Kariņš skaidro iemeslus, kāpēc pieprasījis Viņķeles demisiju
Stāstot par iemesliem veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasīšanai, ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka viņš ir atkārtoti saskāries ar veselības ministres pretestību virknē jautājumu - tostarp par sejas masku valkāšanu, tomēr nozīmīgākais iemesls bijis Covid-19 vakcinēšanas plāna neesamība.
"Ministru kabinets trīs sēdes nepacietīgi gaidīja, kad veselības ministre prezentēs plānu, kas parādījās tikai šodien. Turklāt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija publiski paudusi, ka tā par šādu plānu nav bijusi informēta, lai gan ģimenes ārstiem vakcinēšanā ir viena no centrālajām lomām. Tāpat neredzu, ka procesā būtu iesaistītas pašvaldības," klāstīja Kariņš.
Premjers informēja, ka viņš VM izstrādātā pret Covid-19 vakcinēšanas plāna uzmetumu pirmdienas vakarā saņēma no Valsts prezidenta Egila Levita, savukārt plāna gala variants vēl nebija sagatavots un iesniegts uz šīs dienas valdības sēdi, kuras sākums bija plānots plkst.10, bet pēc tam vairākkārt pārlikts.
"Es vēl līdz šim brīdim neesmu izlasījis šo dokumentu.
Mēs tā nevaram strādāt, kad dokuments tiek iesniegts pēdējā brīdī bez publiskas apspriedes, tāpēc valdība plānu skatīs ceturtdien, lai visi iesaistītie ar to varētu iepazīties un ieteikt uzlabojumus, jo plānam ir jātop sadarbībā ar tiem, kas ar to ir saistīti," sacīja Ministru prezidents.
Kariņš piebilda, ka valdība turpinās darboties ar VM izstrādāto vakcinēšanās plānu un nepieciešamības gadījumā to uzlabos. "Tas ir svarīgs plāns, jo parāda, kā iziet no krīzes. Vakcinācija dod iespēju iziet no krīzes," uzsvēra Kariņš.
Tāpat Kariņš norāda, ka nav saprotams VM atbildīgo iestāžu atteikums iegādāties papildus vakcīnas pret Covid-19.
No VM sagatavotā Covid-19 vakcinācijas plāna izriet, ka no "AstraZeneca" gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no "BioNTech"/"Pfizer" - ap 98 000, no "CureVac" - 63 000, bet no "Moderna" - ap 42 000. Eiropas Zāļu aģentūra pašlaik kā otro vērtē "Moderna" pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.
Latviju sasniegušas pirmās "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas
Skaidrojot iemeslus Viņķeles demisijas pieprasījumam, premjers minēja, ka viņam neesot bijis saprotams, kāpēc un kurš pieņēmis lēmumu par to, kuru uzņēmumu ražotajām vakcīnām pret Covid-19 Latvijai pieteikties un kurām nepieteikties.
Kariņš skaidroja, ka Eiropas Komisija ar dažādiem zāļu ražotājiem noslēdza vienošanos par Covid-19 vakcīnu piegādēm un katra Eiropas Savienības dalībvalsts lēma, no kura ražotāja vakcīnas iegādāties. Latvija pieteicās iegādāties "AstraZeneca" ražotās vakcīnas, kuras patlaban vēl tiek sertificētas. Tāpat Ministru prezidents piebilda, ka mazāko daļu vakcīnu Latvija plāno iegādāties no ražotājiem "Pfizer" un "Moderna".
Latvijā uzsāk vakcinēšanu pret Covid-19
28. decembrī Latvijā uzsākta mediķu vakcinēšana pret Covid-19 ar "Pfizer" un "BioNtech" ražoto vakcīnu "Comirnaty".
Kariņš arī informēja, ka viņš pirms nedēļas uzzinājis, ka Latvijai bijusi iespēja pieteikties "Pfizer" ražotām 100 000 vakcīnām, bet tas neesot noticis.
Premjers to raksturoja kā "aizkadrā pieņemtu lēmumu, kas nav celts galdā Ministru kabinetā".
Premjers pats līdz galam neesot sapratis, kādā veidā iepriekš tikuši pieņemti lēmumi par vakcīnu iegādi. "Mulsinoši, ka mums [valdībai] bija jāiesaistās un jānodrošina, ka Latvijai būs pieejamas papildus vakcīnu devas, ko piedāvā "Pfizer"," klāstīja Kariņš, piebilstot, ka valdība nolēma iegūt maksimāli daudz vakcīnu, cik vien šajos apstākļos iespējams.
Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai.
