Patvēruma meklētāji Tiesībsargam sūkstas par niecīgo dienasnaudu; Jansons sūdzībām piekrīt

Ar sadzīves apstākļiem neapmierinātie patvēruma meklētāji bija vērsušies Tiesībsarga birojā, un tas reaģēja, ierosinot pārbaudes lietu.

Vislielākā neapmierinātība patvēruma meklētājiem ir par uztura naudu. Pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei valsts katram patvēruma meklētājam maksā 2,15 eiro dienā, kas mēnesī ir aptuveni 60 eiro.  

Tiesībsargs Juris Jansons sūdzību uzskata par pamatotu, norādot, ka ar 2,15 eiro dienā ir par maz, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu un veselības stāvoklim atbilstošu dzīves līmeni.

"Pilnīgi noteikti mēs ierosinam to pārskatīt. Jo aptuveni 60 eiro mēnesī, kā jūs saprotat, lai nodrošinātu ēdināšanu, higiēnu, transportu un tā tālāk - tas ir neiespējami. Ir neiespējami cilvēkam nodrošināt kaut visminimālāko cilvēka cienīgu dzīves līmeni," vērtēja Jansons.

Savukārt Labklājības ministrija (LM) neredz pamatu pārskatīt dienas naudas apmēru. Ministrijas pārstāve Iveta Kancēna atsaucas uz sociālekonomiskajiem apstākļiem mūsu valstī, kā arī norāda, ka patvēruma meklētājiem tiek nodrošināts jumts virs galvas. Patlaban ministrija uzskata, ka summa ir adekvāta.

Šim viedoklim pievienojas arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kas ir atbildīga par patvēruma meklētāju uzņemšanu. "Šī naudas summa ir atbilstoša tam, kas viņiem ir nepieciešams. Jo īstenībā viņiem ir jāgādā tikai par pārtiku un minimālajām higiēnas precēm," norādīja PMLP priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze.

Viņa skaidro, ka Latvija patvēruma meklētājus uzņem saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un tiek ievērotas visas starptautiskās saistības un direktīvas. Turpretī tiesībsargs pauž gluži pretēju viedokli. Viņa secinājums ir skarbs - Latvija neievēro starptautiskās cilvēktiesību normas.

"Es pat teiktu, ka viņa pārkāpj. Protams, var jau gari un plaši izrakstīties un argumentēt ar sociāli ekonomisko situāciju, un grūto dzīvi pensionāriem un tā tālāk. Bet, ja mēs raugāmies tiešām no starptautisko cilvēktiesību dokumentu viedokļa, tad kaut vai elementārs cilvēka cienīgas dzīves līmenis netiek nodrošināts ne bēgļiem, ne arī musu vecāka gada gājuma cilvēkiem," vērtēja Jansons.

Patvēruma meklētājiem papildus tiek izsniegtas arī higiēnas preces un ikmēneša pārtikas pakas. Pamata pakā ietilpst divi kilogrami miltu, puskilograms makaronu, kilograms griķu un rīsu, tomātu pasta, tēja, cepumi un sausās brokastis. Saņēmēji uzskata, ka paku saturs ir nepārdomāts. Ir produkti, kas paliek pāri, un veidojas uzkrājumi, bet citu trūkst. Tiesībarga ieskatā tas liecina, ka pakas netiek komplektētas optimāli un nauda netiek izmantota efektīvi.

Tiesa, kopš jūnija beigām ir beigusies Briseles nauda, no kuras pakas tika finansētas. Kamēr netiks apstiprināts jaunais finansējums, kas esot gaidāms gada beigās, patvēruma meklētājiem ir jāiztiek vispār bez šīs palīdzības.

Reaģējot uz patvēruma meklētāju vairākām sūdzībām, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" darbinieki izturas nekorekti vai pat rupji, tiesībsargs lūdz to novērst, lai netiktu pārkāpti labas pārvaldības principi. Tāpat viņš lūdz pievērst lielāku uzmanību centra iemītnieku informēšanai viņiem saprotamā valodā par brīvā laika pavadīšanas iespējām "Muceniekos" un patvēruma meklētāju pienākumiem un tiesībām, par ko arī saņemtas sūdzības.

Tomēr PMLP kritika tiesībsarga atzinumā netiek saskatīta. "Skatoties atzinumā, tiesībsargs, pat neteiksim, ka ļoti kritizē. Viņš norāda, kur vajadzētu veikt kādus uzlabojumus," uzskata pārvaldes pārstāve Roze.

Tas gan ir pretrunā ar tiesībsarga sacīto, ka, saņemot patvērmuma meklētāju sūdzības, pārbaudes lieta tika uzsākta tāpēc, ka saskatītas nopietnas problēmas. "Pārbaudes lieta tiek rosināta, ja mēs tiešām jau no sūdzības teksta un, varbūt vēl iegūstot papildu informāciju, saprotam, ka ir sistēmiska rakstura problēma," skaidroja Jansons.

Viņš arī pārliecināts: ja Latvijai patlaban grūtības rada aptuveni 50 patvēruma meklētāji, kas mīt "Muceniekos", ar 250 bēgļu uzņemšanu būs problēmas. "Pilnīgi noteikti. Pilnīgi noteikti, jo šobrīd mēs jau redzam, ka mēs netiekam galā jau atbilstoši starptautiskajai cilvēktiesību praksei, mēs netiekam galā jau ar šiem ļoti, es pat teiktu, tādiem elementāriem jautājumiem. Tai bāzei ir jābūt gatavai. Nu kā tad tagad mēs ziemā sāksim uzņemt, ja mums tās bāzes nav?" vaicāja Jansons.    

Atbildīgās iestādes tikmēr gaida, pie kādiem secinājumiem nonāks darba grupas, kas īpaši izveidota, lai sagatavotu Latviju bēgļu integrēšanai sabiedrībā. Pirmais ziņojums tai jāsniedz jau mēneša beigās, bet pilnīgai skaidrībai, kā Latvija uzņems bēgļus, jābūt līdz decembra sākumam.

Kasjauns.lv/LNT Ziņas/Foto: Evija Trifanova/Ieva Lūka/LETA