohlobistins par izteikumiem, kas „vērtējami kā etnisku naidu kurinoši”, proti - „nāvi ukraiņiem”, „gejus jādedzina krāsnīs” un tamlīdzīgi. Rinkēvičs uzsvēra, ka šādi izteikumi ir „jebkuras tiesiskas valsts Krimināllikuma definētu noziegumu listē”.

Savukārt kādreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 2016. gadā Latvijas melnajā sarakstā iekļāva Krievijas aktieri Dmitriju Pevcovu. Arī viens no populārākajiem Krievijas aktieriem Pevcovs pirms tam ir paudis kvēlu atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa militārajai politikai, okupējot Krimu.