Māsa pieprasa pusi mājas, uzskatot, ka brālis nav pildījis mātei solīto
Mātei bija divi bērni, dēls un meita, vīrs miris. Atraitne savu māju uzdāvināja dēlam ar nosacījumu, ka varēs tajā dzīvot līdz mūža galam, mitinājās kopā ar dēlu un viņa ģimeni. Taču vēlāk seniorei pasliktinājās veselība, viņu bija bīstami atstāt mājās vienu. Dēls māti ievietoja pansionātā, kur viņa pēc dažiem mēnešiem nomira.
Meita pieteicās uz mantojumu un mantoja naudu, kas bija mātes kontā. Dēls uz mantojumu nepieteicās, jo no mātes jau bija saņēmis māju. Tagad māsa izdomājusi, ka brālis nav pildījis vienošanos, ka māte līdz mūža galam dzīvos savā mājā, un grib pieprasīt pusi mājas. Vai viņai ir tādas tiesības?
Konsultē Sandra Jakušenoka, zvērināta notāre
Ir jāredz dokumenti, bez tiem konkrēto situāciju nav iespējams komentēt. Vispārējā gadījumā meitai pēc mātes nāves pienākas daļa no mājas vērtības nevis tāpēc, ka māte nomira pansionātā, bet gan tāpēc, ka meita ir neatņemamās daļas tiesīgā, jo Civillikums aizstāv neatņemamās daļas tiesīgos.
Ar testamentu nepietiek
Rakstot testamentu vai slēdzot mantojuma līgumu, cilvēks nevar pavisam brīvi rīkoties ar savu mantu. Puse ir jāatstāj neatraidāmās daļas tiesīgajiem. Meita kā neatņemamās daļas tiesīgā var no sava brāļa izprasīt savu neatņemamo daļu, kas ir puse no tās likumiskās daļas vērtības, ko viņa mantotu, ja māja nebūtu uzdāvināta. Šajā gadījumā tā ir ceturtā daļa no mājas vērtības, jo ir arī otrs mantinieks, viņas brālis.
Civillikuma otrajā daļā Mantojuma tiesības 422. pantā rakstīts: “Testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas.”
Tālāk 423. pantā skaidrots, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni, vai mazbērni, ja bērni miruši) bet, ja nav lejupējo, tad neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (tēvs un māte).
Neatņemamās daļas tiesīgie nevar prasīt nekustamā īpašuma domājamo daļu. Viņi var tikai prasīt, lai šīs daļas vērtību viņiem izmaksā naudā (788. pants). Savas tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu ir jāpiesaka notāra izsludinātajā pieteikšanās termiņā uz mantojumu, kas var būt no trim mēnešiem (saīsinātais termiņš) līdz vienam gadam, skaitot no sludinājuma publicēšanas dienas oficiālajā elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Ja termiņš nokavēts, tad uzskata, ka neatņemamās daļas tiesīgais ir atteicies no savas daļas. Taču, ja neatņemamā daļa ir pieprasīta, tad tiesības uz neatņemamo daļu var mantot un nodot tālāk (piemēram, cedēt jeb kādam pārdot).
Sava daļa arī no dāvinājuma
Civillikums paredz, ka, pat dāvinot savu īpašumu, nevar aizmirst par neatņemamās daļas tiesīgajiem.
Civillikuma ceturtajā daļā Saistību tiesības 1922. pantā rakstīts: “Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu uzdāvinātās mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.”
Arī tad, ja dāvinājums veikts pirms desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem, neatņemamās daļas tiesīgie var pieprasīt savas daļas.
Ja māja nebūtu uzdāvināta, māsai šajā gadījumā kā likumiskajai mantiniecei pienāktos puse no tās. Tagad kā neatņemamās daļas tiesīgajai viņai ir tiesības prasīt, lai brālis viņai izmaksā ¼ daļu no mājas vērtības. Mājas vērtību nosaka kā tās tirgus vērtību dāvināšanas dienā. Brālim neatņemamā daļa ir māsai jāizmaksā naudā, ņemot vērā citas vērtības, kuras māsa mantojusi.
Mantojuma aritmētika
Paskaidrosim ar skaitļiem. Piemēram, mājas tirgus vērtība dāvināšanas dienā bija 20 000 eiro. To tagad noteicis sertificēts vērtētājs. Māsas neatņemamā daļa ir ¼ no šīs summas jeb 5000 eiro. Taču māsa jau ir mantojusi 2000 eiro, kas bija noguldīti mātes bankas kontā. Atņemam tos, līdz ar to māsai pienākas 3000 eiro.
Ja brālis tos neizmaksā, māsa var sniegt civilprasību tiesā un pieprasīt no viņa šādu summu. Ja brālis uzskata, ka mājas vērtība ir noteikta pārāk augsta vai viņš ir veicis mājā ieguldījumus, to uzlabojot, viņš var iesniegt tiesā pierādījumus, lai šo summu samazinātu. Bet, ja māsa būtu no mātes mantojusi, piemēram, 7000 eiro, tad viņai vairs nav tiesību prasīt savu neatņemamo daļu.
Izņēmums – neatņemamās daļas tiesīgie nevar prasīt savas neatņemamās daļas gadījumā, ja ir noslēgts uztura līgums, saskaņā ar kuru uztura devējs ir ieguvis šo īpašumu.
Jāpiebilst, ka cilvēku nevar ievietot sociālās aprūpes centrā bez viņa rakstveida piekrišanas. Ja dāvinājuma līgumā bija rakstīts, ka mātei ir tiesības dzīvot savā mājā līdz mūža galam, tad tās bija viņas tiesības, nevis pienākums, un viņa pēc savas izvēles drīkstēja dzīvot arī citur, lai saņemtu pienācīgu aprūpi.
Der zināt
Ja neatņemamās daļas tiesīgais nokavē notāra izsludināto pieteikšanās termiņu uz mantojumu, tad tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no savas neatņemamās daļas.
Ja īpašumu ir ieguvis uztura devējs saskaņā ar noslēgto uztura līgumu, tad neatņemamās daļas tiesīgie nevar neko prasīt.
Ja mantojuma atstājējs īpašumu ir pārdevis, tad neatņemamās daļas tiesīgie var prasīt savu daļu no ieņemtās naudas, protams, ja mantojuma atstājēja kontā ir līdzekļi.
