Leģendārajai dejotājai Vijai Vētrai ASV izkrāpta sakrātā bēru nauda
Dejotāja, horeogrāfe, lektore un pedagoģe Vija Vētra, kas 6. februārī atzīmēs savu 98. jubileju, žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi par dzīvi pandēmijas laikā Amerikā. “Jau krietnu laiku man ir depresija, jo esmu vientuļa, teju iesprostota dzīvoklī,” par apstākļiem svešumā saka Vētra, ko beidzamā gada laikā piemeklējusi ne viena vien liksta.
Vija Vētra jau vairākus desmitus gadu dzīvo mākslinieku namā Manhatanā. Vija neslēpj, ka jūtas vientuļa un ļoti pietrūkt gan līdzcilvēku atbalsta, gan sabiedrības. “Visi mani radiņi ir aizgājuši – māte, viņas jaunākā māsa, mana māsiņa. Viņu urniņas ir Austrālijā, kur savulaik dzīvoju arī es. Šobrīd esmu palikusi pilnīgi viena. Svešumā… Saiknes ar Latviju man nav, ja nu vienīgi kāds piezvana vai vēstuli saņemu. Interneta nav, neko nezinu par notiekošo dzimtenē,” sūrojas māksliniece. Par jaunumiem Amerikā gan dejotāja esot plaši informēta, jo seko līdzi tur notiekošajām aktualitātēm, skatoties ziņas televīzijā.
Gads bez viesošanās dzimtenē
Vija Vētra stāsta, ka pērnais gads bijis dažnedažādu smagu pārbaudījumu laiks, kuru nācies izdzīvot vienatnē, bez apkārtējo atbalsta. “2020. gadā iedzīvojos depresijā. Uznāca liela apātija, nespēks, skumjas. Sākoties gadam, smagi saslimu, ārsti noteica, ka plaušu karsonis, bet man šķiet, ka tas bija tas Covid-19. Amerikā jau tas atklājās tikai pērn pavasarī, tā vīrusa pazīmes tad vēl nebija skaidri identificētas. Veiksmīgā kārtā pēc divu mēnešu ārstēšanās izveseļojos, bet tad mani piemeklēja vēl viena nelaime. Amerikā ir tādi grupējumi, saucu viņus par mahinatoriem, kuri izkrāpj no cilvēkiem naudu. Viņi ar mani sazinājās, sastāstīja visādas aplamības un piespieda pārskaitīt visu naudu uz viņu kontu. Es tā izdarīju…
Kad sapratu, ka tie ir krāpnieki, bija jau par vēlu. Tā es pazaudēju visus savus iekrājumus, kuri bija nolikti savai apbedīšanai.
Protams, vērsos policijā, taču līdz šim bez rezultāta – izkrāpto naudu neesmu atguvusi,” skumīgi atzīst māksliniece.
Tāpat Vētra, neskatoties uz ievērojamo gadu nastu, ik vasaru mēroja tālo ceļu no Ņujorkas, lai pabūtu dzimtenē – lai Latvijā dejotu, iestudētu horeogrāfijas, sniegtu meistarklases un tiktos ar publiku. Taču pagājušais gads pandēmijas dēļ bijis izņēmums. “Šausmīgi trūkst Latvijas. Kad pandēmija beigsies, es raušos uz dzimteni. Kāda latviete man atsūtīja vēstuli, kurā bija ielikta Latvijas bērza tāss, un es, to saņemot, no sirds apraudājos,” saka Vija. Viņa atzīst, ka ikdienā jūtas vientuļa un katrs telefona zvans vai saņemtā vēstule viņai sagādā neizsakāmu prieku.
Sapņo apgūt japāņu valodu
Latviešu dejotāja neslēpj, ka ir lepna un pateicīga par garo mūžu, un optimistiskā balsī stāsta par savu gadu nozīmi. “Es par gadiem nedomāju. Tos nevar apturēt. Laiks tik ļoti ātri skrien uz priekšu. Protams, es lepojos ar saviem gadiem, taču lai teiktu, ka tas ir vecums…Es neesmu veca, bet gan bagāta. Bagāta ar savu mūžu. Ir cilvēki, kuri, esot jauni, jau jūtas veci, kurus nekas neinteresē, kuri savu dzīvi nenovērtē. Laiks, gadi – tas ir relatīvs jēdziens. Svarīgākais ir tas, kā cilvēks jūtas, ar ko viņš nodarbojas un kādas ir viņa intereses. Es savos gandrīz 98 gados esmu kā bērns. Es neesmu zaudējusi zinātkāri par lietām. Mani aizvien interesē kultūra, māksla un politika. Klausos mūziku, skatos filmas un teātra izrādes televīzijā. Es savā dzīvē esmu apguvusi astoņas valodas un ļoti gribētu apgūt devīto – japāņu valodu. Šeit gan bez privātskolotāja neiztikt, jo valoda ir gana sarežģīta,” paskaidro leģendārā skatuves māksliniece, kura, neskatoties uz dzīves grūtībām, ir apņēmības pilna sasniegt 101 gada vecumu. “Mans plāns ir nodzīvot pēc iespējas ilgāk, jo man ir jāpārspēj aktieris Ēvalds Valters,” joko māksliniece, kura neslēpj, ka spēka avots un ticība ilga mūža saglabāšanai ir domas par dzimteni – Latviju.
Labas pašsajūtas noslēpums
Vija Vētra stāsta, ka allaž piedomājusi par savu garīgo un fizisko labsajūtu, un pastāsta par savas ikdienas paradumiem. “Brokastis man nākas ēst samērā vēlu, dažreiz pat dienas otrajā pusē, jo bieži vien vēlu pamostos. Manas ēdienreizes ir pāris reižu dienā un ļoti minimālas. Piemēram, brokastīs ēdu vienu vārītu olu, vienu tējkaroti humusa un šķēlīti maizes. Ja ir salāti, tad tos un avokado. Dzeru baltu kafiju, tēju vai kakao dzērienu. Neesmu nekāda virtuvniece un otrajā dienas ēdienreizē arī ēdu samērā maz. Piemēram, tvaicētas saknes, ko cenšos izvēlēties dažādās krāsās, apleju ar olīveļļu, uzberu kariju vai uzleju sojas mērcīti. Gaļu es uzturā nelietoju, bet dažkārt apēdu kādu zivtiņu. Es nekad nepārēdos un tālab jūtos labi. Ir arī šādi tādi vingrojumi, kurus veicu,” pastāsta dejotāja. Sarunas laikā dzirdams, ka fonā skan klasiskie skaņdarbi, un Vija neslēpj, ka deja un mūzika būs viņas sirdī līdz mūža galam.
Dejotājas Vijas Vētras 95 gadu jubilejas koncerts
18. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notika dejotājas, horeogrāfes, lektores un pedagoģes Vijas Vētras 95 gadu jubilejas un ...
Citas ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
