Īsi pēc ballītes apzog deputātes muižu, apsardze nelīdz
Uzņēmēja un Rīgas domes deputāte Inese Andersone kopā ar vīru vasarā iegādājās uz sabrukšanas robežas esošo Ķimales muižu Kuldīgas pusē un plāno tur ar laiku izveidot viesnīcu un vietu svinībām. Diemžēl īpašumā ielauzušies garnadži, un nozagts vērtīgs motocikls. Zādzība notikusi aizdomīgos apstākļos, taču apsardzes firma nekādu atbildību uzņemties nevēlas.
1624. gadā celto muižu 1600 kvadrātmetru platībā Andersone kopā ar vīru Kimu iegādājās par 120 000 eiro, saprotot, ka tās atjaunošanā būs jāiegulda vēl trīsreiz vairāk. Tomēr ir arī lietojamas telpas, un jau vasarā draugiem rīkotas vairākas talkas un ballītes – vienā no tādām augustā piedalījušies pat 120 cilvēki.
Apzog uzreiz pēc ballītes
Drīz pēc tam no aizslēgtām telpām pazuda Andersones vīra nesen iegādātais, maz brauktais "Husqvarna" motocikls. Muižā gan ir uzstādīta signalizācija, un objektu apsargā "Koblenz Drošība".
Andersone zādzības laikā atradās Rīgā. “Kad signalizācija nostrādāja, apsardze it kā esot ieradusies, objektu pārbaudījusi, un dispečers mums ziņoja, ka viss esot kārtībā un nekādas ielaušanās pēdas, ne vaļējas durvis neesot konstatētas. Nākamajā dienā, aizbraucot uz muižu, mēs ieraugām, ka motocikls ir nozagts un telpas durvis ir neaizslēgtas. Tā ļoti interesanti, ka nav arī nostrādājuši divi sensori, kurus uzstādīja tieši apsardzes firmas darbinieki, un tas dod vielu pārdomām – vai nu tas ir nekvalitatīvs darbs, vai apzināta ļaunprātība.”
Sākts kriminālprocess, taču cerības neesot lielas. Vietējie Andersonei stāstījuši, ka Kuldīgas apkārtnē jau kādu laiku darbojas profesionālu zagļu grupējums.
“Līgumā ar apsardzes uzņēmumu "Koblenz Drošība" mums ir punkts par civiltiesisko apdrošināšanu 50 000 eiro apmērā, taču viņi notikušajā jebkādu savu vainu noliedz un neko kompensēt nevēlas. Diemžēl motociklam KASKO apdrošināšanas nebija, tad varētu atmest ar roku un ļaut, lai par to cīnās apdrošinātāji. Motocikls ir 10 000 eiro vērts un bija maz lietots, bet notikušās zādzības apstākļi un apsargu rīcība tomēr liek uzdot jautājumus,” saka Andersone.
Visticamāk, grupa ar auto
Sākotnēji Andersone vērsās ar pretenziju uzņēmumā "Koblenz", rakstot, ka, pēc dispečeres ziņotā, 3. augustā pirms pusnakts objektā divas reizes nostrādājusi signalizācija vienā un tajā pašā zonā, objekts apsekots, durvis bijušas aizslēgtas un signalizācija atjaunota.
Tomēr palīgstrādnieks, no rīta atnākot uz darbu, atklājis, ka durvis, pa kurām motocikls bijis izvests, ir vaļā. Motociklam bijusi arī paša signalizācija uz aizmugurējā riteņa un saslēgta stūre, tāpēc tā nozagšana nebija veicama dažās minūtēs, kas liek domāt, ka darbojusies grupa ar automašīnu.
Iesniegumā Andersone izklāsta šādas pretenzijas pret "Koblenz": “Apsardzei būtu bijis jākonstatē, ka sānu durvis nav aizslēgtas, un mums par to jāziņo jau notikuma vakarā. Tas būtu devis iespēju ātrāk reaģēt uz zādzības faktu un iesaistīt policiju. Pie durvīm, pa kurām tika izvests motocikls, nav nostrādājuši divi signalizācijas sensori. Ja tie būtu nostrādājuši, tad būtu lielākas aizdomas, ka ēkā kāds ir ielauzies. Šis fakts norāda, ka Koblenz nav nodrošinājis mūs ar kvalitatīvu tehnisko nodrošinājumu vai zādzībā ir iesaistīti Koblenz darbinieki. Ņemot vērā nozieguma apstākļus un to, ka Koblenz nav kvalitatīvi izpildījis savus pienākumus, pieprasām kompensēt radušos zaudējumus.”
Uzņēmums noliedz atbildību
Atbildes vēstulē "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks raksta, ka ekipāža ir ieradusies 12 minūtes pēc signalizācijas iedarbošanās un, apskatot objektu no ārpuses, nekādas ielaušanās pēdas nav konstatējusi, un klients par to informēts. Pārmeklēt telpu iekšpusi objektā drīkst tikai, ja ir redzamas iekļūšanas pēdas.
Uzņēmums, izskatot pretenziju, ir veicis visas paredzētās darbības, lai notikušo izvērtētu, un sniedzis pilnu informāciju Valsts policijai. Ir veikta objekta apsekošana un konstatēts, ka “sensori, kas atrodas objektā un ir pieslēgti pie centrālās apsardzes pults, kā arī apsardzes sistēma kopumā darbojas bez novirzēm, atbilstoši parametriem”. Esot arī konstatēts, ka laikā no 29. jūnija līdz 3. augustam pulksten 17 signalizācija nav bijusi ieslēgta.
Tālāk teikts: “Apsardzes pakalpojuma līgums paredz materiālo atbildību par tiem zaudējumiem, kuri radušies kā pakalpojuma izpildes vai neizpildes sekas. Šajā gadījumā zaudējumu cēlonis ir trešo personu (lasi: zagļu) prettiesiska rīcība, bet starp zaudējumu rašanās faktu un izpildītāju darbībām nav cēloniska sakara, tāpēc izpildītājam nav pamata kompensēt pretenzijā prasītos zaudējumus.”
Gatava tiesāties
Lai noskaidrotu, vai apsargu vārdi saskan ar darbiem, Andersone 30. septembrī vērsusies ar pieprasījumu, lai saņemtu datubāzes izrakstu par trauksmes signāliem, kas 3. augustā saņemti no Ķimales muižas, un arī "Koblenz Drošība" dispečera 3. augusta sarunu ar konkrēto adresātu un izbraukumā sastādīto aktu.
Tāpat viņa vēlējusies iepazīties ar objekta apsekošanas aktiem, tehnisko skaidrojumu un pārbaudes slēdzienu ar secinājumiem, taču pagaidām atbildi no apsardzes uzņēmuma neesot saņēmusi.
Tomēr Andersone sola tik vienkārši nepadoties un, konsultējoties ar juristu, nopietni apsvērs iespēju piedzīt zaudējumus civiltiesiskā kārtībā tiesas ceļā.
