5 miljonus vērtie Latvijas Covid-19 pētījumi: IZM sola - ja mērķis nebūs sasniegts, naudu atgūs

Tiks stingri vērtēta rezultātu atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem, tostarp piesaistot neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus. Ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka projekta mērķis nav sasniegts vai tikai daļēji sasniegts, nepamatoti izlietotais finansējums tiks atgūts, uzsver ministrijā. 

Ministrijā norāda: "Novērtējot 10 projektos iesaistīto vairāk nekā 450 Latvijas zinātnieku darbu, kādā no apakšprojektiem konstatētās nepilnības nemazinās pārliecību par pārējo valsts pētījumu programmas projektu pievienoto vērtību un ietekmi uz Covid-19 seku mazināšanu, lai sagatavotu pierādījumos balstītas rekomendācijas Covid-19 krīzes pārvarēšanai."

Ievērojot sabiedrības pamatoto interesi, projektu īstenotājiem ir jānodrošina skaidra un nepārprotama informācija par projektu rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem, nepieciešamības gadījumā to skaidrojot arī padziļināti, nepieļaujot  iespējamus pārpratumus un spekulācijas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Decembra beigās ir noslēgusies visu projektu aktīvā īstenošanas fāze, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pētījumu programmu īstenošanu 7 no 10 projektiem piešķirts trīs mēnešu pagarinājums bez papildu finansējuma piešķiršanas, savukārt diviem projektiem piešķirts 6 mēnešu pagarinājums.

Projektu rezultāti un finanšu līdzekļu izlietojuma lietderība tiks vērtēta šādā kārtībā:

1) programmas īstenošanas un uzraudzības komisija izvērtē saturiskos pārskatus (iesniegšanas termiņš 4. janvāris, komisijas izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī). 

Gadījumā, ja projekta rezultāti un saturiskie pārskati par projekta rezultātiem neatbilst izvirzītām prasībām, programmas īstenošanas un uzraudzības komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma atgūšanu.

2) Projektu sagatavoto zinātnisko pārskatu, tostarp projektu sasniegto rezultātu, zinātniskā ekspertīze, ko nodrošinās neatkarīgi ārvalstu zinātniskie eksperti, piemērojot Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vērtēšanas pieeju un principus (zinātniskās ekspertīzes rezultāti būs pieejami maijā, savukārt attiecībā uz projektiem, kas pagarināti par 6 mēnešiem – augustā). 

Gadījumā, ja noslēguma zinātniskā pārskata ekspertīzes vērtējums, kas veikts atbilstoši zinātniskās ekspertīzes metodikai, ir "projekta mērķis nav sasniegts" vai tikai daļēji sasniegts, komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu pilnībā vai daļēji.

3) Latvijas Zinātnes padome veiks projekta īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un izmaksu efektivitātes kontroli pēc 15. janvāra, kad tiks saņemti finanšu pārskati (izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī). 

Latvijas Zinātnes padome, konstatējot neatbildības, nodrošina nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu.

5 miljonus vērtie Latvijas Covid-19 pētniecības projekti

Jauns.lv jau vēstīja, ka valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai" īstenotajiem projektiem, kuru kopējais finansējums ir gandrīz 5 miljoni eiro, bija jābeidzas pagājušā gada nogalē, taču vairāki šo projektu īstenotāji lūguši pagarinājumu līdz šī gada 31.martam.

Vairāki projektu īstenotāji sarunā ar Jauns.lv atklāja, ka pusgada laikā pētnieki ir veikuši apjomīgu darbu un izstrādāti dažādi secinājumi un ieteikumi, taču vairākiem projektiem prasīts pagarināt veikšanas laiku, lai nostiprinātu rezultātus un pagūtu publicēties zinātniskos žurnālos.

Kopumā projektu rezultāti ir gatavi, taču tuvāko trīs mēnešu laikā tie vēl tiks uzlaboti un papildināti.

Apjomīgs darbs, bet cilvēki sāk bažīties par lietderību

Projektos tapis izvērtējums par dažādām jomām un ieguldītais darbs ir mērāms uz vairākiem tūkstošiem lapaspušu. Projektu veicēji jau esot nosūtījuši pirmos rezultātus ieinteresētajām institūcijām.

Tiesa, internetā pieejamie projektu melnraksti likuši aizdomāties par šo projektu lietderību. Piemēram, projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes" ir apakšprojekts "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā". Tā melnrakstā ievietotās ēdienu pagatavošanas tehnoloģiskās kartes raisījušas diskusijas par lietderību.

Piemēram, rodas jautājums, vai tiešām Latvijas zinātniekiem pandēmijas laikā būtu jāmāca cilvēkiem, kā sagatavojamas elementāras dārzeņu uzkodas un vienkārši salāti?

Desmit lieli projekti

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai" līdz pagājušā gada beigām tiks īstenoti 10 projekti, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās. Starptautiskie zinātniskie eksperti projektiem esot piešķīruši augstu novērtējumu.

Ministrijā informēja, ka programmas galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Katra projekta kopējais finansējums ir aptuveni pusmiljons eiro.

Lai ierobežotu Covid-19 slimību un mazinātu tās sekas Latvijā, pagājušā gada aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanai 2020. gadā.

Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”.

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā".

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem".

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”.

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”.

Inženiertehnisko risinājumu jomā apstiprinātie projekti:

1) “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project)".

2) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”.

3) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”.

Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

2) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”.