No Gobzema partijas ārā lien āža kāja
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis tos, kas būs viņa topošajā partijā "Likums un kārtība". Grūti nepamanīt, ka vēlētājiem mēģinās piedāvāt jaunu "Saskaņas" versiju.
Nav gan skaidrs, kāpēc Gobzems izvēlējies šādu nosaukumu, jo pandēmijas laikā viņš izcēlies ar aicinājumiem neievērot epidemioloģiskos ierobežojumus, tostarp lepni bildējies veikalos bez maskas. Sociālajos tīklos izskan ironija, ka šai partijai vairāk piestāvētu anarhijas vārds.
Vadībā kopā ar Stepaņenko
Gobzems tiešsaistes platformā "Zoom" 8. janvāra vakarā vadīja dibināšanas sapulci ar vairāk nekā 500 dalībnieku. Paziņots, ka topošajai partijai būs divi līdzpriekšsēdētāji – Gobzems un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kura bija ievēlēta 13. Saeimā no "Saskaņas" saraksta.
Valdē būs desmit locekļi: Saeimas deputātes Karīna Sprūde (ievēlēta no "KPV LV" saraksta) un Ļubova Švecova (ievēlēta no "Saskaņas"), Agris Freifalts, Jānis Ronis, Liāna Teličenaite, Daniēls Āboliņš, Jānis Brūveris, Marita Klikiča, Jānis Zalte un Sandris Točs. Gobzema ieskatā viņi ir “ne tikai gudri, bet arī skaisti cilvēki”.
Plānots, ka revīzijas komitejā darbosies bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kurš arī piedalījās dibināšanas sapulcē. Gobzems gan norāda, ka Ārgalis nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēt neplāno.
Sapulcina bijušās saskaņietes
Stepaņenko un Švecova parlamentā bija ievēlētas no "Saskaņas" saraksta, Sprūde no šā saraksta kandidēja uz 12. Saeimu. Tur neiekļuva, tad kā saskaņiete pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēta Ādažu domē, bet pirms 13. Saeimas vēlēšanām pievienojās "KPV LV".
Nu viņa parlamentā darbojas kā pie frakcijām nepiederoša deputāte, tāpat kā Stepaņenko, Švecova un Gobzems. Jāpiebilst gan, ka Stepaņenko nav bijusi "Saskaņas" biedre, viņa darbojās politiskajā spēkā "Gods kalpot Rīgai" un jau 13. Saeimas pirmajā darba dienā pavēstīja par izstāšanos no "Saskaņas" frakcijas.
Švecova no "Saskaņas" rindām izslēgta septembrī, kaut gan agrāk pat saukta par partijas kandidāti finanšu ministres amatam. Arī Sprūde oficiāli aizgājusi no "Saskaņas". Bijušo "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidātu Gobzemu no partijas izslēdza, maija beigās no Saeimas frakcijas izstājās Sprūde. Jau tad viņa klāstīja, ka Gobzems esot noskaņots uz “jauna veidojuma” dibināšanu.
Siltuma miljoni
Jūlija Stepaņenko Saeimā pazīstama ar augstu paceltu tikumības karogu, bet mazāk zināmi viņas vīra Vjačeslava Stepaņenko nopelni, kurš arī apsver iestāšanos jaunajā partijā. Pērn atlaistajā Rīgas domē viņš vadīja Mājokļu un vides komiteju, bija "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētājs un organizēja katlumāju celtniecību.
Bijusī Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna "Facebook" norāda, ka ieguvuma vietā rīdziniekiem 2019. gadā pieauga siltuma tarifs par 17%, bet valsts ekonomikai nodarīti zaudējumi kopš 2017. gada trīs līdz piecu miljonu eiro apmērā gadā, jo saražotais siltums no Rīgas TEC, ražojot elektrību, piespiedu kārtā bijis jāizpūš gaisā.
No tēvzemiešiem pie Šlesera un Gobzema
Topošās partijas revīzijas komitejā vieta atrasta bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Ārgalim. Viņš 1997. gadā bija ievēlēts domē no tēvzemiešu saraksta un 2000. gada 10. maijā iecelts par Rīgas mēru, jo iepriekšējais domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš kļuva par premjeru.
2001. gadā atkārtoti ievēlēts domē no tēvzemiešiem, tomēr zaudēja mēra amatu Gundaram Bojāram. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā – jau no "Tautas partijas". 2005. gadā aizgājis no Saeimas un atkal ievēlēts Rīgas domē, kļuva par tās priekšsēdētāja vietnieku un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju.
Turpmākā kandidēšana gan uz krēsliem domē un Saeimā Ārgalim nebija sekmīga. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā viņš kandidēja no saraksta "Par labu Latviju", kura līderis bija par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers. Šleseram parlamentā tikt izdevās, Ārgalim – ne, taču saikne nepazuda. Pērn, piemēram, Ārgalis bija gaidīts viesis vērienīgajās Šlesera 50 gadu jubilejas svinībās "Hanzas peronā".
Pašiem savs propagandists
Kuluāros jau krietnu laiku mēļo, ka Gobzema partijas veidošanā un atbalstīšanā savu roku pielicis Šlesers. Jaunās partijas valdē ir bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova kādreizējais preses sekretārs Sandris Točs, Donalda Trampa un Kremļa fans, kurš vēlēšanās reiz startējis Šlesera Jaunās partijas rindās. Točs bijis arī "Neatkarīgās Rīta Avīzes" redaktora vietnieks, laikraksta "Diena" komentētājs, apskatnieks "Dienas Biznesā".
Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām "Dienas Biznesā" netrūka "Saskaņu" un "KPV LV" atbalstošu vēstījumu un slavinošu interviju. Viens no SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" īpašniekiem ir Jānis Maršāns, kurš bijis valsts sekretārs Satiksmes ministrijā laikā, kad to vadīja Šlesers. Tāpat Maršāns ar Šlesera ziņu 2011. gadā esot iecelts Rīgas Tirdzniecības ostas valdē. Un arī bēdīgi slavenajās oligarhu sarunās Šlesers liek noprast, ka "Dienas Bizness" ir viņa kabatā.
Stiprās vērtības uz naudu neattiecas
“Premjeram ir jābūt premjeram gan latviešiem, gan krieviem, gan visu pārējo nacionalitāšu pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijā, jo tie ir mūsu cilvēki,” 2010. gadā "Par labu Latviju" kongresā pauda Šlesers, kura tranzītbiznesam esot nozīmīga saikne ar Krieviju. Gobzems nesen sociālajos tīklos solīja: “Kā es te sēžu, kad būsim pie varas, pareizticīgo Ziemassvētki būs oficiāli svētki.”
Viņa partijas vērtības būšot stipra ģimene, tauta un valsts, tradicionālās kristīgās vērtības, nevilkšot sarkanās līnijas starp valsts pilsoņiem, valsts finansējumu koncentrēšot tikai piecās augstskolās, bet jo sevišķi zīmīga ir iecere “nešķirot investīcijas, bet radīt tām pievilcīgu vidi, neatkarīgi no to izcelsmes valsts” – tāda pieeja varētu ļoti patikt arī naudas atmazgātājiem.
