Absurds: jaunajiem mediķiem pašiem jāmaksā 5000 eiro gadā, lai viņi varētu ārstēt saslimušos

Jautāts, vai patlaban Latvijā pietiek jauno ārstu, viņš skaidroja, ka Eiropas Savienībā atkarībā no valsts par jaunajiem ārstiem uzskata gan ārstus rezidentus, gan sertificētos ārstus, nenovelkot stingru vecuma robežu. "Ja mēs skatāmies uz rezidentiem, tad to kopskaits ir aptuveni 800 visās lielajās slimnīcās."

Rezidenti strādā kolēģu vadībā un uzraudzībā

Ir arī jāņem vērā, ka rezidents, sākot ar trešo rezidentūras gadu, var strādāt sertificēta ārsta vadībā, bet līdz trešajam rezidentūras gadam viņam ir jāstrādā sertificēta ārsta uzraudzībā. Uzraudzība pēc būtības nozīmē, ka tā ir praktiski kopīga darbība klātienē. Bet vadībā, sākot ar trešo gadu, nozīmē, ka rezidents var strādāt patstāvīgi, bet par viņu vienmēr ir atbildīgs kāds sertificēts ārsts, ar kuru viņš jebkurā laikā var konsultēties, piezvanīt vai aiziet pajautāt.

Rezidents ir tas pats ārsts, kurš noteiktu laiku specializējas, padziļināti apgūstot savu jomu, un šīs specializācijas laikā par viņu atbildīgs ir sertificētais ārsts. Tā ir starptautiska prakse.

Pašam rezidentam jāmaksā, lai viņam ļauj ārstēt pacientus

Runājot par valsts atbalstu jaunajiem ārstiem, Šilovs norādīja, ka Latvijā ir gan valsts apmaksāta, gan maksas rezidentūra, kad par to maksā pats rezidents vai kāds cits.

"Mēs esam specifiska valsts Eiropas līmenī, jo mums joprojām ir maksas rezidentūra: cilvēkam ir jāmaksā par to, lai viņš varētu ārstēt pacientus. Nē, tas nekādā gadījumā nav normāli! Šobrīd ir ļoti daudz aspektu un mēs jau kuru reizi runājam par to, ka jāiet uz to, lai maksas rezidentūra tiktu atcelta. Bet viens ir vienkārši pateikt, ka mēs tagad aizliedzam maksas rezidentūru. Tas īsti nestrādās."

Vienkāršs aizliegums nedarbosies. Jāsakārto sistēma

Šilovs uzskata, ka ir jānāk kopā speciālistiem, lai runātu par rezidentūras sistēmas sakārtošanu. Ir jāapspriežas par rezidentūras plānošanu, lai valsts skaidri apzinātos, ka ir nepieciešams konkrēts speciālistu skaits. Universitāšu klīniku nodaļas var apmācīt konkrētu speciālistu skaitu, ko valstij vajadzētu apmaksāt.

"Šobrīd mēs joprojām esam tajā punktā, kad slimnīcas dažviet var apmācīt noteiktu rezidentu skaitu, bet valsts ne visas šīs rezidentūras vietas apmaksā, un šis ir posms, kur parādās maksas rezidentūra. Maksas rezidentūru, ko neapmaksā valsts, apmaksā kāds cits, kāda privātā iestāde vai arī cilvēks pats maksā. Mēs esam pilnībā pret šo sistēmu.

Ir jābūt adekvātam plānojumam un atbilstošam finansējumam, jo vienkārši pateikt un aizliegt maksas rezidentūru nebūtu pareizais ceļš. Radīsies cita sistēma, kas neatrisinās jau minētās problēmas. Ir savi iemesli, kāpēc maksas rezidentūra ir ieviesta un joprojām ir ļoti pieprasīta, un cilvēki tajā iet un maksā vairāk nekā 5000 eiro gadā, lai ārstētu pacientus."

"Šāds rezidents ir bezmaksas darbinieks slimnīcai, savukārt universitātes par šo rezidentu saņem naudu. Speciālistu trūkumu caur maksas rezidentūru risina privātās iestādes, kas, protams, dod jaunam ārstam iespēju specializēties, bet bieži vien šīs vienošanās paredz darbu ārpus valsts sektora."

Uzskata, ka tā ir absurda situācija

"Es uzskatu, ka maksas rezidentūra pēc būtības ir absurda. Sanākt, ka, strādājot maksas rezidentūrā, jaunais ārsts nopērk no klīnikas iespēju veikt konkrētu manipulāciju skaitu un ārstēt konkrētu pacientu skaitu. Normāli būtu: ja klīnikai ir nepieciešams konkrētais speciālists, tad viņa darbs tiek finansēts no klīnikas, proti, no valsts puses."

Kāpēc tā nav? Šilovs min vairākus iemeslus. Pirmkārt, rezidenti nav piesaistīti klīnikām kā atsevišķas slodzes. Plānojot klīnikas nodaļu darbu, rezidenti netiek ņemti vērā.

"Klīnikas vai nodaļas vadītājs un rezidentūras programmas vadītājs bieži vien ir dažādi cilvēki. Bet kopumā slimnīcu cilvēkresursu plānošana neietver rezidentus kā klīnikas darbiniekus. Plāno, cik daudz būs nepieciešami sertificēti speciālisti, māsas. Bet mēs gribam, lai arī Latvijā mēs virzītos uz Rietumu modeli, kur klīnikas un nodaļas zina, cik daudz viņiem nepieciešami rezidenti, lai tiktu galā ar konkrētu apjomu manipulāciju un pacientu. Patlaban rezidentu vietu skaits netiek plānots atbilstoši universitāšu slimnīcu veiktajam manipulāciju skaitam vai ārstēto pacientu skaitam, proti, rezidents oficiāli nav daļa no klīnikas vai nodaļas."

Nākotnē šo sistēmu vajadzētu mainīt. "Kad slimnīca varētu pateikt, ka tai nepieciešamas trīs rezidentu slodzes, tad atbilstoši slodzēm varētu uzņemt rezidentus. Tad rezidenti pabeigtu rezidentūru, saņemot adekvātu samaksu."

Jaunais ārsts ne reizi nav maksājis nodokļus

"Sanāk absurda situācija, ja mēs padomājam uz priekšu. Cilvēks, kurš ir pabeidzis sešus gadu studijas un piecu gadu maksas rezidentūru, ir sasniedzis 30 gadu vecumu, bet viņš ne reizi nav maksājis sociālās iemaksas un citus nodokļus, kā arī ne reizi nav saņēmis normālu darba algu, nemaz nerunājot par to, ka viņam samazinās darba gadi, par ko viņam aprēķina pensiju. Ja rezidentūru ir finansējusi kāda privātā iestāde vai reģionālā slimnīca, rezidentam maksāja stipendiju, lai viņš varētu nosegt savas pamata vajadzības, piemēram, maksāt par dzīvokli. Tas ir diezgan krimināli!"

Tāpēc Jauno ārstu asociācija uzskata, ka rezidentūras jautājums ir jāsakārto un "ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem". Jāpanāk, lai visas iesaistītās puses - rezidenti, slimnīcas, universitātes un Veselības ministrija - saprastu sistēmu. Klīnikām un nodaļām ir jādod atbilde valstij un universitātēm, cik daudz konkrētas specialitātes rezidentu tuvākajā nākotnē būs vajadzīgi.

"Ja neiroķirurģijā tuvāko gadu laikā nav nepieciešami sertificētie ārsti, tad neiroķirurģijas klīnikās rezidenta slodzes netiek veidotas un apmaksātas. Ja šādā gadījumā ir maksas rezidentūra, tad jautājums ir, kādā veidā šis rezidents apgūst noteikto manipulāciju apjomu, ja jau darbu nodrošina esošie ārsti.

Citādāk paskatoties uz situāciju: ja šim maksas rezidentam ir pietiekams darba apjoms, lai iegūtu nepieciešamās kompetences un klīnikai viņš ir vajadzīgs, lai veiktu pacientu ārstēšanu, nav pamata lai valsts neapmaksātu šo darbu. Šādi Jauno ārstu asociācija redz rezidentūras plānojumu," Šilovs skaidroja.

Vai daudz jauno speciālistu brauc strādāt uz ārzemēm?

Aptuveni 10-15% no universitāšu absolventiem saka, ka būtu gatavi braukt prom uz ārzemēm. Šāda tendence saglabājas jau ilgāku laiku. Daļa studentu aizbrauc, jo viņi ir neapmierināti ar veselības aprūpes sistēmas finansējumu, tukšiem politiķu solījumiem, kā arī ar pašu sistēmu.

Vēl ir daļa rezidentu, kuri iestājas rezidentūrā, bet aizbrauc prom pēc pirmā gada.

"Šeit diemžēl statistika nav tik laba. Tie noteikti nav viens vai divi gadījumi, tie ir vairāki rezidenti. Bet ir daļa jauno ārstu, kuri izvēlas citu taktiku: pamēģināšu, kā šeit ir strādāt, vai tiešām viss ir tik ļoti slikti. Tad viņi saprot, ka tā īsti nav, ka izaugsmes iespējas ir daudz ātrākas un lielākas.

Daudz kur mēs neesam labākais piemērs, bet, ja nāk ar vīziju, ka ir iespējas ātri izaugt un pozitīvi ietekmēt sistēmu, ka ir iespējas palīdzēt tepat Latvijā dzīvojošajiem pacientiem, tad daudzi paliek Latvijā, nebraucot prom. Bet nevar jau aizliegt arī braukt prom. Caur asociācijas darbību mēs cenšamies parādīt topošajiem kolēģiem, ka arī Latvijā ir iespējas un nav viss tik ļoti slikti, galu galā mēs kopīgi varam panākt daudz uzlabojumus pacientiem. "