Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vai saistībā ar Covid-19 Latvijā pieaug cilvēku kopējā mirstība?
Pixabay.com

Vai saistībā ar Covid-19 Latvijā pieaug cilvēku kopējā mirstība? 8

Sabiedrība
12. janvārī 06:01 2021. gada 12. janvārī 06:01
  Jauns.lv
Vai saistībā ar Covid-19 pandēmiju pagājušajā gadā pieauga Latvijas iedzīvotāju mirstības rādītāji? Uz šo jautājumu cenšas atbildēt vairāki pētnieki, kuri vērienīgā projektā analizē Covid-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā.

Projekta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anda Ķīvīte-Urtāne sarunā ar Jauns.lv norādīja, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju sabiedrībā valda dažādas spekulācijas, ka mirstība no šī vīrusa nav tik liela un no citām slimībām mirst vairāk cilvēku nekā no Covid-19.

Taču pētnieki uzskata, ka Latvijā mirstība no Covid-19 nekādā gadījumā netiek novērtēta pa augstu. Pagājušā gada novembrī Covid-19 bija trešais biežākais nāves cēlonis, pārsniedzot mirstības rādītāju no ārējās iedarbības sekām, proti, transporta nelaimes gadījumiem, traumām un pašnāvībām kopā.

Covid-19 pandēmijas laikā starptautiskiem salīdzinājumiem plaši izmanto papildu mirstības (excess mortality) rādītāju. Tas mēra kopējās mirstības absolūtās vai relatīvās izmaiņas, iekļaujot visus nāves cēloņus noteiktā laika periodā  salīdzinājumā ar iepriekš novēroto. Papildu mirstības rādītājs nav atkarīgs no nāves cēloņu reģistrācijas saistībā ar Covid-19 katrā valstī, kā arī šis rādītājs ļauj spriest par kopējo pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju mirstību.

Kopējo mirstību prognozē lielāku

"Sākot ar maiju, ikmēneša papildu mirstības (excess mortality) rādītājs ir pozitīvs, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem. Mūsu eksperti sagaida, ka šiem 11 mēnešu datiem, pieliekot klāt decembra skaitļus, kopējā mirstība valstī 2020. gadā būs augstāka," Ķīvīte-Urtāne prognozēja.  

Provizoriskie nāves cēloņu dati par visu pagājušo gadu būs pieejami februārī. Pētnieki plāno, ka līdz martam varētu izdarīt pilnīgākus secinājumus par visu aizvadīto gadu.

Ilgstoši slimie pacienti miruši vairāk

Pētījumā analizēta arī mirstība no hroniskām saslimšanām, Ķīvīte-Urtāne teica un norādīja, ka sabiedrībā valda dažādi viedokļi, ka liels mirušo skaits ir ne tikai no Covid-19, bet arī no dažādām hroniskām slimībām.

Dati liecina, ka pērn mirstības rādītāji pieauga tiem cilvēkiem, kas ilgstoši slimo ar endokrīnām un onkoloģiskām kaitēm, bet no hroniskām sirds un asinsrites slimībām mirstības rādītāji pieauga tikai pašās gada beigās - oktobrī un novembrī.

Eksperti uzsver, ka hroniski slimo pacientu mirstības rādītājus nepieciešams analizēt detalizētāk un ilgākā laika periodā, jo "slimības nesaasinās vienas dienas laikā". "Īstās sekas mēs varētu novērot šogad."

Slimnīcās nonāk tikai smagākie pacienti

Vēl pētnieki secināja: tā kā Covid-19 pirmā viļņa laikā bija pārtraukti daudzi veselības aprūpes pakalpojumi, pieaudzis neatliekamo hospitalizāciju skaits saistībā ar onkoloģiskām diagnozēm – piemēram, jūnijā tādu gadījumu bija par 7% vairāk nekā šajā pašā mēnesī pirms gada.

Tāpat plānveida pakalpojumu pārtraukšana ir mainījusi stacionēto pacientu profilu – slimnīcās nonāca tikai smagākie pacienti, jo ne tik smago gadījumu aprūpi uzņēmās ģimenes ārsti, līdz ar to par 11% ir pieaugusi stacionēto pacientu letalitāte (nāves gadījumu skaits pret visiem stacionētajiem pacientiem).

Milzīgas gaidīšanas rindas pie telefoniem

Tāpat pētījumā akcentēts, ka pandēmijas laikā liela nozīme bija attālinātām mediķu konsultācijām (piemēram, telefonsarunām ar pacientiem), taču pavasarī vēl nebija atrunāts, kādu summu valsts par tām maksā, kā arī joprojām trūkst precīzu vadlīniju par kārtību, kādā mediķi tās veic, piemēram, kādos gadījumos un kā tās fiksē, kā par tām atskaitās un citas organizatoriskas lietas. Taču kopumā veselības aprūpes sistēmas atslogošanas nolūkā ārsti rosina attālinātas konsultācijas saglabāt arī pēc pandēmijas.

Vēl norādīts, ka krīzes laikā saasinājās e-veselības problēmas – aktualizējās nepieciešamība pēc centralizētas informācijas par konkrētu pacientu elektroniskā veidā, kā arī kļuva ļoti grūti (reizēm neiespējami) sazvanīt ārstniecības iestāžu reģistratūras. Aptaujātie pacienti norādījuši, ka telefonsarunu gaidīšanas laiks dažkārt ildzis stundām.

Tāpēc nepieciešams attīstīt tehnoloģiskos risinājumus, lai vismaz daļa saziņas notiktu automātiski, piemēram, ar īsziņas vai e-pasta vēstules palīdzību varētu atgādināt pacientiem par vizīti vai paziņot par tās atcelšanu, vai datumu un laiku, uz kuru atceltā vizīte pārcelta.

Tarifi būtu jāpārskata

Savukārt par finanšu jomu secināts, ka valsts maksātā summa par pakalpojumiem ārstniecības iestādēm nenosedz reālās ārstniecības izmaksas, tāpēc vajadzētu domāt par tarifu palielināšanu. Turklāt papildus izdevumus rada nepieciešamība pandēmijas laikā mediķiem lietot individuālās aizsardzības līdzekļus: maskas, cimdus, dezinfektantus un citus. Tāpat krīzes laikā iepirkumu procedūrām vajadzētu būt elastīgākām.

Nevar laikus salabot zobus

Pētījumā analizēti arī zobārstniecības pakalpojumi, kas pirmā viļņa laikā bija aizliegti, tā radot situācijas, kad cilvēkam ar zālēm zobos bija jāpavada trīs reizes ilgāks laiks, tā savukārt radot risku dziļākiem iekaisumiem un risku zaudēt zobu.

Zobārstniecībā ir augsta elpceļu infekciju izplatīšanās riska procedūras (piemēram, urbjot zobus, rodas gaisa pilienu mākonis, kas var sekmēt vīrusa pārnesi), tomēr pētnieki aicina valdību un zobārstus epidēmijas apstākļos nevis atteikties no zobu labošanas pavisam, bet aktualizēt un pielietot alternatīvas metodes, kas mazina vai vispār nerada risku (piemēram, bojāto zoba audu izņemšana nevis ar urbi, bet ar rokas instrumentiem), kā arī attīstīt zobārstu attālinātās konsultācijas gadījumos, kad tas ir piemēroti.

Plaša pētījumu programma

Projektā "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana" pētnieki analizēja piecus lielus tematus: veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju veselība un bērnu veselība. Pētnieki uzsver, ka šeit pieminētie dati ir tikai īss ieskats tikai vienā no pieciem projekta ietvaros realizētajiem apakšprojektiem.

Ķīvīte-Urtāne pastāstīja, ka projektā izmantotas dažādas pētnieciskās metodes, tostarp veiktas sešas kvantitatīvas aptaujas (kopumā aptaujājot vairāk nekā 5500 iedzīvotājus) un pieci kvalitatīvi pētījumi (padziļināti intervējot vairāk nekā 220 veselības aprūpes darbiniekus un pacientus). Papildus tam veikta apjomīga nāves gadījumu un veselības aprūpes pakalpojumu valsts reģistru datu analīze, kā arī finanšu un cilvēktiesību jautājumu analīze izdotajos normatīvajos aktos.

Projektā strādāja aptuveni 70 darbinieku no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes un Banku augstskolas. Projekta aktivitātes ir noslēgtas pagājušā gada nogalē, bet pētnieki lūdza projektu (bez papildu finansējuma piešķiršanas) pagarināt līdz šā gada 31. martam, lai varētu pabeigt pētījumu gala ziņojumus pēc komentāru saņemšanas no nozares atbildīgajām valsts iestādēm, kā arī rezultātu publicēšanu starptautiskos zinātniskos žurnālos.

Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni pusmiljons eiro, un tas ir viens no valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” pasūtītajiem desmit projektiem.

Citi šobrīd lasa

"Harijs skumst, viņa sirds ir salauzta": par princi izteicies draugs 3
Arī sākumskolās mācības no nākamās nedēļas notiks attālināti
VIDEO: Alekseja Navaļnija fonds publicē šokējošu video, kurā atklāts viss par "Putina pili" un korupciju Krievijā 24
Skatīt visus komentārus

«Пугачёва сказала, что это будет позор»: адвокат о суде Орбакайте за сына

Беременная Эмили Ратажковски снялась в «голом» бикини