Latvijas pētnieku atziņas. Covid-19 dzen depresijā, un citas grūtības
Covid-19 pandēmijas laikā pagājušajā gadā depresijas simptomi bija izplatīti gandrīz divreiz biežāk nekā 2011.gadā, secinājuši vairāki Latvijas pētnieki, kuri vērienīgā projektā analizē Covid-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā. Viņi uzskata, ka augstākajām amatpersonām vajadzētu vairāk domāt par praktiskiem un konkrētiem ieteikumiem, kā cilvēkiem dzīvot ilgstoša stresa apstākļos.
Projekta vadītāja, Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja Anda Ķīvīte-Urtāne sarunā ar Jauns.lv uzsvēra: zinātniski pierādīts, ka psiholoģiskais krīžu nospiedums uz iedzīvotāju veselību ir apjomīgāks nekā fiziskais. Tas secināts jau pēc iepriekšējām krīzēm.
Covid-19 krīzes laikā amatpersonas un mediķi koncentrējās uz fizisko veselību - cilvēku dzīvību glābšanu un veselības saglabāšanu, bet speciālisti aicina domāt arī par psihisko veselību.
Patlaban ir diezgan daudz informācijas, kur iedzīvotājiem vērsties pēc palīdzības, ja cilvēki jūtas stresā, satraukti, nezinoši, taču pavasarī, kad bija Covid-19 pirmais vilnis, psiholoģiskais atbalsts lielā mērā balstījās uz atsevišķu psihiskās veselības speciālistu vai profesionālo asociāciju iniciatīvu, piemēram, Latvijas Psihoterapeitu biedrība piedāvāja bezmaksas konsultācijas veselības aprūpes darbiniekiem.
"Tā bija viņu iniciatīva, tas nebija valsts organizēts un finansēts pasākums. Tā bija speciālistu solidaritāte."
Ir skaidrs, ka krīzēs saasinās psihiskās veselības problēmas, tāpēc "psiholoģiskais atbalsts krīzes situācijās ir jāpalielina. Valstij ir jābūt gatavākai tādu sniegt".
Depresija pandēmijā sastopama daudz biežāk
2011.gadā depresijas simptomi bija izplatīti gandrīz 7% Latvijas iedzīvotāju, bet pagājušā gada otrajā pusē veiktais pētījums liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā tie bija 13,5%.
"Depresijas simptomu izplatība ir gandrīz dubultojusies. Tas nav pārsteidzoši, bet tagad mēs zinām konkrētu apjomu. Ja mēs nezinām konkrētus skaitļus, mēs nevaram valstij pateikt, cik apjomīga palīdzība ir nepieciešama. Tāpēc nepieciešami konkrēti skaitļi."
Vai smēķējam un dzeram vairāk?
Ķīvīte-Urtāne arī norādīja uz sabiedrībā klejojošajiem apgalvojumiem, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk smēķēja un lietoja alkoholu. "Mūsu pētījums rāda, ka aptuveni 10% aptaujāto atbildēja, ka krīzes laikā smēķē un lieto alkoholu biežāk un vairāk, bet tik pat daudzi apgalvoja, ka sāka mazāk smēķēt un lietot alkoholu. Tāpēc mēs nevarētu teikt, ka ir novērojams alkohola un smēķēšanas apjoma pieaugums. Ir cilvēki, kas saka, ka lieto vairāk, bet tajā pašā laikā ir cilvēki, kas saka, ka lieto mazāk." Vienlaikus speciālisti secināja, ka cilvēki ar depresijas simptomiem biežāk lietoja alkoholu, kā arī vairāk smēķēja.
Līdzīgi ir ar ēšanas paradumiem - daudzi atzinuši, ka pandēmijas laikā ēd vairāk un neveselīgāk, līdz ar to novērojams svara pieaugums, bet citi apgalvo, ka tieši šajā laikā vairāk sākuši domāt par savu veselību, ēst veselīgāk, doties skriet laukā u.tml. "Nevarētu teikt, ka šajā ziņā būtu traka situācija."
Sazvērestības teoriju piekritējiem zemāks izglītības līmenis
Vienlaikus pētnieki guvuši apstiprinājumu, ka dažādām sazvērestības teorijām biežāk tic cilvēki, kas dzīvo ārpus Rīgas, kuriem nav darba un kuriem ir zemāks izglītības līmenis. "Mūsu pētījums rāda, ka ir ļoti pārliecinoša korelācija starp ticību sazvērestības teorijām un izglītības līmeni."
Norāda uz valdības komunikācijas trūkumiem
Zinātnieki arī analizēja dažādas pašpalīdzības metodes, kas palīdz iedzīvotājiem tikt galā ar dažādām krīzes situācijām. Piemēram, speciālisti iesaka lielu uzmanību pievērst dienas ritmam. "Nevis gulēt līdz pusdienlaikam un pēc tam vakarā nevarēt aizmigt, bet ievērot normālu dienas ritmu. Tā neievērošana ievērojami pasliktina psihisko veselību. Labāk ir vienā laikā celties, padzert kafiju, doties skriet. Novērots, ka cilvēkiem, kuri dienas režīmu ievēro arī mājas apstākļos, ir psiholoģiski vieglāk pārvarēt krīzi.
"Nedzirdam, ka valdība par šiem jautājumiem daudz komunicētu. Vajadzētu teikt, ka jāievēro dienas režīms, jo tas palīdzēs izturēt ilgstošus stresa apstākļus. Vajadzētu vairāk komunicēt ar iedzīvotājiem, kā praktiski labāk pārvarēt krīzi. Protams, mēs dzirdam ieteikumus lietot masku, dezinfektantus un distancēties, bet cilvēkiem ir svarīgi saprast, kā pārdzīvot krīzi, kas ievilksies arī šogad. Ir skaidrs, ka šogad nekas nebeigsies. Mums ir vakcīnas, bet tās nav transmisijas profilaksei - tās ir simptomu profilaksei. Līdz ar to ierobežojumi saglabāsies un ilgstošais stress saglabāsies arī šogad. Tāpēc ir daudz jārunā, kā pieņemt situāciju. Man liekas, ka tas ir pārāk maz šobrīd komunicēts."
Tāpēc no vadošajām amatpersonām vajadzētu izskanēt arī papildus konkrētiem padomiem, kā cilvēkiem labāk dzīvot ilgstoša stresa apstākļos, piemēram, vajadzīgs pilnvērtīgs miega režīms, labs vaļasprieks, kustības. "Vajadzētu dot konkrētus ieteikumus, kā, piemēram, aizvietot fitnesa zāli, jo fiziskās aktivitātes un sports ir viena no īpaši efektīvām pašpalīdzības stratēģijām."
Būtu jārunā arī par emocionālās noturības treniņiem.
Īpaši jādomā par vientuļiem cilvēkiem
"Ļoti grūti ilgstošu stresu pārdzīvot tiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni vai jūtas vientuļi. Novērots: jo ir vairāk mājsaimniecības locekļu, jo vieglāk ir dzīvot un pārvarēt krīzi. Ģimenes locekļu atbalsts un sociālie kontakti lielākā mājsaimniecībā ir labāki, tāpēc valstij īpaši jādomā par cilvēkiem, kas jūtas vientuļi vai dzīvo vieni. Viņiem ir īpaši smagi. Tas nav nekas pārsteidzošs, bet tas būtu jāņem vērā valsts komunikācijā," Ķīvīte-Urtāne teica.
Izpētīts, ka psiholoģiski labāk jūtas tie cilvēki, kas ir ievērojuši valstī noteiktos piesardzības pasākumus. "Epidemioloģisko pasākumu ievērošana un sekošana instrukcijām mazina stresu."
Neatstāt novārtā vecos cilvēkus
Vēl speciālisti aicina parūpēties par gados vecākiem cilvēkiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā jāpiesargās īpaši, bet kuri nevar vai neprot rīkoties ar jaunajiem telefoniem un datoriem, līdz ar to nevar sazināties ar tuviniekiem un draugiem.
Pandēmijas laikā skolas un skolēni saņēma datorus, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgāku izglītības procesu, taču nav dzirdēts, ka valsts vai pašvaldība līdzīgā veidā rūpētos par senioriem. Iespējams, arī viņiem vajadzētu valsts atbalstu tehnikas iegādē un apmācībā. Plānojot mūžizglītības programmas, speciālisti iesaka veidot īpaši vecākiem cilvēkiem pielāgotus apmācību veidus.
Plašākas iespējas sazināties ar draugiem un radiem laikā, kad visi senioriem domātie pasākumi ir atcelti, uzlabotu viņu psiholoģisko veselību. Turklāt Ķīvīte-Urtāne piekrīt, ka šajā ziņā daudz var palīdzēt ne tikai valsts, bet arī paši iedzīvotāji, piemēram, bērni vai mazbērni iegādājas pensionāriem kādu viedierīci un palīdz iemācīties ar to rīkoties.
Runāt vieglajā valodā
Vēl valstij šajā pandēmijas laikā vajadzētu domāt par cilvēkiem ar uztveres traucējumiem, tāpēc vajadzīga viegli uztverama un saprotama informācija. Tāpat jādomā, kā informāciju novadīt līdz vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā ir daudz mazāk iespēju lasīt no lūpam, jo pat valsts amatpersonas intervijās runā maskās.
Jāņem vērā arī gados vecāku svešvalodīgo iedzīvotāju, pamatā krieviski runājošo, grūtības pilnībā izprast epidemioloģiskās drošības norādījumus. Tādēļ būtu svarīgi izplatīt svarīgāko informāciju arī citās valodas, izmantojot dažādus plašsaziņas līdzekļus, kā arī mazākumtautību kopienās, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu visus Latvijas iedzīvotājus.
Plašs Latvijas zinātnieku projekts
Projektā "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana" pētnieki analizēja piecus lielus tematus: veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju veselība un bērnu veselība. Pētnieki uzsver, ka šeit pieminētie dati ir tikai īss ieskats tikai vienā no pieciem projekta ietvaros realizētajiem apakšprojektiem.
Ķīvīte-Urtāne pastāstīja, ka projektā izmantotas dažādas pētnieciskās metodes, tostarp veiktas sešas kvantitatīvas aptaujas (kopumā aptaujājot vairāk nekā 5500 iedzīvotājus) un pieci kvalitatīvi pētījumi (padziļināti intervējot vairāk nekā 220 veselības aprūpes darbiniekus un pacientus). Papildus tam veikta apjomīga nāves gadījumu un veselības aprūpes pakalpojumu valsts reģistru datu analīze, kā arī finanšu un cilvēktiesību jautājumu analīze izdotajos normatīvajos aktos.
Projektā strādāja aptuveni 70 darbinieku no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes un Banku augstskolas. Projekta aktivitātes ir noslēgtas pagājušā gada nogalē, bet pētnieki lūdza projektu (bez papildu finansējuma piešķiršanas) pagarināt līdz šā gada 31. martam, lai varētu pabeigt pētījumu gala ziņojumus pēc komentāru saņemšanas no nozares atbildīgajām valsts iestādēm, kā arī rezultātu publicēšanu starptautiskos zinātniskos žurnālos.
Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni pusmiljons eiro, un tas ir viens no valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” pasūtītajiem desmit projektiem.
