Bēgšana no Lielbritānijas: kā latvietis svētkos tomēr nokļuva Latvijā

Jāņa dzīvesvieta Lielbritānijā ir Lūtonā. "Šo dzīvesvietu izvēlējāmies lidostas dēļ, jo man no vienām mājām Latvijā līdz otrām mājām Anglijā vajadzīgas tikai aptuveni sešas stundas, ieskaitot aizbraukšanu uz lidostu un no lidostas." Lielāko daļu laika Jānis pavada galdnieka darbā Lielbritānijā, taču regulāri lido uz Latviju, lai apraudzītu ģimenes locekļus. Tas noticis arī šogad, neskatoties uz piedzīvotajiem aizliegumiem un ierobežojumiem: "Mani tas neapturēja."

Nav tik vienkārši nokļūt Latvijā

Jānis stāsta par biļešu meklēšanas procesu šā gada nogalē: "Nebija tik vienkārši. Svētdienas vakarā, kad uzzināju, ka Angliju aizslēdz, sākās stresiņš. Man bija biļetes uz "Wizzair" tiešo reisu no Lūtonas uz Rīgu, bet to, protams, neatcēla līdz pēdējam brīdim. Tikai 11 stundas pirms lidojuma atnāca paziņojums par reisa atcelšanu. Man bija paredzēts lidot 25.decembrī , bet tikai 24.decembra vakarā atsūtīja e-pastu, ka lidojums atcelts. Es jau gan tāpat zināju, ka to reisu atcels, jo bija pavasara un novembra pieredze."

Jānis meklēja iespēju lidot uz Latviju caur Tenerifi un Dublinu, taču arī tas neizdevās, jo Spānija paziņoja, ka uz Tenerifi lidot var tikai spāņi vai tie, kas tur dzīvo. "Man nācās meklēt citas iespējas."

Beidzot Jānis atrada veidu, kā svētdienas vakarā nokļūt Latvijā. Tiesa, šoreiz ceļojums bija krietni garāks un ilgāks, nekā parasti. Pulksten sešos no rīta pēc Lielbritānijas laika viņš sāka ceļojumu Stenstedas lidostā un pulksten 22 pēc Latvijas laika ieradās Rīgā, un pēc tam Olaines pagastā.  No Stenstedas lidostas viņš aizlidoja uz Belfāstu, tad ar autobusu aizbrauca līdz Dublinai, bet no Dublinas atlidoja uz Rīgu.

14 stundu ilgais lidojums izmaksājis nedaudz vairāk par 100 mārciņām, Jānis atklāja un skaidroja, ka lidojumu meklēšana bijusi vienkārša. Turklāt visa ceļojuma laikā neviens neko citu, izņemot biļeti, neesot prasījis. Pat pasi nē.

Kā tiks atpakaļ uz Lielbritāniju?

Atpakaļbiļete viņam iegādāta lidojumam 10.janvārī. "Ja līdz tam laikam Angliju neattaisīs, tad ceļosim atkal līdzīgā veidā." Uz Latviju Jānis lidojis viens pats, bet atpakaļ uz Lielbritāniju plāno doties kopā ar ģimeni.

"Ja būs jāmaina biļetes, tad sieva ar bērnu droši vien paliks līdz labākiem laikiem, bet man darbi ir sakārtoti tā, ka es ilgāk nevaru brīvu paņemt." 

Ievēro pašizolācijas noteikumus

Jānis stāsta, ka tagad ģimene ievēro pašizolāciju. Viņi kopā ar bērniem dodas uz mežu pastaigās, kas ir atļautas. Tā kā bija plānots lidot caur Tenerifi un spāņi pieprasīja negatīva Covid-19 testa rezultātu, Jānis pirms lidošanas veica arī Covid-19 testu. Atbilde bija negatīva, tāpēc viņš mierīgu sirdi ieradās Latvijā.

Lielbritānijā turpina savu galdnieka darbu

Lielbritānijā Jānis dzīvo jau četrus gadus. Pirms tam viņam Latvijā bija savs galdniecības uzņēmums, ko nācās aizvērt. "Es izvēlējos lētāku valsts pārvaldi. Otrs iemesls ir darbinieku trūkums. Tas principā pielika pēdējo punktu aizbraukšanai. Divi čaļi pateica, ka brauc uz Norvēģiju, kur viņiem maksā 4000 uz rokas. Viņi jautāja, ko es viņiem varu piedāvāt. Es ar visu galdniecību un diviem darbiniekiem nevaru tik daudz nopelnīt."

Tad Jānis pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā, kur turpināja galdnieka darbu: gan darbojas savā galdniecībā, gan kā pašnodarbinātais piestrādā citās galdniecībās. "Ja ar saviem pasūtījumiem nepietiek, vismaz ir, ko ēst," Jānis pastāsta un atklāj, ka ir apmierināts ar pārcelšanos uz Lūtonu.

Grib atgriezties Latvijā

"Ja ir jautājums, vai es gribu atgriezties, tad atbildu, ka, protams, gribu atgriezties. Bet radiet iespējas!" Viņa skatījumā valstij jāsakārto uzņēmējdarbības vide, lai cilvēki pārtrauktu gribēt braukt prom. "Ar to principā pietiktu."

Visa pamatā ir ekonomiskā situācija un, viņaprāt, Latvijā trūkst vidusslāņa. "Piemēram, mēbeļu biznesā. Kamēr Jūrmalā "biezie" krievi pirka uzturēšanās atļaujas nekustamā īpašuma veidā, tikmēr mums bija darbs. Mēs varējām tirgot normālas mēbeles.

Bet, ja cilvēks tūkstoti krāj divus gadus, viņš nepirks virtuvi par tūkstoti. Viņš pirks par 400, bet vēl par 200 nopirks skapi." Jāņa izgatavotais nevarēja konkurēt ar ievestajām rūpnieciski ražotajām mēbelēm.

Lielbritānijas vidusslānis var nopirkt galdnieka mēbeles

Savukārt tagad Lielbritānijā viņš izgatavo mēbeles kā mākslas darbus, un iedzīvotāji ir gatavi par tām samaksāt adekvātu naudas summu. Lielbritānijā vairums cilvēku varot saukt par vidusslāni. Ir neliela daļa ļoti bagāto, kas naudu neskaita, kā arī ir nedaudz tādu, kas ir nabagi pēc pašu vēlēšanās, Jānis dalās iespaidos par savas tagadējās mītnes zemes ekonomisko situāciju, uzsverot: "Ja tu kaut ko gribi un vari, tad ir visas iespējas."

Arī Covid-19 atbalsta pasākumi uzņēmumiem, piemēram, kompensācijas, esot labāki. Salīdzinot ar Latviju, tie esot "kā diena pret nakti".

Nebaidās no Breksita

Jānis lēš, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības viņa darbā neko nemainīs, jo, viņaprāt, ierobežojumi ekonomiski īsti nedarbosies. Turklāt labi, sakarīgi un lēti darbinieki ir vajadzīgi visur. Arī par savu darbošanos viņš nebaidās: "Pēdējos padsmit gadus es darbu esmu meklējis divas reizes, bet pārējās reizes darbs vienmēr meklē mani."

Galdnieks novērojis atšķirības starp Lielbritānijā dzīvojošo cilvēku un postpadomju valstu iedzīvotāju attieksmi pret darbu un darba devēju. Piemēram, postpadomju valstu pārstāvjiem darba devējs ir liela autoritāte, gandrīz Dieva vietā, bet Lielbritānijā dzīvojošie darbinieki izvērtē, kurš kuram ir vairāk vajadzīgs: varbūt darba ņēmējs ir vairāk vajadzīgs darba devējam.

Padomju laikus piedzīvojušiem cilvēkiem var pateikt, lai viņi sestdienā nāk uz darbu, bet Lielbritānijas iedzīvotājiem jāpalūdz, vai viņi varētu atnākt uz darbu sestdienā. Lielbritānijas iedzīvotājiem darba devējs nevar diktēt savus noteikumus, jo viņi labi zina savas tiesības un prot sevi aizstāvēt. Tur aptuveni 90% strīdos starp darba devēju un ņēmēju uzvar darbinieks, bet Latvijā darbinieki ir priecīgi, ja viņiem ir līgums, kas paredz pilnu nodokļu nomaksu.

*Pēc vīrieša lūguma viņa vārds ir mainīts. 

Lielbritānijā dzīvojošie latvieši atrod citus veidus, kā nokļūt mājās 

Jauns.lv jau vēstīja, ka Lielbritānijā dzīvojošie latvieši meklē un atrod dažādus citus veidus, kā svētkos nokļūt mājās pie savējiem, piemēram, izmanto lidojumus caur citu valstu lidostām.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris portālam Jauns.lv pastāstīja, ka cilvēku kustība no un uz Lielbritāniju nav aizliegta, lai gan ir apturētie tieši pasažieru reisi. Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem nav aizliegts pamest valsti un ierasties Latvijā.

Vienlaikus Ārlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka Lielbritānijā dzīvojošie latvieši nav aicināti braukt uz Latviju caur citu valstu lidostām. Tam ir vairāki iemesli. Šajā nestabilajā situācijā jāņem vērā, ka lidojumu nosacījumi var strauji mainīties un reisus var pēkšņi atcelt.

Tāpat lidošana pandēmijas laikā ir riskanta gan pašam pasažierim, gan apkārtējiem cilvēkiem.

Beķeris uzsvēra, ka cilvēkiem, kas ierodas Latvijā no Lielbritānijas un citām riska grupā esošām valstīm, obligāti jāievēro pašizolācija. Šis riskanto valstu saraksts katru piektdienu tiek atjaunots, bet patlaban tajā ir gandrīz visas Eiropas valstis. Turklāt pašizolācijas ievērošanu kontrolē policija.

Tos cilvēkus, kas Latvijā ieradās 28.decembrī ar "airBaltic" organizēto repatriācijas reisu, ievietoja viesnīcā, kur 10 dienas būs jāpavada pašizolācijā.

Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija par vairākiem gadījumiem, kad Lielbritānijā dzīvojošie latvieši svētku laikā ieradušies Latvijā, izmantojot citu valstu lidostas. Šādi rīkojušies cilvēki, kuriem steidzami vajadzējis nokļūt Latvijā.

Covid-19 pandēmijas dēļ Ārlietu ministrija jau kopš marta aicina cilvēkus neceļot, ja vien nav īpaša nepieciešamība. Ja tomēr jādodas ceļā, vajadzētu būt atbildīgiem un piesardzīgiem.